11 °C
Gandrīz 60 gadu laikā, kopš Rīgā norisinājās pirmās Dzejas dienas, tradīcija izplatījusies visā Latvijas teritorijā, pārņemot arī novadus. Tagad dzeja tiek lasīta ne tikai kultūras namos un bibliotēkās, bet arī netradicionālās vietās – pat dzelzceļa stacijās un autobusos, jo radošo garu un fantāzijas lidojumu neviens vairs nevar ierobežot. Arī šis septembris dzejasmīļiem solās būt ražīgs.
"Sirds uz perona"
Pirms trīspadsmit gadiem dzelzceļa stacijā "Tukums I" aizsākās akcija "Sirds uz perona", kuras šā gada moto ir "Spēka vārdi". "Katru gadu akcija tiek translēta arī internetā "Facebook" profilos "Sirds uz perona" un "Dzejas dienas", kā arī mājaslapā "www.tukums.lv", kur būs iespējams pārredzēt visas akcijas pieturas," atklāj akcijas organizatori.
Pērn "Sirds uz perona" saņēma Tukuma novada Gada balvu kultūrā nominācijā "Starptautisks notikums", jo šie dzejas lasījumi iecienīti jau aiz mūsu valsts robežām. Tiešraide tiks translēta 8. septembrī plkst. 19 no dzelzceļa stacijas "Smārde", bet dzejoļi, kas iedvesmo, iedrošina un pārliecina, vēl tiks lasīti arī dzelzceļa stacijās "Slampe", "Kandava", "Tukums I", Jaunpils autoostā un Sātos pie Tilta uz Nekurieni.
Šis tilts 2008. gadā bija iekļauts Kultūras mantojuma dienu objektu sarakstā kā neparasts industriālā mantojuma objekts un atgādina par kādreiz iecerēto Tukuma–Kuldīgas šaursliežu dzelzceļa līnijas būvi, ko sāka vēl pirmās Latvijas brīvvalsts laikā 20. gs. 30. gadu beigās (inženieris P. Pavulāns).
Maršruts "Noķer Ziedoni!"
Šogad, atzīmējot dzejnieka Imanta Ziedoņa (1933–2013) 90. jubileju, pa Latviju sāka kursēt ar taureņu uzbrukumu vagonos un ziedošiem ķiršiem logos izrotāts elektrovilciena sastāvs. Imants Ziedonis ir bijis aizrautīgs ceļotājs – izstaigājis dzimto Latviju un pabijis daudzās ārvalstīs, vērojis dabu un aprakstījis to. Tādēļ, apvienojot idejas un spēkus dzejnieka novadniekiem, Jūrmalas, Tukuma, Lapmežciema, Ragaciema un Engures kultūras darbiniekiem izveidots kultūrtūrisma maršruts "Noķer Ziedoni!", kuram tapis arī audiogids (atrodams "www.tukums.lv"), ar kura palīdzību iespējams doties interaktīvā ceļojumā pa Imanta Ziedoņa bērnības un jaunības takām, aicinot atmiņu stāstos iepazīt dzejnieka dzīves gājumu, personību un daiļradi, dzirdēt ierakstā dzejnieka balsi, arī neizejot no mājām.
"Aicinām ikvienu doties vienpadsmit kilometru garajā ceļā ar septiņpadsmit pieturām Tukuma novadā un Jūrmalā, lai ieraudzītu Ziedoni pilsētās un laukos, dārzos un pie jūras,
sajustu viņu koncertos un jubilejas pasākumos visā Latvijā," mudina Tukuma TIC vadītāja Ingrīda Smuškova. Maršrutā "Noķer Ziedoni!" iekļauta Slokas un Ķemeru bibliotēka, Ķemeru ūdenstornis, Antiņciems, Kaņiera ezers, Ragaciema sedums un pat Gausā jūdze, kur, kā izrādās, Ziedonis jaunībā strādājis ceļa labošanas darbos. Protams, jāiegriežas arī Ragaciema kapos, kur smilšu kāpā dzejnieka atdusas vieta.
"Tukums Imantam Ziedonim vienmēr bijusi nozīmīga vieta – te veidojusies viņa personība, te pavadīti pusaudža gadi, mācoties vidusskolā, iepazīta vide un skolotāji," vēsta audiogids.
Tomēr labāk apskatīt visu savām acīm. "Mālkalnā palēnām top Ziedoņa dārzs. Ir izbūvēti vairāki celiņi (0,4–2,2 km), pa kuriem var izstaigāt šo kalnu, izbaudot reljefu un meklējot skaistāko Tukuma panorāmu, noiet garām dekoratīvo ķiršu stādījumam, kurā paslēpies arī paša dzejnieka stādītais kociņš," papildina Ingrīda Smuškova. Apceļot Latviju var arī pa Imanta Ziedoņa grāmatās "Kurzemīte" un "Leišmalīte" aprakstītajām vietām, neaizmirstot apmeklēt arī Kandavu, kur uz vairāku namu sienām lasāmi dzejoļi – par Kandavu, Kurzemi un Latviju.
