20 °C
Oktobrī un novembrī saulaino dienu kļūst arvien mazāk, bieži pūš stindzinošs vējš, lietu nomaina slapjš lietus, gaisa temperatūra te krīt, te ceļas. Ko darīt, lai organisms spētu pielāgoties mainīgajiem laika apstākļiem, bet imūnā sistēma veiksmīgi tiktu galā ar visiem vīrusiem, kuri grib iekļūt organismā?
Pats svarīgākais – dzīvesveids
"Pats galvenais ir atcerēties trīs lietas – astoņas stundas miegam, astoņas stundas darbam un astoņas stundas vaļaspriekam un atpūtai," saka Veselības centru apvienības ģimenes ārste Kristīne Astra, aicinot neaizmirst arī par veselīgu uzturu, ēdienkartē iekļaujot augļus un dārzeņus, svaigi spiestas sulas, jo normālas imunitātes funkcijas nodrošina pilnvērtīgs uzturs. Arī tumšajā gadalaikā jāatvēl pietiekami daudz laika fiziskajām aktivitātēm, vairāk jāuzturas svaigā gaisā, jādomā par norūdīšanos, ja vien tā nav sākta jau vasarā.
Ilgstošs stress un trauksme izraisa imūnās sistēmas darbības traucējumus, kuru dēļ organisms rudeņos biežāk cieš no akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pakļauts hroniskiem iekaisuma procesiem un sliktāk atveseļojas pēc dažādām slimībām. Izpētīts, ka stresa dēļ organisms zaudē spēju kontrolēt iekaisuma procesu, kas veicina slimības progresēšanu, tādēļ, tuvojoties gripas un augšējo elpceļu vīrusu sezonai, laikus jārūpējas par tā mazināšanu.
"Cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma, tāpat kā hronisko slimību pacientiem, vajag vakcinēties pret sezonālo gripu un Covid-19," atgādina ģimenes ārste.
Jautāta par profilaktisku vitamīnu un minerālvielu lietošanu rudens sezonā, Kristīne Astra nosauc C, B grupas un D vitamīnus (profilakses nolūkos D vitamīns jālieto regulāri visa gada garumā), cinku, melatonīnu. Taču pirms uztura bagātinātāju iegādes un lietošanas, viņa iesaka vispirms apspriesties ar savu ģimenes ārstu, jo dažus nedrīkst lietot kopā ar noteiktiem medikamentiem, bet citiem var būt līdzīgs sastāvs, tādēļ tos viegli pārdozēt. Arī bišu produktu, piemēram, medus un ziedputekšņu, lietošana ir ļoti ieteicama imūnās sistēmas nostiprināšanai, ja vien neizraisa alerģisku reakciju.
"Ja cilvēks ir vesels, ikdienā lieto pilnvērtīgu uzturu, viņam nav nepieciešami uztura bagātinātāji. Nav viena superlīdzekļa, kas varētu aizstāt veselīgu, sabalansētu uzturu," uzskata ārste.
Lai atvairītu gaisā cirkulējošos augšējo elpceļu vīrusus, pirms došanās uz darbu, skolu vai bērnudārzu var izmantot bezrecepšu izsmidzināmos aerosolus deguna gļotādas aizsardzībai.
Atbalsts no aptiekas plaukta
"Lai gan pārsvarā domājam, ka mūsu imunitāti rudenī vājina aukstums, straujās laika apstākļu maiņas un biežas augšējo elpceļu vīrusu infekcijas, pētījumi pierāda, ka biežākais tā iemesls ir hroniska neizgulēšanās un personīgās higiēnas prasību neievērošana. Lai gan pandēmija beigusies, cilvēki ar slimības pazīmēm aptiekā arvien vēršas pēc Covid-19 testiem, taču daudz retāk tiek dezinficētas rokas, liktas sejas maskas, kā tas bija šī vīrusu infekcijas uzliesmojuma laikā," novērojusi "Mēness aptiekas" farmaceite Ieva Virza. Viņa atgādina, ka
šobrīd augļu un ogu raža dārzos jau ir izsīkusi, tādēļ vajadzētu pievērst lielāku uzmanību vitamīniem un minerālvielām ikdienas uzturā.
Sevišķa uzmanība jāpievērš bērniem, kuriem imūnā sistēma vēl nav nostabilizējusies, savukārt senioriem ir pazemināta fermentu darbība, arī vielmaiņas procesi norit lēnāk, tādēļ organisms bieži vien neuzņem nepieciešamo uzturvielu daudzumu, kas vajadzīgs, lai organisms varētu pilnvērtīgi darboties.
Farmaceite min divus virzienus imunitātes atbalstam – kad cilvēks ir vesels un tad, kad parādījušies pirmie slimības simptomi vai lai saglabātu veselību, ja ģimenē vai darba vietā kāds jau saslimis. "Profilaksei ieteicams lietot kompleksos vitamīnus, uzsvaru īpaši liekot uz B grupas vitamīniem, kas nepieciešami, lai organisms veidotu imūnās šūnas, kā arī antioksidantus – selēnu, cinku, C un E vitamīnu. Gada tumšajos mēnešos var strauji kristies D vitamīna līmenis, tādēļ to tikpat strauji vajadzētu paaugstināt. Būtu lieliski, ja cilvēki būtu veikuši analīzi D vitamīna līmeņa noteikšanai, lai farmaceits katram varētu ieteikt optimālo devu. C vitamīns – no 200 līdz 500 mg dienā. Nedrīkst aizmirst arī par probiotiķiem un prebiotiķiem – labvēlīgajām baktērijām, kuras kursa veidā var lietot organisma aizsargspēju stiprināšanai. Pēc mēnešu ilga kursa vajadzīgs pāris mēnešu pārtraukums un tad lietošanu var atkal atsākt.
Ikdienā ieteicams lietot ehinācijas, Islandes ķērpja, augu maisījumu tējas, kuras paredzētas imunitātes stiprināšanai," iesaka farmaceite.
Otrais virziens paredz intensīvāku atbalstu imūnajai sistēmai. C vitamīna deva palielinās līdz 1–3000 mg dienā, tādā devā šo vitamīnu var lietot pāris dienu Ieva Virza norāda, ka, parādoties pirmajiem saaukstēšanās simptomiem, būtu vēlams lietot antioksidantus, kuriem piemīt pretvīrusu iedarbība, bet pārtraukt B grupas vai komplekso vitamīnu lietošanu, jo tie var "barot" ne tikai imūno sistēmu, bet arī vīrusus un baktērijas. Bioloģiski aktīvās vielas flavonoīdi, tādi kā kvercetīns un rutīns, stiprina asinsvadu sieniņas, tādēļ vīrusiem grūtāk iekļūt dziļāk organismā. Viņa iesaka lietot virkni ārstniecisko augu tēju, piemēram, ingvera, plūškoka, salvijas, liepziedu, greipfrūta sēklu ekstraktu.
Mazāk dzirdēti, bet ļoti efektīvi ir preparāti, kuru sastāvā tabebujas mizas, tragantzirņu sakņu, kurkumas, šitake sēņu ekstrakti, kā arī pirmpiena koncentrāts. Ļoti labvēlīgi un spēcinoši organismu ietekmē arī bišu māšu peru pieniņš.
