Onkoloģiskie pacienti — tālu no vēlamās ārstēšanas

"Visiem iesaistītajiem bija pamatotas aizdomas, ka ir tik slikti, bet, ka ir tik bēdīgi, to nevarējām iedomāties. Esmu šokēta," sacīja labdarības organizācijas "ziedot.lv" valdes priekšsēdētāja Rūta Dimanta pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles (VK) veikto revīziju "Onkoloģija – prioritāte bez rezultāta".

Valsts kontrole ir izanalizējusi piecu gadu (no 2017. līdz 2022. gadam) rezultātus vēža slimnieku ārstēšanā. Kā pastāstīja VK departamenta direktore Maija Āboliņa, visas pārbaudes esot veiktas caur pacientu prizmu. "Šī ir unikāla datu analīze, jo šādā griezumā ikdienā dati veselības aprūpes resorā nav pieejami. Revīzijā ir analizēti dati par 133 ģimenes ārstu praksēs reģistrētajiem pacientiem un viņiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Tas nozīmē 3,5 tūkstošus onkoloģijas pacientu," pastāstīja departamenta vadītāja.

Revidenti ir aptaujājuši ģimenes ārstus un arī speciālistus ārstniecības iestādēs, kā arī piesaistījuši medicīnas jomas ekspertus, kas vērtējuši kompensējamo zāļu sarakstu atbilstību standarta ārstēšanas praksei.

Joprojām zema atsaucība skrīningiem

Revidenti ir izanalizējuši iedzīvotāju atsaucību četru veidu – krūts vēža, dzemdes kakla vēža, zarnu un prostatas vēža – skrīningiem. Atklājies, ka reģistrēto profilaktisko apskašu skaits ir ļoti zems – tikai 14 procenti uzaicināto vidēji piecu gadu laikā ir izmantojuši šo valsts doto iespēju.

Onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" vadītāja Olga Valciņa kā vienu no būtiskiem iedzīvotāju pasivitātes iemesliem minēja grūtības nokļūt uz skrīninga pārbaudēm. Ja cilvēks, piemēram, dzīvo Rēzeknes pusē, un viņam līdz ārstniecības iestādei jābrauc ar diviem transportiem, turklāt viņam ir niecīga finansiālā rocība, skaidrs, ka viņš neaizbraukšot.

"Skrīnings visvairāk ir vajadzīgs valstij – jo vairāk ieguldīsim skrīninga uzlabošanā, jo mazāk būs vēlīnu pacientu, kuriem vajag dārgās zāles," uzskata Valciņa.

2016. gadā, kad veselības ministre bija Anda Čakša, tika ieviests tā sauktais zaļais koridors, lai pacienti, par kuriem ir aizdomas, ka viņiem varētu būt onkoloģiska saslimšana, prioritārā kārtībā nonāktu līdz diagnozei. Pacientam līdz diagnozei pa zaļo koridoru būtu jānonāk 65 dienās. Bet revidenti, veicot datu analīzi par faktisko situāciju, konstatējuši, ka tas ir trīsreiz ilgāks laiks, proti, 195 dienas.

M. Āboliņa: "Jāapzinās faktiskā situācija, ka 92% no izmeklējumiem zaļā koridora ietvaros tiek sniegti pacientiem, kuriem jau ir noteikta onkoloģiska diagnoze. Iemesls – valstī nav atrisināts, kā šiem pacientiem turpināt ārstēšanos onkoloģijas jomā. Pozitīvais moments zaļajā koridorā vienīgi ir tas, ka tur nav ierobežots valsts finansējums, lai izmeklētos."

68% slimnieku – ārpus zāļu kompensācijas sistēmas

Revidējot onkoloģisko slimību zāļu kompensācijas sistēmu, VK radušies daudz secinājumu, pārdomu un ieteikumu. Bet galvenais secinājums ir tas, ka Latvijā kopējie valsts budžeta izdevumi par kompensējamām zālēm ir zemākie Baltijas valstīs.

Rūta Dimanta: "Šī gada pirmajos astoņos mēnešos "ziedot.lv" ir saņēmis lūgumus no Latvijas iedzīvotājiem par diviem miljoniem eiro, lai palīdzētu apmaksāt ārsta nozīmētu medikamentu onkoloģijā. Šo cilvēku vidējais vecums ir 47 gadi. Viņi ir darbspējīgā vecumā, bet, ilgstoši slimojot, viņiem dramatiski samazinās ienākumi. Daudziem no viņiem ir mazgadīgi bērni. 

Nedēļā vismaz divi onkoloģijas pacienti ver mūsu organizācijas durvis un lūdz palīdzību. 

