15.2 °C
Biologi no Ņujorkas štata sākuši gadu ilgu aļņu pētniecības projektu ar mērķi padziļināti pētīt populāciju un faktorus, kas traucē tās attīstībai. Deviņpadsmitā gadsimta beigās un divdesmitā gadsimta sākumā Adirondaka kalnu reģionā štata ziemeļos aļņu skaits krasi samazinājās pārmērīgas medību slodzes dēļ. Vēlāk, divdesmitā gadsimta beigās, populācija sāka atjaunoties, un pēdējo dekāžu laikā tā saglabājas gana stabila.
Lai gūtu datus par aktuālajām tendencēm, 2015. gadā štata Vides aizsardzības dienests sāka aktīvus populācijas uzraudzības pasākumus.
Vispirms vairāku gadu garumā tika pētīti pieaugušie aļņi, tā noskaidrots, ka reģionā mīt apmēram septiņi simti īpatņu. Uzskaite tiek veikta no gaisa, lidojot ar helikopteru un konkrētajā laika brīdī reģistrējot novērojumus.
Pašlaik sākts pētījums, kas koncentrējas uz teļiem un jaunajiem dzīvniekiem. Tie tiek aprīkoti ar GPS izsekošanas raidītājiem, un to klātbūtne fiksēta meža kamerās. Aizvadītajā ziemā pie raidītājiem tikuši vienpadsmit īpatņi, no kuriem desmit izdevies izdzīvot līdz pavasarim, taču process vēl ne tuvu nav galā.
Aļņu populāciju apdraud dažādi parazīti, galvenokārt smadzeņu tārpi (Parelaphostrongylus tenuis). Smadzeņu tārpi ir diezgan bieži baltastes briežu parazīti, un šiem dzīvniekiem būtisku kaitējumu nenodara, savukārt aļņiem rada nāvējošus nervu sistēmas bojājumus. Parazītu cikls sākas brieža organismā, tad ar fekālijām nonāk apkārtējā vidē, tur ar tām saskaras gliemji, kurus pēc tam mēdz apēst aļņi. Ņujorkas štatā baltastes briežu blīvums ir īpaši augsts, tādēļ arī ir problēmas ar šo parazītu invāziju.
Infekcijas galējā stadijā mainās dzīvnieka uzvedība, tas kļūst nekoordinēts, pārdrošs, var iestāties daļēja paralīze, tādēļ atbildīgie dienesti aicina vietējos iedzīvotājus netuvoties dzīvniekiem ar netipisku uzvedību. Lai arī cilvēks šādā veidā ar parazītu inficēties nevar, pastāv risks, ka slimais dzīvnieks var uzbrukt.
