"Visiem iesaistītajiem bija pamatotas aizdomas, ka ir tik slikti, bet, ka ir tik bēdīgi, to nevarējām iedomāties. Esmu šokēta," sacīja labdarības organizācijas "ziedot.lv" valdes priekšsēdētāja Rūta Dimanta pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles (VK) veikto revīziju "Onkoloģija – prioritāte bez rezultāta".
Valsts kontrole ir izanalizējusi piecu gadu (no 2017. līdz 2022. gadam) rezultātus vēža slimnieku ārstēšanā. Kā pastāstīja VK departamenta direktore Maija Āboliņa, visas pārbaudes esot veiktas caur pacientu prizmu. "Šī ir unikāla datu analīze, jo šādā griezumā ikdienā dati veselības aprūpes resorā nav pieejami. Revīzijā ir analizēti dati par 133 ģimenes ārstu praksēs reģistrētajiem pacientiem un viņiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Tas nozīmē 3,5 tūkstošus onkoloģijas pacientu," pastāstīja departamenta vadītāja.
Revidenti ir aptaujājuši ģimenes ārstus un arī speciālistus ārstniecības iestādēs, kā arī piesaistījuši medicīnas jomas ekspertus, kas vērtējuši kompensējamo zāļu sarakstu atbilstību standarta ārstēšanas praksei.
Joprojām zema atsaucība skrīningiem
Revidenti ir izanalizējuši iedzīvotāju atsaucību četru veidu – krūts vēža, dzemdes kakla vēža, zarnu un prostatas vēža – skrīningiem. Atklājies, ka reģistrēto profilaktisko apskašu skaits ir ļoti zems – tikai 14 procenti uzaicināto vidēji piecu gadu laikā ir izmantojuši šo valsts doto iespēju.
Onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" vadītāja Olga Valciņa kā vienu no būtiskiem iedzīvotāju pasivitātes iemesliem minēja grūtības nokļūt uz skrīninga pārbaudēm. Ja cilvēks, piemēram, dzīvo Rēzeknes pusē, un viņam līdz ārstniecības iestādei jābrauc ar diviem transportiem, turklāt viņam ir niecīga finansiālā rocība, skaidrs, ka viņš neaizbraukšot.
"Skrīnings visvairāk ir vajadzīgs valstij – jo vairāk ieguldīsim skrīninga uzlabošanā, jo mazāk būs vēlīnu pacientu, kuriem vajag dārgās zāles," uzskata Valciņa.
2016. gadā, kad veselības ministre bija Anda Čakša, tika ieviests tā sauktais zaļais koridors, lai pacienti, par kuriem ir aizdomas, ka viņiem varētu būt onkoloģiska saslimšana, prioritārā kārtībā nonāktu līdz diagnozei. Pacientam līdz diagnozei pa zaļo koridoru būtu jānonāk 65 dienās. Bet revidenti, veicot datu analīzi par faktisko situāciju, konstatējuši, ka tas ir trīsreiz ilgāks laiks, proti, 195 dienas.
M. Āboliņa: "Jāapzinās faktiskā situācija, ka 92% no izmeklējumiem zaļā koridora ietvaros tiek sniegti pacientiem, kuriem jau ir noteikta onkoloģiska diagnoze. Iemesls – valstī nav atrisināts, kā šiem pacientiem turpināt ārstēšanos onkoloģijas jomā. Pozitīvais moments zaļajā koridorā vienīgi ir tas, ka tur nav ierobežots valsts finansējums, lai izmeklētos."
68% slimnieku – ārpus zāļu kompensācijas sistēmas
Revidējot onkoloģisko slimību zāļu kompensācijas sistēmu, VK radušies daudz secinājumu, pārdomu un ieteikumu. Bet galvenais secinājums ir tas, ka Latvijā kopējie valsts budžeta izdevumi par kompensējamām zālēm ir zemākie Baltijas valstīs.