Clear 10 °C
C. 02.05
Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Eglītes rotājumi no sāļās mīklas.
Eglītes rotājumi no sāļās mīklas.
Foto: Foto no privātā arhīva. / Latvijas Mediji

Lai arī Ziemassvētki ir gada tumšākajā laikā, kad diena visīsākā un nakts visgarākā, tie ir gaišuma, sirsnības un ģimeniskuma caurstrāvoti. Ziemassvētkus gaida gan mazi, gan lieli. Egļu skuju un piparkūku saldi rūgtais aromāts tiem piešķir īpašu burvību. Arī mēs, žurnāla "Praktiskais Latvietis" veidotāji, gaidām šos svētkus, gan rotājot eglīti, gan gatavojot dažādus svētku rotājumus kopā ar bērniem, ar mazbērniem...

Ugunsdrošs svētku vainags

Sandra Ruska, galvenā redaktore

Sandra Ruska.

Ziemassvētku gaidīšana sākas pamazām... jau ar novembri, kad tiek savīkšķīts pa kādam izkaltētam hortenziju ziedu vainagam... Laikam kļūstot tumšākam, lielajā stikla cilindrā sabērti priežu čiekuri, starp kuriem izvīta gaismas virtene, kas, iestājoties vakara krēslai, tiek ieslēgta. Par Ziemassvētkiem atbilstošākajiem rotājumiem ar dažādiem zaļumiem tiek domāts tuvāk pašiem svētkiem.

Mājās ir divi kaķi, kuriem patīk spēlēt ķerenes un savā spēļu azartā var nonākt sazin kur, arī uz galda, tāpēc par drošāko adventes vainagu esmu atzinusi peldošās sveces stikla traukā starp dažādiem zaļumiem. Tā teikt – lai nepieciešamības gadījumā ūdens jau ir pie rokas. Vienkārši, ātri un droši.

Peldošais Adventes vainags.

Kad dēls bija mazs, katros Ziemassvētkos greznojām eglīti ar kopā darinātiem rotājumiem. Daži no tiem joprojām ir saglabājušies, un, liekot tos lietā, tie uzjundī jaukas atmiņas... Tikai eglītes vietā tagad rotājam dažādu skujeņu zarus, kas sagriezti dārzā.

Ja mežā pēc rudens vētrām pieejami egļu zari, pie svētku rotas tiek arī iebraucamie vārti un apgaismes stabi pagalmā. Protams, neiztrūkst arī spožu gaismiņu virteņu skujkokos pagalmā. Gaismai tumsa jāuzvar!

Lai koši un krāsaini!

Elīna Kondrāte, redaktores vietniece

Elīna Kondrāte.

Jāsaka, visai bieži pirms Ziemassvētkiem esmu apdomājusi, ka vajadzētu iegādāties kādus smalkākus eglīšu rotājumus vienotā krāsu gammā, piemēram, baltā vai zeltītā. Tomēr parasti decembra steigā tam īsti neatliek laika, tāpēc zaros gadu no gada greznojas dažādu krāsu un izmēru bumbiņas, pa kādam trauslam stikla čiekuram ar spīgulīšiem no jau esošajiem krājumiem. Turklāt galvenā egles rotātāja mūsmājās ir meita, un krāsainas mantiņas kārtot eglītes zaros noteikti ir interesantāk nekā vienkrāsainas.

Man pašai ļoti patīk zaros iekarināt kādu dzīvnieku rotājumu. Pašlaik mani mīļākie dekori ir divi brālīši – ezīši ar mirdzošu kažociņu. Bet ir arī zeltīta pūcīte un vāvere ar kuplu asti.

Vecās mantiņas.

Ja ir iedvesma, kādu jaunu rotājumu pagatavoju pati. Pavisam vienkārši ir izgatavot filca rotājumus, piemēram, eglītes, kādu briedi, mājiņu, bumbiņu, sirsniņu. No filca darināti rotājumi var būt arī lieliski dekori dāvanām, un tos droši var izgatavot kopā ar bērniem. Uz papīra uzzīmē izvēlētā rotājuma formu un izgriež. Tad to uzliek uz filca, apvelk ar flomāsteru un izgriež. Rotājumam būs vajadzīgas divas pusītes. Kopā sāk šūt no augšas, iešujot arī lentīti vai aukliņu rotājuma karināšanai zarā. Var izmantot tādas pašas krāsas diegu vai arī citā krāsā – akcentam. Šujot atstāj vaļā nelielu gabaliņu un pa to iepilda vati, sintaponu vai ko citu. Aizšuj ciet. Tad rotājumam piešuj pērlītes: ja tas dzīvnieks – actiņas, ja eglīte – bumbiņas. Var izšūt, izkrāsot. Rotājums gatavs.

Sāls mīklas rotājumi

Madara Briede, žurnāliste

Madara Briede.

