8 °C
Kādam Lieldienas ir garīgs pārdzīvojums, citam tikai papildu brīvdienas izklaidei vai mājas sakopšanai. Lai kādas tās arī būtu, galvenais – lai esam kopā ar saviem mīļajiem!
Kas ir Lieldienu zaķis
Pats dīvainākais tas, ka visas tradīcijas – kristīgās, senču, dažādu kultūru un ģimeniskās – mēs, latvieši, esam iemanījušies adaptēt un sajaukt tādā pavasara kokteilī, kas patīk visiem. Pavasara sākumā ievērojam gavēni, Lieldienu rītā skrienam meklēt olas, pēc tam ejam uz baznīcu, pēc baznīcas atkarībā no laika apstākļiem dodamies dabā, meklējam iespēju izšūpoties, lai odi nedzeļ. Viss ir tik dažāds, bet tomēr kopā.
Bērniem Lieldienas ir visinteresantākais laiks, jo pasākumam tiek pievienots Lieldienu zaķa stāsts un olu meklēšana. Lieldienu zaķis nozīmē, ka vecākiem jāpieceļas krietni agrāk par bērniem un jāsadēj krāsotās un šokolādes olas čībās, krūmos, grozos un visneiedomājamākās vietās. Vēl labāk – jau laikus pašiem pagatavot Lieldienu zaķu ģimeni.
Vajadzēs plastmasas stādu podiņus - derēs gaiši brūnie un matētie (uz tiem būs vieglāk zīmēt),
flomāsterus – vislabāk ūdensizturīgos marķierus, jo šīs instalācijas būs jāliek krūmu un koku zaros. Vajadzēs stieplītes. Neiztikt bez lentītēm, aukliņām, īsāk sakot – ar ko piesiet un dekorēt. Zvaniņi nav tālu jāmeklē – Ziemassvētku rotājumu kastē.
Noteikti vajadzēs līmes pistoli – vienmēr domāju, ka bez tās var iztikt, bet šoreiz noderēja ideāli.
Un acis! Var jau tās uzzīmēt, bet rokdarbu veikalā nopirktās ir ļoti izteiksmīgas.
Smaidīgie zaķi
Pirmie zaķi tapa, skatoties paraugu, – deguns kā sirsniņa, rozā vaigi. Vissvarīgākais – baltie, lielie zaķa zobi. Ausu pielīmēšana nesagādāja problēmas. Atliek ievērt aukliņu, kurā iekarina zvaniņu. Podiņa virspusi dekorē ar lentītēm, derēs kāds dāvanu iesaiņojuma pušķis. Elegantāk, ja visiem zaķiem vienāds noformē-ums, košāk – ja katrs izdomā savu.