"Ojāra soļi"
Nesteidzīgu pastaigu cienītāji var izmantot arī dzejas un mūzikas maršrutu – audiogidu "Ojāra soļi", kas ved pa dzejniekam Ojāram Vācietim (1933–1983) tuvām, iemīļotām un nozīmīgām Pārdaugavas vietām, vienlaikus atklājot gan viņa dzejas pasauli, gan Pārdaugavas kultūrtelpu.
Maršruts veidots tā, lai tas ļautu ikvienam piekļūt tuvāk dzejniekam, izjust Pārdaugavu ar Vācieša acīm un sajūtām.
Ceļojuma pamatā ir audioieraksts, kurš veidots stereotehnikā, aktierim Jānim Kronim ierunājot dzejnieka darbus. Maršruta gaitā, sekojot stāstnieka dotajiem norādījumiem, gājējs nokļūs personiskā piedzīvojumā. Šim maršrutam ir īpaši veidota skaņu partitūra, kas sastāv no vairākām komponistu Jēkaba Nīmaņa un Edgara Raginska oriģinālkompozīcijām.
Sajūtu maršruts ikvienam pieejams bez maksas. Tā sākumā – skvērā pie Māras dīķa (blakus adresei O. Vācieša iela 15) – no informatīvā stenda noskanējot QR kodu, tas aizvedīs līdz "SoundCloud" vietnē esošajam audiofailam "Ojāra soļi" (to var atrast arī ar "Google" meklētāju). Turpat blakus (O. Vācieša ielā 19) atrodas dzejnieka muzejs – māja, kurai īpaša loma Ojāra Vācieša mūžā un radošajā biogrāfijā. Te tapusi viņa dzejas lielākā un nozīmīgākā daļa. Pārdaugavu Ojāra dzīvesbiedre dzejniece un tulkotāja Ludmila Azarova (1935–2012) nodēvējusi par dzejnieka intelektuālo telpu, par viņa lielo rakstāmgaldu, jo dzeja vispirms "kājām izstaigāta" Arkādijas parkā, ejot gar Māras ezeru, ceļā uz Āgenskalna tirgu, Torņakalna staciju vai dodoties ārā no pilsētas. Muzejā apskatāma Ojāra Vācieša darbistaba, viesistaba, dzejnieka personiskās lietas – berete, saulesbrilles, globuss, boksa cimdi, zīmuļi, rokraksti un zīmējumi. Te var noklausīties dzejnieka balss ierakstus, apskatīt videomateriālus un iepazīties ar digitālo ekspozīciju. Izstaigājams arī Dzejnieka dārzs.
Pati muzeja ēka, kurā no 1960. gada vienā no dzīvokļiem dzīvoja Ojārs Vācietis ar ģimeni, ir divsimt gadus sena, celta kā traktieris "Jeruzaleme",
kur savulaik viesojies viens no spilgtākajiem apgaismības ideju nesējiem Baltijā Garlībs Merķelis, vācu komponists Rihards Vāgners, bet savos zīmējumos to iemūžinājis 18.,19. gs. mākslinieks Johans Kristofs Broce.
Dzejas ozoli Lielvārdē
Septembrī Dzejas dienu norišu ir patiešām daudz. Visas tās uzskaitīt nav iespējams, un katrs pats var izveidot savu dzejas maršrutu, meklējot informāciju par pasākumiem internetā vai arī raidījuma "Literatūre" arhīvā. Ja nu sanāk būt Lielvārdes pusē, līdzās Kaibalas upes ietekai Daugavā varat sameklēt Dzejas ozolus, kuri ir pēcteči Ausekļa dzejolī "Dievozolu trijotne" iemūžinātajiem Dieva ozoliem, kas tika uzskatīti par svētiem. Tie bija gājuši bojā īsi pirms Pirmā pasaules kara, bet 1971. gada 21. septembrī pirmo jauno ozoliņu stādīja Andreja Pumpura dzimtas pārstāvji, otro – Latvijas dzejnieki un rakstnieki, trešo – saimniecības "Lāčplēsis" pārstāvji.
Iz Dzejas dienu vēstures
- Pirmās Dzejas dienas tika rīkotas 1965. gada 11. septembrī Komunāru parkā (tagadējā Esplanādē), atklājot tur dzejnieka Jāņa Raiņa pieminekli – viņa simtajā dzimšanas dienā. Tātad pēc diviem gadiem atzīmēsim Dzejas dienu 60 gadu jubileju.
- Tā kā pirmās Dzejas dienas izdevās labi, tika nolemts Raiņa dzimšanas dienu godināt katru gadu, vienlaikus popularizējot arī dzejas aktualitātes.
- 1966. gada marta beigās Rakstnieku Savienības sekretariāta sēdē tika pieņemts lēmums par Dzejas dienu tradīcijas iedibināšanu.