Patīkama, radoša nodarbe ģimenes lokā un gana tīkams galarezultāts sanāk, gatavojot sāls mīklas eglīšu rotājumus. Vajadzīgas tikai trīs sastāvdaļas: sāls, ūdens un kviešu milti svara attiecībā 1:1:2. Ja vēlas rotājumu virsmu gludāku, var izmantot smalko sāli. Taču man šķiet – negludais reljefs tieši piešķir rotājumiem šarmu. Verdošā ūdenī iejauc sāli un maisa, lai tas pašķīst, pēc tam piejauc klāt miltus. Ja pēc sajūtām šķiet, ka mīkla par ķepīgu, pieber vēl mazliet miltus, ja par sausu, pielej ūdeni, līdz jūtams, ka mīkla, paņemta rokās, labi viļājas. Pamīca, paviļā, lai tā kļūst viendabīgāka. Tālāk uz miltiem pārkaisītas virsmas izrullē mīklu vēlamajā biezumā un ar formiņām izspiež figūras. Ja rotājumus vēlas karināt eglītē, ar salmiņu izspiež caurumiņus, kur pēcāk ievērt aukliņas vai lentītes. 

Ja gribas rotājuma virspusē dekoratīvu rakstu, var viegli iespiest mīklā audeklu, mežģīnes u. tml. 

Sagatavotos rotājumus liek 100–120 oC sakarsētā cepeškrāsnī uz cepampapīra izklātas pannas. Cepšanas ilgums atkarīgs no mīklas biezuma un figūriņu izmēra. Manas cepās nepilnu stundu. Jāņem ārā no krāsns, kad figūriņas cietas. Pēc atdzišanas nokrāso vēlamajās krāsās. Ļauj krāsai nožūt, tad iever caurumiņos aukliņas vai lentītes un rotā zaļo princesi.

Mīklas rotājumi.

Sāls mīklu var kaltēt arī istabas temperatūrā, taču tad žūšanas process ilgst vairākas dienas. Šādi rotājumi nebojājas un var tikt lietoti vairākus gadus. Vienīgais trūkums – tie kā vairums eglīšu rotājumu ir trausli – nokrītot zemē, var saplīst. Labs variants, ja vēlas darināt personalizētus rotājumus, piemēram, uzrakstot uz tiem mīļo vārdus.

Reklāma

Atmiņas no bērnības

Ingrīda Neusa-Luca, žurnāliste

Ingrīda Neusa-Luca.

Ziemassvētku laiks man vienmēr saistās ar bērnību, kad svētku brīnuma gaidās tiek rotāta eglīte, iedegtas gaismiņas un ir vēlme būt kopā ar saviem mīļajiem.

Manā ģimenē jau kopš seniem laikiem eglīšu mantiņas glabājas senā koka kastē, katra ietīta plānā papīra salvetē. Dažas no tām piederējušas manai mammai, bet citas vēl vecmāmiņai. Rūpīgi glabātas un nodotas no paaudzes paaudzē. Atceros sevi bērnībā, kad uzmanīgi tinu vaļā rūpīgi iesaiņotās mantiņas un, pakāpusies uz koka ķeblīša, kāru kuplajā tēta gādātā eglītē. Krāsainas apgleznotas bumbas, vāverīte, sunītis, sēne ar košu cepurīti un vēl citas stikla figūriņas šķita tik īpašas un skaistas. Katru gadu apbrīnoju tās no jauna.

Veclaiku rotājumi.

Gadiem ritot, eglīšu mantiņu mode mainījās arī mūsmājās. Bijuši svētki, kad eglīti izvēlējāmies rotāt tikai ar dabīgiem salmu dekoriem vai vienādas krāsas bumbuļiem. Tomēr ar laiku sapratām, ka ne jau vizuāli skaistai un pareizai jāizskatās eglītei, bet mīļai un ģimeniskai. Tieši tāpēc atkal noceļu no skapjaugšas seno rotājumu kasti, lai jau saviem lielajiem bērniem parādītu veco laiku eglīšu mantiņas un kavētos jaukās, siltās atmiņās. Tā arī šogad senās krāsainās stikla figūriņas atkal rotās mūsu eglīti jau kopā ar mūsdienīgām un kādreiz bērnu pašu gatavotām mantiņām. Manuprāt, tieši laiks piešķir lietām to īsteno vērtību un mīļumu, ko jāprot saglabāt.

Kopā kopš bērnības

Māra Lapsa, žurnāliste

Māra Lapsa.

Sarkanā stikla bumba ar sudrabainiem zigzagiem un sutaša līkločiem uz sāniem ir vienīgā no aptuveni 30 rotājumu klāsta, kas no manas bērnības saglabājusies līdz mūsdienām. Nu jau tai ir mazliet nobružājies sarkanais pārklājums, arī sutašs vairs nav spoži balts un metāla stiprinājums slīd nost no bumbiņas, taču iekarināt egles zarā vēl to var. Un es to ik gadu daru.

