12 °C
Viens no Horvātijas populārākajiem kūrortiem ir Splita, kas arī liels sporta centrs. Kad, viesojoties Adrijas jūras un Dināru kalnienes ieskautajā pērlē, vienā dienā iekrīt nacionāla mēroga mači trijos sporta veidos, plāns uzzīmējas pats no sevis.
Pirms sporta vērošanas sanāk arī pašiem aktivitāte, kuras mācības vērts izklāstīt lasītājiem. 40 minūšu autobusa brauciena attālumā no Splitas ir Gornje Sitno ciematiņš, no kura ved salīdzinoši viegls pastaigu maršruts uz Mosora kalnu, virsotne 1339 metri virs jūras līmeņa. Pēc iesildīšanās stundas sasniegts pirmais starpfinišs ar burvīgu skatu uz Splitu, jūru un salu valstību. Pie klints pakājē ierīkotā omulīgā galdiņa iekārtojies pārītis no Argentīnas. Puisis erudīts, zina, kur ir Latvija, okupācijas faktu. Pārspriežam Argentīnas triumfu Pasaules kausā futbolā, valsts svin un svinēs vēl četrus gadus, viņš saka. Lionels Mesi tagad izlasē var atļauties visu – lai spēlē, cik ilgi gribēs, pat ja līmenis ies uz leju. Ja viņa dēļ kaut kas saies dēlī, nācija varoni turpinās nēsāt uz rokām. Interesanti, ka Splitas ielās pamanu vairāk Mesi nekā Modriču, proti, puišeļu ar futbola krekliem – argentīnietis vadībā ar 3:2.
Ieminos, ka vēlāk prognozēs solīja lietu. Jā, varbūt mazliet, argentīnieša laiskums un saulainās debesis iedrošina arī mūs doties augstāk. Kas izrādās pirmā kļūda. Vēl pēc stundas sāk līņāt, tad jau stipri, krusa, pērkons un zibens. Bez vēja gan – kas it kā labi, tomēr slikti, jo maz cerību sagaidīt ātras negaisa beigas. Ceļš lejup iznāk pa citu taku, marķējumi uz akmeņiem neļauj nomaldīties. Piesardzīgi sperot katru soli, lai nepaslīdētu un nesavainotos, vienā brīdī pamanām, ka marķējumu vairs nav. Šķiet, ka celiņš ir pieņemams, turpinām iet. Un tā izrādās otra kļūda, jo paiet atpakaļ, lai ieraudzītu pēdējo marķējumu, prasītu varbūt pat tikai vienu minūti. Šobrīd to saproti, bet tajā brīdī pretestība par katru soli atkal augšup ņem virsroku, vēl jo vairāk tādēļ, ka šķiet – neko riskantu priekšā nemani. To, ka galva pazaudēja apskaidrību, sapratām, ieraugot kapsētu. Ko no gabala bijām noturējuši par mājām... Beigās tomēr veiksmīgi tiekam uz šosejas, tad autobusā un esam jau pilsētā. Morāle – kalnos vienmēr sekot norādēm un, ja kāda izlaista, noteikti griezties apkārt. Vienmēr!
Kluss basketbols
Viņējā sestdienā Splitā "Hajduk" futbolisti uzņēma "Varaždin", basketbolā "Split" spēlēja pret Zagrebas "Furnir", un tāpat sākās ūdenspolo finālsērija, kas, zinot Horvātijas izlases līmeni – viena no spēcīgākajām pasaulē –, arī šķita vilinoši. Lai gan ne no A līdz Z, tomēr šo rindu autoram izdodas savākt "hat trick" jeb novērtēt atmosfēru visos pasākumos. Splitieši sevi mēdz dēvēt par sportiskāko pilsētu pasaulē, un, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu (ap 160 tūkstošiem), daļa taisnības noteikti ir. Īpaši ņemot vērā pagātnes sasniegumus – Dienvidslāvijas laikā te mita viena no labākajām komandām gan futbolā, gan basketbolā.
Basketbolistiem lieli panākumi arī Eiropas līmenī – no šejienes nāk viena no divām komandām, kas trīs reizes pēc kārtas ieguvusi Eiropas čempionu kausu. "ASK Rīga" to paveica turnīra iesākumā (1958–1960), bet Splitas "Jugoplastika" – sociālisma ēras beigās (1989–1991), kad divreiz finālturnīra vērtīgākā spēlētāja balvu ieguva Toni Kukočs, slavenākais Splitas basketbola audzēknis, 90. gados bija svarīga mehānisma sastāvdaļa trijos Čikāgas "Bulls" titulos Nacionālajā basketbola asociācijā. Viņš arī šobrīd mīt Čikāgā, bet vasarā mēnesi pavadot dzimtajos krastos.