Līdz šim tie ir bijuši 56 cilvēki, un 20% gadījumu tās ir krūts vēža pacientes, kurām ir jāapmaksā medikamenti, pirms viņas varētu saņemt valsts apmaksātu ārstēšanu, nozīmētas zāles, kas trijās nedēļās maksā tuvu četriem tūkstošiem eiro. Tās ir jālieto, lai pēc tam saņemtu tālāko valsts apmaksāto ārstēšanu. Bieži onkoloģiskajiem pacientiem ir individuālās valsts kompensācijas. Tajā brīdī, kad cilvēks saņem ziņu, ka būs iespēja saņemt individuālo kompensāciju 14 tūkstošu eiro apmērā, viņš ir gandarīts. Diemžēl prieks ātri pāriet, jo nauda ir nepieciešama, lai nekavējoties, piemēram 6–8 nedēļās, saņemtu nepieciešamo terapiju, bet piešķirtie 14 tūkstoši tiek sadalīti uz visu gadu. Šai birokrātiskajai rīcībai nav izskaidrojuma."

R. Dimanta uzskata, ka daudziem onkoloģiskajiem pacientiem ir radies priekšstats, ka slimības ārstēšana ir ļoti dārga. Brīdī, kad tiek saņemta diagnoze, tiekot saņemts rēķins, un liela daļa no pacientiem nemaz neatnākot līdz labdarības organizācijām. Īpaši, ja cilvēkam trūkst dzīves spara un sociālo iemaņu. Nākamais posms ir paliatīvā aprūpe, kas sabiedrībai izmaksā ļoti dārgi.

Valsts kontroles revidenti arī atklājuši, ka neesot datu un līdz ar to nekādus aprēķinus neesot iespējams veikt par tiem pacientiem, kuri iepriekšējā periodā palikuši ārpus kompensējamās zāļu sistēmas. 

2019. gadā proporcija starp pacientiem, kas saņēma zāles un kas palika ārpusē, bijusi 32% pret 68%. 

Revidentiem radies jautājums: ar ko un kā ārstējas 68% onkoloģijas pacientu 2019. gadā?

Problemātiskais lieltirgotavu uzcenojums

Finansējums onkoloģijai netiekot plānots tā, lai būtu prognozējams pieaugums.

"Neskatoties uz ierobežoto finansējumu, Latvijā ir augstākās zāļu cenas Baltijas valstīs. Lai cik tas paradoksāli būtu, šo situāciju rada ar valdības noteikumiem apstiprinātā zāļu cenu aprēķināšanas formula. Par šo problemātiku un iespējamiem risinājumiem jau iepriekš ir izteikusies Konkurences padome un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, bet nekādas pārmaiņas nav notikušas. Izejas punkts zāļu cenu mehānismā ir ražotāja noteiktā bāzes cena, tai pievieno lieltirgotavas un aptiekas uzcenojumu, kā arī PVN. Problemātiskā sadaļa šajā stāstā ir lieltirgotavas uzcenojums, jo tas noteikts procentuāli no ražotāja cenas. 

Tas nozīmē to – jo augstāka ražotāja cena, jo augstāks uzcenojums, un tas pieaug neierobežoti. It īpaši dārgo onkoloģisko zāļu segmentā," 

pastāstīja VK departamenta direktore Āboliņa.

VK ministrijai ir iesniegusi sešus ieteikumus onkoloģisko pacientu ārstēšanas uzlabošanai.

Ministrija: Paldies Valsts kontrolei par ieteikumiem

• Veselības ministrija uzskata par ļoti vērtīgu Valsts kontroles veikto izvērtējumu, secinājumus un ieteikumus, medijiem izplatītā paziņojumā raksta VM Komunikācijas nodaļa. Daļa no ieteikumiem jau šobrīd tiekot īstenoti.

"Valsts kontroles revīzija ir veikta īstajā laikā, jo pēc Covid-19 pandēmijas ir pieaudzis pieprasījums pēc visiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tajā skaitā arī onkoloģijas jomā. Valsts kontroles secinājumi ir cieši saistīti arī ar resursiem – gan finanšu līdzekļiem, gan cilvēkresursiem veselības aprūpes nozarē. [..] Secinām, ka cilvēki zina, piemēram, par skrīningiem, kas ir valsts apmaksāti, bet daļa to neizmanto, viņiem nav simptomu, viņi jūtas veseli. [..] Valsts kontroles secinājumi Veselībai ministrijai ir kā ceļamaize, lai analizētu tās jomas, kurās varam veikt uzlabojumus," komentē Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece veselības politikas jautājumos Antra Valdmane.

Saistībā ar slimību profilaksi šogad ģimenes ārsti uzsākuši sazināties ar tiem pacientiem, kuri vairākus gadus nav bijuši praksē, raksta VM.

Veselības ministrija piekrītot VK, ka nepieciešams zāļu kompensācijā ņemt vērā jaunākās starptautiskās ārstēšanas vadlīnijas, taču to neesot iespējams īstenot bez papildu finansējuma novirzīšanas kompensējamo medikamentu apmaksai.