Sarkanā stikla bumbiņa.

Bet stāsts par bumbiņu ir šāds. Mammai padomjlaika deficīta apstākļos brīnumainā kārtā bija izdevies nopirkt Austrumvācijā ražotas eglīšu mantiņas. Kopš tā brīža ir pagājuši vairāki gadu desmiti, bet joprojām atceros, kādu kultūršoku piedzīvojām mēs ar brāli, jau ieraugot mantiņu iepakojumu – apjomīgu kartona kasti, kurā divos līmeņos bija salikti eglīšu rotājumi. Uz kartona kastes vāka bija zīmējums – Ziemassvētku vecītis ar baltu, garu bārdu, tērpies sarkanā mētelī, viņam blakus atradās dāvanu maiss, bet apkārt sapulcējušies bērni svētku drānās. Bija taču pierasts pie zili tērptajiem Salaveča un Sniegbaltītes. Šis zīmējums šķita pasaku grāmatas cienīgs! Tāpat kā eglīšu rotājumi: ar sarkanu atlasa lenti sasietas trīs dažāda izmēra sarkanas stikla bumbas, dekorētas ar zeltītu lapiņu joslu, smaragdzaļa liela bumba ar violeta samta lentīšu dekoru, eglītes spice ar pāris trausliem stikla zvaniņiem, caurspīdīgas stikla bumbiņas ar krāsainiem zīmējumiem. Ar šiem rotājumiem greznota eglīte izskatījās krāšņa pat tad, ja zaļsvārce bija gadījusies tāda švakāka.

Lieki teikt, ka ar šīm mantiņām apgājāmies ļoti saudzīgi. Tās ar mums kopā bija gadiem ilgi. Bet tad reiz, kad bijām aizbraukuši pie radiem uz Igauniju sagaidīt jauno gadu, eglīte, neizturot mūsu prombūtni, bija apgāzusies... Mantiņas bija no stikla, nevis plastmasas, un visas bija saplīsušas, izņemot vienu – šo sarkano bumbu. Laikam ar izdzīvotājas garu.

Lai katram ir savs eņģelis, kam ticēt

Aiva Kalve, žurnāliste

Aiva Kalve.

Jo vecāka kļūstu, jo spilgtāk atceros bērnībā svinētos svētkus. Protams, Ziemassvētki bija vieni no satraucošākajiem pasākumiem. Īpaši jau tas klauvējiens pie durvīm un skrējiens atvērt tās, lai redzētu to, kas atnes maisu. Bet – nekā! Ziemassvētki ir bijuši gan ar bluķa vilkšanu, gan budēļos iešanu pie kaimiņiem, ar Rūķīšu un Mežaveča uzvedumu skolā un mājās, ar Klusas nakts, svētas nakts dziedāšanu aukstā, bet cilvēku pilnā baznīcā. Taču bieži vien tieši gatavošanās svētkiem ir visaizraujošākā un jēgpilnākā.

Kaut kādu likumsakarību jau var atrast arī faktam – līdz ar gadiem eglīte ik gadu sarūk aizvien mazāka. Ja agrāk, atgāžot galvu, grūti bija saskatīt tās galotni, tagad bieži vien svētku noskaņai pietiek ar egles zaru. Un kāda tik mode nav bijusi, eglīti rotājot! Ja bērnībā katra mantiņa bija citāda, dominēja faunas pārstāvji, spoži čiekuri, visvisādi dārzeņi un visam pa vidu vates piciņas, jau saprātīgā vecumā pirku zelta un sarkanas bumbas. Tāds smalkais stils!

Taču man ir dažas tādas lietiņas, kas piederas ne tikai Ziemassvētku eglītei, lai gan tieši domātas iekāršanai zaros. Tā ir eņģelīšu kompānija. Stikla, koka, māla, folijas, plastmasas, papīra, dzijas...

Eņģelīšu rotājumi.

Mana eņģeļu kolekcija ir ievērojama ar to, ka tie visi ir dāvināti. No radiem, draugiem, kolēģiem, pat nepazīstamiem cilvēkiem. It kā lēti nieciņi, bet katram eņģelim ir savs stāsts. Un tieši Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir brīdis, lai ar katru no tiem aprunātos un atcerētos visus, ko esmu gada laikā satikusi, un pateiktu arī paldies visiem, ar ko man gadījies tikties un no kā bagātināties. Eņģeļi ir kā starpnieki sarunām, kā pastnieki, kas nes labās vēstis. Lai iedomājamies, ka viņi Ziemassvētku naktī atdzīvojas un lidinās, cenšoties piepildīt mūsu vēlmes un labos vēlējumus. O! Zumēšana ap manu egli, kurā tik dažādi eņģelīši, būtu itin skaļa! Atliek tik noticēt brīnumiem.

