Man ir arī liels gribasspēks un darbaspējas, man ir svarīgi strādāt ar sevi un tas, kā es daru savu darbu, domāju, ka šīs īpašības tika pamanītas un novērtētas.
Līdz ar jaunās, harismātiskās un mērķtiecīgās Annas Evelīnas Krišjānes pievienošanos Latvijas Televīzijas Ziņu dienestam laika ziņās ienākušas jaunas vēsmas. Viņa pati neslēpj, ka bijusi pārsteigta par šo piedāvājumu tieši sava vecuma dēļ, tomēr uzskata to par trumpi un tic, ka Ziņu dienestā ienākušas pārmaiņas. Anna jau kādu laiku darbojusies Latvijas Televīzijā sociālo mediju redaktores amatā, bet šobrīd stājusies savas kolēģes, laika ziņu moderatores Dairas Zīles vietā, kura devusies bērnu kopšanas atvaļinājumā.
Kāpēc piekriti šādam piedāvājumam?
Latvijas Televīzijā strādāju jau kādu brīdi pirms laika ziņām, darbojos kā sociālo tīklu redaktore. Kad man piedāvāja šo darbu, es sapratu, ka man jau kādu laiku patiesībā ir gribējies būt kameras otrā – redzamajā – pusē, tāpēc man šķita, ka šī ir brīnišķīga iespēja. Biju ļoti pārsteigta, ka man vispār šo piedāvāja, jo, manuprāt, es vēl esmu diezgan jauna, "zaļa", bez lielas pieredzes, bet es zināju, ka nevaru laist šādu iespēju garām un ir jāmēģina.
Kādas tev ir sajūtas filmējoties?
Es neesmu gluži tiešraidē, parasti ierakstām laika ziņas, īsu brīdi pirms tās tiek rādītas televīzijā, tāpēc man varbūt nav tas izteiktais tiešā ētera satraukums un sajūta, ka viss runātais pa taisno tiek translēts televīzijā. Ja ir kādas kļūmes vai nesanāk ar pirmo reizi, ir iespēja to izlabot, bet tik un tā, protams, ir nepieciešams sakoncentrēties un izdarīt uzreiz visu ar pirmo reizi. Es pamazām sāku aprast ar to sajūtu, ka manis runātais nonāk televīzijā, bet sākums bija neticams. Pirmās dienas es nemaz nevarēju attapties no paziņu un draugu sveicieniem, laba vēlējumiem. Man šis šķiet kā pirmais karjeras virsotnes punktiņš.
Vai daudz sanāk kļūdīties?
Es teiktu, ka nē. Vēl pirms manas moderācijas, vēl tam gatavojoties, kļūdu bija daudz vairāk. Prakse palīdz. Tomēr, kad es saprotu, ka viss ir atkarīgs no manis, man ir jāierakstās, un tomēr ir pietiekams skaits cilvēku, kas ar to strādā, es spēju ātri sakoncentrēties un izdarīt savu darbu maksimāli ātri un precīzi. Ir reizes, kad ir laika rezerve un ir iespēja izdarīt varbūt nedaudz labāk, tad es izmantoju šo izdevību – ierakstām atkārtoti. Es teiktu, ka ar katru reizi mans sniegums uzlabojas, pārteikšanās un kļūdas gadās arvien mazāk.