8 °C
Latvijā septembra pirmā nedēļa tradicionāli ir skolas gada sākums. Tikmēr citviet Eiropā mācības sākas dažādos laikos. Piemēram, Somijā, ko nereti Latvija piesauc kā etalonu mācību darba organizēšanā, pašvaldības var izvēlēties, kura diena augusta otrajā nedēļā būs pirmā skolas diena. Tā nu nadzīgākie ir mācījušies jau nedēļu, kad skolas durvis pirmo reizi ver pēdējie.
Kā tad klājas Somijas skolām teju mēnesi pēc jaunā mācību gada sākuma? Un vai pie ziemeļu kaimiņiem ar mācībām un mācīšanu viss rit tik gludi, kā dažkārt tiek sludināts?
Lielas algas negarantē mācībspēkus
Somu izglītības sistēmas veiksmes pamatā ir vienādas iespējas mācīties jebkurā Somijas vietā jebkuram skolēnam, kā arī labi apmaksāti, augsti izglītoti skolotāji ar ļoti lielu autonomiju. Piemēram, skolotāji paši lemj, kādus mācību materiālus izmantot: vai izmantot mācību grāmatas un, ja jā, tad tieši kuras. Tomēr arī šādos labvēlības apstākļos skolotāju pietiekamība ir viens no apstākļiem, kas rada aizvien lielākas problēmas: ir pašvaldības, kurās skolotāju vienkārši nepietiek. Piemēram, Somijas ceturtajā lielākajā pilsētā Vantā nedēļu pirms skolas sākuma trūka vairāk nekā 20 skolotāju – jo īpaši skolotāju bērniem ar īpašām vajadzībām, bet arī ķīmijas, matemātikas, somu valodas pasniedzēju.
Skolotājus mēdz būt grūti atrast arī mazapdzīvotās vietās – tur arī bērniem nākas ceļā uz skolu un mājām pavadīt pat vairākas stundas dienā.
Inklūzija jeb visu skolēnu iekļaušana tuvējā skolā ir cilvēcīga pieeja – un, lai tā veiktos raiti, ir nepieciešami papildu resursi. Lielākās problēmas sagādā tas, ka skolēnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanai ir nepieciešami resursi, kurus daudzas pašvaldības ir izvēlējušās ietaupīt. Likumā noteiktais, katram skolēnam paredzētais trīspakāpju atbalsts darbojas tikai tad, ja ir pietiekami daudz profesionāļu, kas šo atbalstu sniedz.
Satrauc lejupslīdes tendence testos
Uz jautājumu par to, kā skolotāja darbs ir mainījies pēdējo gadu laikā, vairāki pazīstami skolotāji stāstīja to pašu, ko Somijā lasām plašsaziņas līdzekļos: ir ļoti pieaudzis administratīvajam darbam nepieciešamais laiks; skolas ir pārāk lielas, lai iepazītos ar skolēniem, un galvassāpes sagādā arī prasīgi vecāki. Arī skolotāju arodbiedrības laikrakstā "Opettaja" kāds skolotājs raksta, ka vislielākā nozīme ir pietiekamiem resursiem: ir nepieciešams laiks un piemērota lieluma grupas. Atbalstam ir jābūt pieejamam pēc iespējas agrāk, lai izlīdzinātu atšķirības starp skolēniem, kas nāk no dažādām ģimenēm un vietām. Vēl samērā nesen somu skolas bija visai viendabīgas visā valsts teritorijā un praktiski visi bērni mācījās tuvākajā skolā, bet
tagad arvien spēcīgāk ir manāms tā saucamais skolu šopings, kad pārticīgi vecāki saviem bērniem izvēlas labākas skolas tuvākās skolas vietā.
Tas savukārt noved pie skolu līmeņa noslāņošanās, kas ir redzams citstarp arī starptautisko PISA testu rezultātos.
Iepriekš bijām raduši, ka Somija citu valstu konkurencē gozējas starptautiskā PISA testa augšgalā.
Lejupslīde sākās divtūkstošo gadu sākumā pēc lielās jostas savilkšanas deviņdesmito gadu ekonomiskās krīzes laikā. Pēc tam josta tikusi savilkta vēl vairākas reizes, un visvairāk ciest nācies tiem, kuriem palīdzību vajadzētu visvairāk. Piemēram, deviņdesmito gadu sākumā zem nabadzības sliekšņa dzīvoja apmēram septiņi procenti somu, bet 2008. gadā – teju 14%.
Skolotāju laikraksts atgādina, ka te nepalīdzēs publiski piedāvātie, it kā vieglie risinājumi uz mācību stundu laiku savākt skolēnu telefonus. Arī "Latvijas Avīze" rakstīja par šo tēmu, ko ir aktualizējusi Somijas valdība.
Meitenēm veicas labāk
Jānorāda tomēr, ka PISA testu līmenis nav krities katastrofāli: lasītprasmes ziņā Somija vēl arvien ir vienā līmenī ar Igauniju, un somu meitenes vēl arvien ir labākās gan lasītprasmē, gan dabaszinātnēs. Toties puišu prasmes matemātikā un dabaszinātnēs ir pazeminājušās daudz vairāk nekā meitenēm. Somijā atšķirība starp zēnu un meiteņu zināšanu rezultātiem ir diezgan liela. Vēl ceturtklasnieki ir apmēram vienādā zināšanu līmenī, bet vēlākajos gados puišu nometnē zināšanu ziņā iezīmējas aizvien krasāka polarizācija: vieniem veicas ļoti labi, bet citiem – galīgi neiet.
Vidusskolās šī atšķirība ir redzama jau ļoti skaidri: vidusskolu pabeidz 60% meiteņu, bet tikai 40% puišu.
Jaunākie PISA testu rezultāti gaidāmi šā gada decembrī.
Nacionālās izglītības izvērtēšanas centra speciāliste Anete Ukola skolotāju laikrakstam min, ka noslāņošanās iemesli ir vairāki, tostarp vide, draugi, vecākiem pieejamie resursi un attieksme pret skolu. Ja uz skolu iet ir prieks, tad mācībās veicas daudz labāk. Uz skolu negribas iet, ja tur sagaida mobings, milzu klases, troksnis vai nepietiekams atbalsts pareizajā laikā. Puišu attieksme pret skolu kaut kāda iemesla dēļ Somijā ir negatīvāka nekā meitenēm, toties ticība savām spējām – pozitīvāka.
Mobings ir vēl viens īlens, kas mācību gada sākumā izlien laukā no skolu maisa – jo īpaši šogad pēc vasaras sabiedriskajām diskusijām par rasistiskiem komentāriem no vairāku jaunās valdības pārstāvju puses. Skolas dara, ko spēj, lai mācību vidi darītu skolēniem drošu, bet, ko lai iesāk, ja pieaugušie rāda piemēru, ka drīkst gan apsaukāties, gan draudēt ar vardarbību?