Ar sentimentu egles zarā

Edvīns Kamoliņš, projektu vadītājs

Edvīns Kamoliņš.

Man Ziemsvētku eglītes sapošana līdzinās ceļošanai laika mašīnā. Gandrīz katrai rotai savs stāsts, kurš pirmssvētku rūpju steigā liek apkārt notiekošo uztvert rimtāk un sentimentālāk.

Tāpēc pirmais praktiskais padoms – 

nemetiet laukā kādreizējās mīļmantiņas un suvenīrus!

Par egles rotu kļūst laika gaitā jau paplucis auduma atslēgu piekariņš ķengura izskatā, zvaniņš un eņģelis no apsveikuma kartītes, gan stikla sniegpārsliņa ar padomju laikos eksotisko uzrakstu Happy Holidays, kura atgādināja par svešatnē dzīvojošiem radiem. Taču pirmo vieto gan eglē – tika novietota visaugstāk, gan mantu kastē – atdusoties vates spilventiņā, ieņem gudrā stikla pūce. Laika gaitā tās zeltainie sāni svecīšu liesmiņās šķiet nokūpējuši jo brūni. Vismaz 60 un vairāk reižu pūce cēli vērusies uz mums no sava zaļo zaru troņa. Tās lielās apaļās acis redzējušas mani vēl neprotam staigājam līdz vectēva rokām darināta koka krustam ar tajā iestiprinātu egles kātu.

Otrais padoms – dariniet eglīšu rotas paši!

Veclaiku rotājumi.

Lūk, egles zaros balansē gluži kā virves staigātājs svecītes turētājs ar sudrabotiem čiekuriem. Kā to darināt, reiz stāstījām žurnālā Praktiskie Rokdarbi. Nepieciešams sudrabkrāsas baloniņš, divas stieples, divi čiekuri un karstās līmes pistole. Iznāca praktiska rota un atmiņas par mūsu kolēģi Mārtiņu, kurš ierādīja, kā uzmeistarot kādreiz – pirmskara Latvijas laikā – tik praktisko rotājumu.

Trešais padoms – ugunsdrošības dēļ eglē nevajadzētu novietot uzliesmojošas rotas. Kādreiz modīgās spīdīgās plastmasas sniegpārsliņas, eņģeļu mati, papīra virtenes vairāk iederētos brīvdabas pasākumam. Mājas eglīti rotāju, piemēram, ar sarkanbaltsarkanām stikla caurulītēm, kuras ievērtas garās diega virtenēs un brīvi krīt no egles galotnes uz vairākām pusēm.

Par Ziemassvētkiem domājot

Maija Olte, literārā redaktore

Maija Olte.

Atkal klāt Ziemassvētku gaidīšanas laiks, kad neviļus kavējamies atmiņās par Ziemassvētku svinēšanu. Agrā bērnībā laukos pie vectēva tie bija ļoti mīļi. Vectēvs no meža pārnesa egli, kuras galotne atdūrās griestos. Mēs, bērni, rotājām egli. Sveces dega īpašos stieples svečturos ar smagiem čiekuriņu atsvariem.

Un tad jau nāca citi laiki, uzsvars tika likts uz jaunā gada sagaidīšanu. Iesākumā arī maniem bērniem tika gādāta liela egle, taču vēlāk, apjaušot, ka daba jāsaudzē, eglītes ar katru gadu kļuva mazākas. Gadu gaitā mainījās arī eglīšu rotu mode – bijušas gan sarkanas vai zeltītas bumbas, tad salmu rotājumi vai zaros iesietas krāsainas lentītes, citu gadu eglītē tikai svecītes. Skaisti!

Rotājumi.

Bērniem aizejot savā dzīvē, iztieku ar kādu egles zaru. Bet šogad sniegs pārsteidza nesagatavotu un zaļumi no meža izpalika. Tuvumā pagaidām arī nav eglīšu tirgotāju. Ko nu? Nācās rīkoties līdzīgi kā tajā sensenajā teicienā par mielasta gatavošanu: kad jums mājās nekā nav, paņemiet ledusskapī lasi…

Tad nu lūkoju, ko var atrast mājās. Izvēlējos stikla trauku, ielēju tajā ūdeni un sabēru dzērvenes. Šādā traukā glīti izskatās peldošās sveces. Vēl stikla vāzē saliku zaļus dekoratīvos ābolus, papildinot ar LED virteni. Var arī izlīdzēties, stikla vāzē saliekot LED spuldzīšu virteni – gaišums ienes prieka dzirksti. Un to papildina piparkūku un tikko ceptu speķa pīrādziņu smarža…

Lai gaiši, sirdssilti Ziemassvētki un mierpilns 2024. gads!

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
MĀJA ĢIMENE
Reklāma