Pēc neatkarības pasludināšanas "Split" par valsts čempioniem kļuvusi tikai reizi 2003. gadā, bet šosezon ir labas cerības atkal izcīnīt zeltu – vēl turpinās regulārais turnīrs, trīs līderes šķir vienas uzvaras tiesa, pret "Zadar" sezonas bilance ir 4-1, pret "Cibona" 3-1. Kopumā turnīrā startē 12 komandas, pēc diviem apļiem sadaloties divās grupās.
Horvātijas klubu basketbolam liesi laiki, vietējie žurnālisti stāsta, ka "Split" budžets ir vien ap pusmiljonu eiro, galvaspilsētas Zagrebas "Cibona" operē ar divtik lielu naudas summu.
Horvāti jau ilgstoši nepiedalās Eiropas kausos, trīs minētās komandas gan startē Adrijas līgā, kur nav labāko vidū.
Mājas spēles Splita aizvada 70. gadu beigās celtā arēnu kompleksa mazajā sporta spēļu hallē, kas nedaudz atgādina "Daugavas" sporta namu, bet ir ietilpīgāka (virs 2000 skatītāju). Vecuma piegarša vai vienkārši – to laiku stils – ir jūtams. Latvijā visas augstākās līgas komandas spēlē modernākās zālēs. Uz Horvātijas čempionāta spēli pret piektajā vietā esošo "Furnir" sapulcējas 300 skatītāju, tribīnēs katrā galā pa bruņotam policistam. Atmosfēra miegaina, spēlētāju un treneru sarunas labi dzirdamas, karsējmeiteņu nav, aktivitātes līdzjutējiem nav. Sportiskā intriga izplēn jau ievadā, un mājinieki viegli uzvar ar 92:68.
Vecākie ultras
Tuvojoties futbola stadionam "Poljud", kas atklāts 1979. gadā un var uzņemt 34 tūkstošus skatītāju, jau pavisam cita aina – plūst puišu, meiteņu kompānijas, ģimenes, arī seniori. Splitas "Hajduk" nozīmi var labi saprast viscaur pilsētai – paejot piecas minūtes, noteikti ieraudzīsi komandas logo, nosaukumu, fanu saukli – sākot ar pakāpieniem līdz pat ēku augšējiem stāviem, vairāk pat daudzdzīvokļu māju iekšpagalmos. 30 procenti kluba akciju pieder fanu organizācijai "Naš Hajduk", kas apvieno teju 70 tūkstošus biedru, izvirzīts mērķis sasniegt 100 tūkstošus, tātad lielāko daļu no pilsētas iedzīvotājiem. Pieaugušajiem ikgadējā biedru nauda ir ap 25 eiro, bērniem – uz pusi mazāka. Fani ievēl savus pārstāvjus kluba valdē, pārvaldības procesu padarot godprātīgāku un caurspīdīgāku.
2012. gadā "Hajduk" nonāca bankrota priekšā, pilsētas tēviem atsakoties garantēt aizdevumu piecu miljonu apmērā. Trīs dienas vēlāk, vairākiem tūkstošiem "Torcida" (aktīvie fani jeb ultras) sapulcējoties rātsnama priekšā, balsojums bija futbolam labvēlīgs. Šobrīd Splitas pilsētai pieder 65 procenti kluba akciju. 2021. gadu "Hajduk" noslēdza ar teju četru miljonu eiro zaudējumiem, bet pagājušā gadā izdevies nopelnīt apmēram miljonu.
"Hajduk" lepojas ar vecāko ultru kustību Eiropā – dibināta 1950. gada rudenī, trim faniem iedvesmojoties no līdzi jušanas kultūras togad Brazīlijā notikušajā Pasaules kausā.
1911. gadā dibinātā komanda deviņas reizes kļuvusi par Dienvidslāvijas čempioni, Horvātijā ir seši tituli, iepriekšējais 2005. gadā. Pārsteidz, ka zem sava karoga Eiropas līmenī starti ir tik pieticīgi, grupu turnīrā izdevies iekļūt tikai pa reizei Čempionu un Eiropas līgā. Pirms desmit gadiem vienīgo reizi "Hajduk" ceļi krustojās ar Latvijas klubu, pārspējot "Skonto" ar 2:1.
"Hajduk" pārstāvējis viens Latvijas spēlētājs – Māris Verpakovskis 2007./08. gada sezonā bija izīrēts no Kijivas "Dinamo". Atstāt nozīmīgus nospiedumus kluba vēsturē Mārim nesanāca, lai gan 26 spēles un pieci gūti vārti nav zemē metami. Komanda finišēja tikai piektajā vietā. Apvaicājoties pāris līdzjutējiem, nepārsteidz tas, ka viņi latviešu uzbrucēju neatminas. Toties preses ložā gan apdomas laiks nav nepieciešams – jā, viņš pie mums ieradās no Kijivas "Dinamo", teic viens kolēģis. Viņš bija ļoti labs "Euro 2004", piebilst otrs.
