5.2 °C
Biedrība “Mans tautastērps” ne tikai apkopo tautastērpu stāstus, bet kopā arī radoši darbojas.
Bija 2020. gada septembris, un reizē ar skolas sākšanos arī mums bija vēlme ko jaunu mācīties. Tāds neliels bariņš kopā ar mūsu pašu Ilzi Buividu, kura vada lietišķās mākslas studiju “Sauldare”, sākām mācīties adīt Hāpsalas lakatus. Lakats sākas ar 300–400 valdziņiem uz adatas, un pamazām no mudžeklīša izšķiļas skaista mežģīne ar trīs rakstu joslām un īpaši veidotiem bumbulīšiem.
Tikāmies klātienē Rīgā un Jelgavā, cik vien pandēmijas ierobežojumi atļāva, pa laikam arī adījām Zoom vai citās platformās. Līdz gada beigām gandrīz katrai bija pa lakatam, nu tā prasme rokā. Ir tapuši arī otrie, trešie vai pat ceturtie Hāpsalas lakati.
Sveci nevar turēt zem pūra. Un nākamajā vasarā es, divas Ilzes un Baiba braucām uz pašu Hāpsalas mežģīņu muzeju lūkoties, kā tad īstās hāpsalietes ada savus lakatus, un rādījām savus. Redzējām arī to, ko jau pašas pieredzējām savā adīšanas praksē – var adīt to pašu rakstu ar to pašu dziju, bet katrai adītājai šalle ir savā rokrakstā un drusku citādāka. Kā Ilzei un Evitai “Good Fortune Shawl” raksts no Sāras Kirjastus grāmatas (“Triangular Knitted Shawls by Siiri Reimann”, Saara Publishing House, 2017, Türi) – vienai adījums ir brīvāks, otrai stingrāks.
