8 °C
Skolotāju algu jautājums pēc trīsdienu streika šķietami atrisināts. Kaut pedagogu arodbiedrība LIZDA norāda uz aprēķinu trūkumu un neskaidrībām, cik tad lielas algas skolotāji saņems, maz ticams, ka protesti uzjundīsies ar jaunu vilni. Jā, detaļās var paslēpt pašu velnu, bet tas, ka pedagogu algošanai klāt nākuši miljoni, ir gana liels ieguvums, lai vismaz uz kādu brīdi aprimtos.
Taču visa šī pēdējo nedēļu ņemšanās ap skolotāju algām un protesta akciju raisījusi daudzus citus jautājumus. Manās acīs svarīgākais no šiem jautājumiem ir par godīgumu, turklāt godīgumu no abām karojošajām pusēm, varbūt pat trim pusēm.
Pirmkārt, par valdības un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) godīgumu. Kā zināms, skolotāju prasības pēc algas pielikuma sāka strauji pildīties pēc tam, kad izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, kā arī premjeram Krišjānim Kariņam beidzot it kā pielēca, ka skolotāji prasa algu pieaugumu visiem (arī tiem, kas pelna ap 2000 eiro), nevis tikai tiem, kas saņem zemākās pedagogu algas.
Kā skolotāju prasības, kas bija neizprotamas vairākus mēnešus, vienas streika dienas laikā pēkšņi kļuva saprotamas? Tas tiešām ir neizprotami!
Pirms streika saskaņošanas sanāksmēs LIZDA ar IZM un valdības pārstāvjiem tikās daudzas reizes. Par ko tieši tad tika runāts? Allaž bijis zināms, ka pedagogu algu grafiks nozīmē procentuālu algas celšanu visiem, ne tikai minimāli pelnošajiem. Varbūt A. Čakša kā nozarē jauna ministre bija palaidusi to garām. Bet vai tad ministrijas ierēdņi klusēja par to? Un vai K. Kariņš, kurš piedalījās pērnā gada streika novēršanā, tiešām nesaprata, par ko ir runa?
Otrkārt, vēl viena puse visā šajā stāstā ir pašvaldības. Kopš šī mācību gada finansējums skolotāju algām vispirms nonāk pašvaldībā, kas to sadala starp skolām. Cik godīgi, taisnīgi un efektīvi dala? Tas ir svarīgs jautājums, ko līdz galam tā arī neviens nav noskaidrojis, bet ne velti A. Čakša, uzrunājot streikotājus, aicināja par algām vaicāt arī pašvaldībām. Taču pašvaldības vai nu klusē, vai arī streiku atbalsta: Rīgas domes par izglītību atbildīgās komitejas vadītāja Laima Geikina pat stāvēja ar plakātu streikotāju vidū. Jā, galvaspilsēta ar finansējumu allaž bijusi apdalīta: skolēnam rīdziniekam seko mazāk naudas nekā citur Latvijā. Vienlaikus: nu nav Rīgā tās zemākās algas! Domājams, to pierāda arī tas, ka diezgan daudz Rīgas skolu nestreikoju vai streikoja daļēji.
K. Kariņš, gan uzstājoties streikotāju priekšā, gan valdības sēdēs, bija ieņēmis tādu kā vaidētāja lomu. Vaidēšanas iemesls: skolu finansēšanas sistēma.
Pirmkārt, tās samudžinātība: tajā ir pilns ar dažādiem koeficientiem, katram skolēnam seko citāda naudas summa atkarībā no tā, kurā pašvaldībā, izglītības programmā un klasē bērns mācās, skolotāji saņem nevis cieto algu, bet likmi plus piemaksas, kas katram var būt atšķirīga. Jau daudzi izglītības ministri solījuši to visu sakārtot, bet nekur uz priekšu nav tikuši. Otrkārt, K. Kariņš sūkstījās par bizantismu skolotāju algošanā. Nauda no valsts maka pāriet pašvaldībai, kas to nodod skolai, kur skolas direktors tad lemj, kā sadalīt. Tā teikt, no rokas rokā. Taču šāda sistēma ir tikai no šā mācību gada. Iepriekš pašvaldība nekādā veidā nevarēja ietekmēt to, cik naudas nonāca katrā skolā, jo mērķdotācija skolotāju algām jau valsts līmenī tika aprēķināta katrai skolai. Tieši K. Kariņa iepriekšējā valdība ieviesa šo bizantisko sistēmu, par ko viņš tagad sūkstās tā, it kā būtu jauns premjers, kam nākas nokopt iepriekš citu sastrādāto.
Treškārt, šķiet, ka šī samudžinātā sistēma lieti noder arī tiem, kas prasa skolotājiem lielākas algas. Jo sistēma sarežģītāka, jo grūtāk saprast, cik tad skolotāji īsti pelna.
Pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos izcēlās diskusija par to, ka kāda pedagoģe gājienā soļoja ar vairākus tūkstošus vērtu dizainera somu. Iespējams, tā bija viltojums, iespējams, tā bija dāvana, tam pat nav lielas nozīmes.
Bet daudzi komentētāji uzsvēra, ka jā, skolotāji pelna ļoti maz: tikai 900 eiro. Taču, pirmkārt, šī alga ir par 30 stundām nedēļā, bet daudzi skolotāji strādā vairāk, otrkārt, tā ir minimālā likme, bet daudzās skolās tā ir lielāka. Kādam acīmredzot ir izdevīgi vairot šo mītu, ka visi skolotāji tādi ubadziņi vien ir, un ļoti paveicas, ja kāds uzdāvina dārgu rokassomiņu.
Pirms dažiem gadiem sāka publiskot pedagogu algas, bet ātri vien šī "kļūda" skolotāju sašutuma dēļ tika labota. Taču žēl, ka tā! Jo vairāk godīguma būtu skolotāju algu sāgā, jo ātrāk valsts tiktu šai problēmai pāri un beidzot varētu pievērsties arī skolēnu tiesībām justies skolās labi un gūt kvalitatīvu izglītību.
