Mākslas galerijā "MuseumLV" un kultūras centrā "Grata JJ" līdz 29. jūlijam apskatāma Artas Ozolas-Jaunarājas 30 gadu ilgumā radītā pastmarku izstāde "Pastmarka. Latvijas portrets"
Arta Ozola-Jaunarāja ir pastmarku un grāmatu māksliniece. Jaunākā viņas pastmarka veltīta Dziesmu un deju svētku 150. gadadienai. "Cilvēkiem nav vienalga, ko viņi līmē uz aploksnes," teic māksliniece. Sacītais uzjundī nostalģiskas izjūtas par laiku, kad rakstījām vēstules un sūtījām apsveikumu kartītes – cilvēciska, personiska un silta kultūra, kas pamazām izgaist no mūsu saziņas, dodot vietu jaunam – elektroniskam – komunikācijas veidam, kas ir ātrāks, vienkāršāks un ērtāks, bet vai uzrunājošāks un paliekošāks.
Laikmetīgā un pop-art māksla
Artas Ozolas-Jaunarājas izstādē apskatāmas skices un oriģinālie zīmējumi akvareļa tehnikā, pastmarkas plakātu izmēros un to loksnes A4 formātā. Pastmarku loksnes, kur Nīcas tautastērpa viena pastmarka vai Latvijas piekrastes bāku marka ar perforētām malām sarindotas vairākās līnijās, atgādina Endija Vorhola slavenās tomātu zupas bundžas. Varbūt arī tāpēc, ka tās ir sārtos, baltos un zilganos toņos, ar atkārtošanās spēli radot bezgalīgu un vienlaikus galīgu rindu iespaidu. Neplānota asociācija, kas iezīmē kādu pastmarku īpašību – atkārtojoties, tās iegūst citu kontekstu – kā dejotāju rinda dziesmu un deju svētkos.
"Nīcas tautastērps ir mans mīļākais," saka Arta Ozola-Jaunarāja, "jo ir vissmukākais. Es vispār markās iestrādāju tēlus, kas man pašai patīk visvairāk. Izvēle ir subjektīva."
Izstādē redzama liela izmēra fotogrāfija ar Artu Ozolu-Jaunarāju Nīcas tautastērpā, kā arī citas fotogrāfijas, kas uzņemtas, apmeklējot vietas Latvijā, un iedvesmojušas mākslinieci radīt pastmarku sērijas. Fotogrāfijas ir melnbaltas un ienes laikmetīgu un filozofisku noskaņu, ļaujot ielūkoties psiholoģiskos procesos un mākslinieciskos meklējumos, kas notikuši, pirms sākti zīmēt pastmarku tēli.
"Pastmarka. Latvijas portrets" tematiski izkārtota divos galerijas stāvos, aizņemot arī otrā stāva gaiteni, un nedaudz atgādina muzeja ekspozīciju. Pastmarku sērija par Latvijas personībām rosina vairāk uzzināt, kas ir Pauls Valdens un Emīlija Gudreniece. Radot šo sēriju, māksliniece ir izpētījusi arī Ernesta Birznieka-Upīša, Johannas un Žaņa Lipkes biogrāfiju un dzīves stilu, izvēloties personību fotogrāfijas un lietas, kas raksturo viņu dzīvi un darbu. Pastmarkās katrai detaļai ir nozīme.
Pastmarku sēriju "Latvijas bākas" informatīvi apkopo Rīgas līča piekrastes karte, kurā atzīmētas 15 Latvijas bākas – Kolkas, Rojas, Užavas, Mērsraga, Akmeņraga, Salacgrīvas, Ainažu un citas –, kas attēlotas markās un lielākā izmērā redzamas arī izstādē.
Centrā – latviešu novadu tautastērpi
Ar tautastērpu tēmu pirms 30 gadiem iesākās Artas Ozolas-Jaunarājas pastmarku radīšanas process. Viņas markās precīzi uzzīmēti visu novadu tautastērpi. Mūsu senču apģērbs apskatāms arī latviešu godu un gadskārtu svētku sērijā – kristības, Lieldienas, kāzas, Līgo, Ziemassvētki –, uzburot miniatūrsituāciju gleznas, kas atgādina sirsnīgas un krāšņas ilustrācijas. Valdzina to kompozīcija un redzamo tēlu saspēle dažādās norisēs. Rotaļīgā un vieglā noskaņa ir mākslinieces rokas kustību un attieksmes radīta, bet tērpu autentiskums noteikts dziļā pētnieciskā darbā, sadarbojoties ar muzejiem un Tautas tērpu centru "Senā klēts". Izstādē apskatāmas markas, kas veltītas tautastērpu rotām, cimdiem un ziemas tautastērpiem, kas sabiedrībā nemaz nav tik zināmi.