Lai gan pasaulē sastopami vairāk nekā seši miljoni dažādu sēnīšu sugu, no tām cilvēkiem slimības, par laimi, ierosina tikai neliela daļa.

Reklāma

Virspusējās sēnīšu infekcijas jeb mikozes, kuras skar pēdu ādu un nagus, visbiežāk ierosina dermatofīti – sēnītes, kurām "garšo" keratīns, no kura sastāv ādas raga slānis, nagi un mati. Sēnīšu izraisītās ādas un nagu slimības ir biežākais iemesls, lai vērstos pie dermatologa.

Patīk siltums un mitrums

Labvēlīgi apstākļi pēdu un nagu sēnīšu infekcijas iegūšanai ir ilgstoša staigāšana slēgtos apavos, pastiprināta kāju svīšana, ādas atmiekšķēšanās, jo mitrumā un siltumā ādas raga kārta uzirdinās un vieglāk pakļaujas infekcijai, nodarbošanās ar peldēšanu, skriešanu, koplietošanas dušas vai pirts apmeklēšana. Veselības centru apvienības poliklīnikas "Aura" dermatoloģe Ilze Jākobsone stāsta, ka parasti cilvēki inficējas, basām pēdām staigājot pa grīdu, uz kuras ir sēnīšu sporas, bet dzīvotspēju cilvēka ādas zvīņās tās saglabā gadu vai pat ilgāk.

Centrālās laboratorijas valdes locekle, asociētā profesore Jeļena Storoženko uzsver, ka sēnītes vairojas siltos un mitros apstākļos, tādēļ īpaši strauji inficēšanās gadījumu skaits pieaug vasarā: "Cilvēki vairāk svīst, uz ādas veidojas labvēlīga vide, lai vairotos sēnītes. Siltajā sezonā tiek vilktas ķermeni atsedzošas drēbes, tādēļ ādai ir lielākas iespējas nonākt kontaktā ar potenciāli inficētu virsmu. Savukārt rudenī, ziemā vairāk jāuzmanās tiem, kuri sporto telpās vai apmeklē peldbaseinu, ceļo uz valstīm, kur ir silts un mitrs klimats. Var inficēties sporta zālē vai pirtī, staigājot ar basām kājām pa inficētu grīdu, trenažieru zālē, izmantojot vienu un to pašu sporta inventāru."

Sēnīšu infekciju var iegūt arī kurpju veikalos, kur vienu kurpju pāri piemēra daudzi apmeklētāji, kā arī aerobikas, vingrošanas vai citu nodarbību laikā, ja tiek lietoti kopīgi paklājiņi, kuri nav pietiekami labi dezinficēti. 

Sēnīšu infekcija var attīstīties arī zem sasista kājas naga. Traumas dēļ nags daļēji atslāņojas no gultnes, izveidojas iedobe, kurā rodas sēnīšu infekcija. Lai arī bērniem fizioloģisku īpatnību dēļ inficēšanās risks ir minimāls, reizēm tā gadās, ja, piemēram, futbola treniņā atsit nagu. Bērni sēnīšu infekciju var iegūt arī no mājdzīvniekiem – kaķiem vai suņiem. Tā izpaužas ar matu izkrišanu, ādas zvīņošanos un iekaisumu.

Par pēdu mikozi liecina pēdu ādas sabiezēšana, var parādīties izsutumi pirkstu starpās, pūslīši pēdas velvē. Lobīšanās un hiperkeratoze var skart ne tikai pēdas velvi, bet arī tās sānu virsmas (tā sauktā atlēta pēda). Visbiežāk pacienti sūdzas par niezi, bet gadījumos, kad sēnīšu infekcijai pievienojas arī bakteriālā, – par sāpēm.

"Pēdas sēnīšu infekciju konstatē trešdaļai cukura diabēta pacientu. Nonākusi uz ādas, sēnīte rada sev labvēlīgu vidi, jo barojas ar ādas raga šūnām. Veidojas sabiezējumi, kas traucē ādas normālās funkcijas. Āda vairs nav tik elastīga, plaisā. Bojājumu rašanos veicina arī mikrocirkulācijas traucējumi pēdās. Nereti pacientiem ir arī pavājināta jušana, kas traucē laikus atklāt pēdas ādas bojājumus. 