"Poljudas lāsts"
Splitas "Hajduk" ir visvairāk ārzemnieku no visām Horvātijas čempionāta komandām – 14 (četriem gan ir horvātu saknes). Jaunā paaudze, faktiski tikai vietējie, šajās dienās nokļuva uzmanības centrā – Splitas U-19 komanda vakar Ženēvā UEFA Jaunatnes līgas finālā tikās ar "AZ Alkmaar". Viens no kolēģiem neslēpj – pēc uzvaras pusfinālā par "AC Milan" jauniešiem raudājis kā bērns. Šī ir pirmā Horvātijas vienība, kas aizcīnījusies līdz jebkāda veida UEFA sacensību zelta mačam. Pusfinālu Šveicē klātienē vēroja 17 tūkstoši horvātu līdzjutēju. Uz vienu no "Hajduk" talantiem – centra aizsargu Luku Vuškoviču – aci uzmetusi Mančestras "City". Lielajā komandā viņš debitēja februārī divas dienas pēc 16. dzimšanas dienas un kopš tā mača kļuvis par sākumsastāva spēlētāju.
Horvātijas futbolā dominē Zagrebas "Dinamo", "Hajduk" parasti ir otrajā līdz piektajā vietā. Šosezon iecementēta sudraba pozīcija, ir labas cerības nosargāt kausu, kur finālā jātiekas ar vienu no līgas vājākajām vienībām "Šibenik".
Splitas "Mesi" ir Marko Livaja, vietējais, kurš ar viduvējām sekmēm apbraukāja dažādas Eiropas līgas, bet otro sezonu atkal ir mājās. Pelnot miljonu gadā, bija Horvātijas izlasē Pasaules kausā. Ar lielu atrāvienu līgas rezultatīvākais spēlētājs (18+11), teicams piespēlētājs. Čempionāta snaiperu pirmajā desmitniekā ir tikai horvāti.
"Hajduk" uzvar "Varaždin" ar 2:0, abi vārti ļoti skaisti – marokānis Jasins Benrahū realizē brīvsitienu, bet kosovietis Emirs Sahiti izkārto sev sitienu un ar pēdas ārmalu ieliek bumbu tālajā devītniekā. "Torcida" – ap diviem tūkstošiem aktīvo fanu, sarīko kārtīgu pirotehnikas šovu, stadions tiek sadūmots, bet spēle turpinās. Starp citu, Horvātijā tribīnēs joprojām atļauts smēķēt.
"Hajduk" mājas mačus pagājušajā sezonā vidēji apmeklēja 12,6 tūkstoši skatītāju, tātad stadions vidēji aizpildīts par trešdaļu. Nākamajā vietā esošā Zagrebas "Dinamo" pulcē zem četriem tūkstošiem, bet sešām no desmit komandām šis rādītājs ir mazāks par tūkstoti. Līdzīga aina bija arī pirms kovida pandēmijas.
Horvātijas izlasei Splitas stadions ir ļoti neveiksmīgs – aizvadītas 18 spēles, izcīnot četras uzvaras (22 procenti). Nevienā citā stadionā, kas uzņēmis vairāk nekā vienu mājas maču, panākumu procents nav mazāks par 60. Septembrī Eiropas čempionāta kvalifikācijā viesos ar Horvātiju tiksies Latvijas izlase. Spēles norises vieta vēl nav izziņota, taču maz ticams, ka tā būs Splita, jo te horvāti martā uzņēma Velsu (1:1). Šo var iekļaut "Poljudas lāsta" lādē, kā teic vietējie žurnālisti, jo neizšķirtu velsieši izrāva kompensācijas laikā.
Kņada baseinā
Stadionam ielas pretējā pusē atrodas baseinu komplekss, kurā pārsimt skatītāju klātbūtnē Horvātijas ūdenspolo čempionāta pirmajā finālspēlē "Jadran ST" uzņem valsts titulētāko komandu Dubrovnikas "Jug". Splita uzvarēja pēdējā čempionātā pirms atdalīšanās no Dienvidslāvijas, bet pēc tam ir bijuši tikai pieci sudrabi. Ierodos pirms pēdējās astoņu minūšu ceturtdaļas un atnesu mājiniekiem veiksmi – no 11:11 viņi panāk 14:11, beigās viesi atgriežas spēlē, taču pēdējā uzbrukumā līdz metienam netiek – sēriju līdz trīs uzvarām "Jadran" sāk ar uzvaru 14:13. Debitanta iespaidi, ka televīzijā spēle varētu būt skatāmāka, klātienē teju nemitīgā svilpšana – tiesneši, skatītāji – rada Austrumu tirgum līdzīgu noskaņu. Horvātijas līgā startē desmit komandas, puse darbojas profesionālā režīmā. Abas finālistes spēlē Čempionu līgā, pretendējot uz iekļūšanu ceturtdaļfinālā.
