11 °C
Kaut arī karš ir ierobežots laikā, tā sekas vēl ilgi saglabājas gan cilvēku atmiņās, gan arī vidē. To, kā karš maina tieši vidi, var aplūkot, veltot savas brīvdienas militārā mantojuma apskatei. Saglabājušies vai atjaunoti objekti liecina par laiku no Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā līdz Latvijas valsts atjaunošanai 1990./1991. gadā.
- 1 dienas maršruts ar auto
- 30 km
- Nav pieejams ar bērnu ratiem
Virzienā no Rīgas 24 km attālumā, netālu no Carnikavas, ir Mežgarciems, ko padomjlaika kartēs neatradīsi, jo šeit atradās pretgaisa aizsardzības karaspēka daļa ar bāzi un militāristiem būvētu pilsētiņu. Šajā teritorijā saglabājušās kara tehnikas novietnes un citas infrastruktūras paliekas, arī betona plāksnes ar padomju laikam raksturīgo ciļņu tematiku. Pie angāriem novietoti informācijas stendi, kuros aplūkota Carnikavas militārā vēsture no IndriķaLivonijas hronikā aprakstītās lībiešu karapulku pulcēšanās 1211. gadā līdz mūsdienām. Īstenībā stenda informācija ir tīkamāka nekā padomjlaika būvju paliekas, piemēram, apraksts, ka vieta, kur stāvi, Indriķa Livonijas hronikā minēta kā galvenā pulcēšanās vieta līvu karaspēkam. Poļu-zviedru kara laikā Carnikavā ar karaspēku izcēlies pat Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs.
Bijušais Baltijas kara apgabala pretgaisa aizsardzības rezerves komandcentra bunkurs publiski nav pieejams.
Ja vēlies to apskatīt, iepriekš jāsazinās ar īpašnieku, jo tas atrodas uz (pareizāk būtu teikt – zem) privātas zemes vienā no Ādažu pagasta mežiem.
Necilā būve izcirtuma malā nekādi neliecina par vērienīgajām pazemes konstrukcijām simt kvadrātmetros pazemes ar gariem koridoriem, vadības telpām un citām bunkura būvēm.
Pēc padomju armijas aiziešanas vieta tikusi izlaupīta, tomēr tajā var atrast gan infrastruktūras elementus, piemēram, dažādas durvju aizviras, gan arī sadzīvē kādreiz noderējušas lietas.
Mangaļsalas nocietinājumi ir viens no vērtīgākajiem militārā mantojuma objektiem Latvijā, kas savulaik izveidots Rīgas aizsardzībai no pretinieka flotes. Var apskatīt dažāda vecuma militārās būves, sākot no Krievijas cara laikiem, īsi pirms Pirmā pasaules kara celtās betona būves – krasta artilērijas baterijas, būves arī no neatkarīgās Latvijas, Otrā pasaules kara un padomju laikiem.
Viens no Mangaļsalas lielākajiem lepnumiem ir Latvijas armijas dzelzsbetona nocietinājums jeb kaponieris – krasta aizsardzības sistēmas elements, ko 1928. gadā cēlis Latvijas armijas Sapieru pulks, un tas bijis paredzēts pretinieka apšaudīšanai ar ložmetējiem. Arī šis objekts, slepens, grūti pamanāms, nav atzīmēts kartēs.
Nocietinājumu teritorijā atradīsi citas militārās liecības: bijušās munīcijas noliktavas, kur tagad vietām samesti atkritumi un saimnieko sikspārņi (tos nedrīkst traucēt; Mangaļsalā dzīvo viena no lielākajām sikspārņu populācijām Latvijā).
Atradīsi nekaitīgu lādiņu paliekas: zemūdens torpēdas jau sākotnēji pielēja ar betonu, lai dotu kuģiem lielāku triecienu. Vecus vilciena peronus un bruģa paliekas, jo kāpās ceļi tika bruģēti. Tagad vietējie iedzīvotāji cenšas pasargāt šo vērtīgo mantojumu no bruģa zagļiem.
Jocīgie betona stabi mežā starp kokiem kādreiz kalpojuši kā zibensnovedēji.