Ja sēnīte inficējusi nagus, tie sabiezē, lūst un drūp, kļūst dzeltenīgi, nagu plātnīte var pat atdalīties no gultnes. Nagi var kļūt sāpīgi, kas apgrūtina staigāšanu," norāda ārste.

Diagnosticē laboratoriski

"Sēnīšu infekciju diagnostikai laboratorijā tiek lietotas dažādas izmeklēšanas metodes, piemēram, izmeklējamā materiāla uzsēšana un kultivēšana uz mākslīgajām barotnēm, izmeklējamā parauga natīvā mikroskopēšana uz sēnīšu elementiem un sēnīšu DNS noteikšana ar molekulāri bioloģiskām metodēm," stāsta Jeļena Storoženko. Centrālā laboratorija gadā veic vairāk nekā 10 000 dažādu materiālu uzsējumu uz patogēnajām sēnītēm, pāri par 5000 natīvās mikroskopēšanas izmeklējumu un ap 300 molekulāri bioloģisko testu ātrai biežāk sastopamo patogēno sēnīšu DNS noteikšanai.

Latvijā biežāk izplatīto sēnīšu infekciju izraisītāji ir dermatofīti (pēdu ādas un nagu bojājumos visbiežāk atrod trihofitonu sugas sēnītes), raugveida sēnītes, piemēram, Candida albicans, un pelējuma sēnītes (Aspergillus, Penicillinum sp.).

Tās var identificēt ar bakterioloģiskām (materiāla uzsējuma metode) vai molekulāri bioloģiskām metodēm. Piemēram, ar molekulāri bioloģiskām metodēm ļoti ātri un precīzi vienlaikus var noteikt 12 dažādu sēnīšu DNS klātbūtni izmeklējamā paraugā.

No Centrālajā laboratorijā ik mēnesi veiktajiem 700–800 izmeklējumiem sēnīšu infekciju diagnostikai vairāk nekā pusei rezultāts ir pozitīvs. Jeļena Storoženko to saista ar cilvēku vēlmi veikt pārbaudi tikai tad, kad ir slimības simptomi – piemēram, ādas nieze, izmaiņas nagu krāsā, struktūrā – jau ir izteikti.

Dermatoloģe Ilze Jākobsone teic, ka bieži vien cilvēki vispirms kādu laiku lieto bezrecepšu medikamentus un tikai tad, kad nekas nav palīdzējis, vēršas pie speciālista. 

"Vajag uzreiz nākt pie dermatologa, veikt izmeklējumus, laboratoriski noteikt sēnītes veidu un sākt atbilstošu ārstēšanos," uzsver Ilze Jākobsone.

Tā kā pareiza nagu, matu un ādas paraugu ievākšana laboratoriskai izmeklēšanai ir visai sarežģīta procedūra, piemēram, nepieciešami sterili instrumenti, vislabāk to uzticēt kvalificētam medicīnas darbiniekam.

Paaugstināts sēnīšu infekciju risks

  • Cilvēkiem, kas intensīvi sporto (īpaši peldētājiem), bieži mazgājas pēc treniņiem, izmanto sabiedriskās dušas, ģērbtuves, apmeklē pirtis.
  • Pacientiem, kas ilgstoši lieto stipras antibiotikas (tās iznīcina ne tikai kaitīgās, bet arī labdabīgās baktērijas, paverot ceļu sēnītēm).
  • Cilvēkiem ar pavājinātu imūnsistēmu: HIV/AIDS, onkoloģiskiem pacientiem, cilvēkiem, kam nepieciešama ārstēšana ar kortikosteroīdiem, pēc orgānu transplantācijas.
  • Pacientiem ar cukura diabētu, perifēro asinsvadu slimībām, aptaukošanos.
  • Gados veciem cilvēkiem.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.