Pēdējās divarpus nedēļas lielumlielais Latvijas ļaužu vairākums dzīvoja uz hokeja spēles pielūdzēja viļņa. Te nu jāpiekrīt Saeimas deputātam Gunāram Kūtrim (ZZS), kurš bija viens no 56 deputātiem, kuri 28. maija vakarā bija pulcējušies Augstajā namā. Viņa ieskatā, nevienam necelsies roka balsot pret ierosinājumu 29. maiju noteikt kā svētku dienu.

Reklāma

Vienlaikus viņš aicināja pie varas esošos novērst pārpratumus pirmdienas rītā. To, ka šis Saeimas lēmums par brīvdienu bija vairāk emocionāls, liecina gan darba devēju, gan arī Smiltēna k-ga ieraksti sociālajos tīklos.

Andris Bite: "Mēs ceļā uz darbu. Ko, jūs 52 Saeimas deputāti nostrādājušies guļat vai svinat? Nekas pastrādāsim ar par jums!" Edvards Smiltēns mierina: "Mēs, latvieši, esam spēcīga tauta ar lieliem sapņiem, ar lielu varēšanu." Te nu gribētu piebilst, ka pat spējam kalendārā izdarīt izmaiņas un Saeimas lēmumā bronzas medaļas iegūšanas dienu 28. maiju, pārcelt uz 29. maiju.

Māris Niklass

Kāda mazulītes mamma raksta: kad meitiņa pamodusies, saku – par godu tam, ka mūsējie uzvarēja hokejā, šodien brīvdiena un uz dārziņu nav jāiet. Meitiņa tā priecīgi: "Nekad vairs?" Kāds cits, kurš pasaulīgos priekus nolicis malā, raksta – kā gan rīkoties tam, kuram bija pieraksts pie ārsta, tiesas sēde vai paredzēts eksāmens? Varbūt šis lēmums radījis vairāk sajukuma nekā labuma.

Vēl viena saprātīga balss – vai vienas stundas dēļ pie Brīvības pieminekļa vajadzēja radīt haosu? Cits raksta – man kauns par valdību, kura izmanto hokeja puišu panākumus savās interesēs. Rakstītāja ieskatā saiets pie Brīvības pieminekļa ir atriebība Šleseram par sestdienas vairāku tūkstošu cilvēku pulcināšanu.

Jāatzīst, ka tautsaimniecībā tas radījis sajukumu. Daudziem darba dienas atcelšanas radītās neērtības aizēnos uzvaras priekus. Vienīgais, ko Saeima nodemonstrēja, ka deputātu vairākums Augstajā namā spēj pulcēties dažu stundu laikā.