9.3 °C
Latvijas hokeja izlase šo divu nedēļu laikā paveica ko neticamu, liekot visai Latvijai gavilēt par pasaules čempionāta bronzas medaļām un izjust kopīgu lepnumu par hokejistu parādīto sniegumu. Vakar atgriezušies mājup no Tamperes, varoņi saņēma pienācīgu sagaidīšanu gan lidostā, bet jo īpaši pie Brīvības pieminekļa, kur bija pulcējušās aptuveni tikpat lielas tautas masas kā Dziesmu svētku noslēguma koncertos Mežaparka estrādē.
Pēc kārtīgām svinībām ar tautu, hokejistiem uz svinību skatuves uzdziedot kopā ar "Prāta vētras" mūziķiem, izlase devās uz Rīgas pili, kur viņus sveica valsts augstākās amatpersonas.
Labākā diena karjerā
"Šī ir labākā diena manā hokejista karjerā. Kaut kas īpašs, ko atcerēšos visu mūžu. Liels paldies atbalstītājiem, bez viņiem mēs to nebūtu izdarījuši. Man šis bija 17. gads izlasē, taču nekad iepriekš nebiju spēlējis pat ceturtdaļfinālā, tāpēc bija sajūta, ka visu laiku pieviļam savus līdzjutējus, kuri gadu no gada brauca pa pasauli, tērēja lielu naudu, lai mūs atbalstītu. Beidzot mums ir metāls, ko aizvest mājās un viņiem parādīt, pateikt milzīgu paldies, atgriezt hokeja eiforiju Latvijā," sarunā ar žurnālistiem pateicīgs faniem bija izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš.
"Priecājos, ka atgriezos izlasē un biju daļa no šīs komandas. Mums bija raksturs, nepiekāpība, cīnījāmies un nepadevāmies. Vai atceros mirkļus pēc uzvaras vārtu guvuma? Miglaini, jo visi skrējām lielā ātrumā, bļāvām, metām visu pa gaisu. Asaras, prieks, viss kopā. Ļoti daudz asaru nobira. Tā bija privilēģija atrasties šo čaļu kompānijā. Komandā ir gados jaunāki un vecāki spēlētāji, taču nebija nekādas dalīšanās grupiņās. Raksturs un ticība mums ļāva atspēlēties vairākās spēlēs, arī pēdējā.
Citus gadus, kad ielaidām vārtus, rokas bieži vien nolaidās, bet šogad nevienā spēlē nebija tādas sajūtas.
Arī kad Kanādai zaudējām ar 0:6, nebija tā, ka nu ir viss, vairs neko nevaram. Mums bija pārliecība, ka notiks kaut kas labs, tikai ja turpināsim strādāt un sev ticēt. Jā, mēs varbūt nebijām meistarīgākie, bet kā mēs kritām priekšā ripām, kā skrējām atpakaļ aizsardzībā, ziedojām savus ķermeņus. Mēs cits no cita uzlādējāmies. Sagatavošanās nometne patiešām bija ļoti grūta, taču neviens nesūdzējās. Mēs vienkārši, lai cik tas būtu grūti, maucām un turpinājām strādāt. Tas arī veidoja komandu. Tāpat paldies manai sievai, kurai nācās uzņemties lielāku nastu, kamēr es gatavojos un spēlēju šajā turnīrā. Žēl, ka tētis neredzēja šo visu, bet domāju, ka viņš tur, no augšas, mums palīdzēja," emocionāls bija komandas kapteinis.
Nākamgad Ostravā
Latvijas izlase pasaules rangā pēc bronzas pasaules čempionāta pacēlusies uz desmito pozīciju, apsteidzot dāņus, kamēr par līderi kļuvusi Kanāda, tiekot garām Somijai. Nākamajā gadā pasaules čempionātu uzņems Čehija. Pēc provizoriskā grupu sadalījuma, kurā var notikt nelielas izmaiņas, Latvijai būs jāspēlē Ostravā pret Kanādu, Vāciju, Zviedriju, Slovākiju, Franciju, Kazahstānu un Poliju, kamēr Prāgā spēkiem mērosies Somija, ASV, Šveice, Čehija, Dānija, Norvēģija, Austrija un Lielbritānija.
Daugaviņš, kurš pērn pēc Pekinas olimpiskajām spēlēm emociju uzplūdā paziņoja, ka noslēdz karjeru izlasē, bet šopavasar tajā atgriezās un spēlēja ļoti lielu lomu, ir gatavs turpināt.
"Šobrīd ķermenis ir iztukšots, nepieciešama atpūta, jo pēc diviem mēnešiem jau sāksies nākamā sezona. Ļoti ceru, ka nākamgad Čehijā izlase būs ar mani. Negribas skriet notikumiem pa priekšu, bet šādā kolektīvā nevar nespēlēt, tāpēc, ja man būs vieta sastāvā, noteikti braukšu palīdzēt."
Šilovs vērtīgākais!
Par pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju (MVP), kā arī turnīra labāko vārtsargu tika atzīts Artūrs Šilovs, kurš turnīrā nospēlēja 601 minūti, kas ir otrs lielākais rādītājs pasaules čempionātu vēsturē. Vairāk minūšu 1997. gadā bija tikai kanādietim Šonam Burkam, bet Šilovs šajā čempionātā apsteidz citu leģendu – čehu Dominiku Hašeku. MVP balvas ieguvēju, kā arī simbolisko izlasi, kurā arī iekļuva Latvijas vārtu vīrs, noteica mediju balsojumā, bet labākos atsevišķos ampluā – turnīra direktorāts. Šilovs desmit spēlēs atvairīja 92,14% metienu, vidēji mačā ielaižot 2,20 ripas.
Simboliskā izlase
Vārtsargs – Artūrs Šilovs (Latvija)
Aizsargi – Makenzijs Vīgers (Kanāda), Morics Zaiders (Vācija)
Uzbrucēji – Roko Grimaldi (ASV), Jons Peterka (Vācija), Dominiks Kubalīks (Čehija)
Labākais vārtsargs – Artūrs Šilovs
Labākais aizsargs – Makenzijs Vīgers
Labākais uzbrucējs – Jons Peterka
MVP – Artūrs Šilovs
Pasaules čempionāta vietu sadalījums
1. Kanāda
2. Vācija
3. Latvija
4. ASV
5. Šveice
6. Zviedrija
7. Somija
8. Čehija
9. Slovākija
10. Dānija
11. Kazahstāna
12. Francija
13. Norvēģija
14. Austrija
15. Ungārija
16. Slovēnija
KONTEKSTS
Pasaules čempionātu hokejā no 12. līdz 28. maijam kopīgi rīko Somijas pilsēta Tampere un Rīga. Latvijas izlases galvenais treneris ir Harijs Vītoliņš, asistenti - Lauris Dārziņš, Artūrs Irbe, Artis Ābols, Peteri Nummelins un Raimonds Vilkoits. Turnīrā startējošās 16 komandas sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas katrai izlasei garantē septiņas spēles.
Pērn pasaules meistarsacīkstēs triumfēja somi, kuri izšķirošajā mačā bija pārāki pār Kanādu.
Latvijas hokeja izlases labākais sasniegums Pasaules čempionātos ir 1997., 2004. un 2009. gadā izcīnītā 7. vieta.
