15 °C
Kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu vai jebkurā citā svešvalodā ir pretrunā ar Satversmes Ievadu un 4. pantu, kas nosaka valsts valodas statusu un lomu Latvijas demokrātiskajā procesā.
Tās ir arī pretrunā ar sabiedrisko mediju uzdevumiem.
Satversmes tiesa ir lēmusi, ka demokrātiskās līdzdalības valoda Latvijā ir latviešu valoda. Tas nozīmē, ka
politiskajam procesam ir jānotiek latviešu valodā, jo valsts valoda veido kopēju informatīvo un demokrātiskās līdzdalības un diskusiju telpu visiem Latvijas pilsoņiem.
Satversmes tiesa ir noteikusi, ka visiem pilsoņiem jāprot valsts valoda.
Latvijas pilsoņus vieno kopēji jautājumi. Bet par tiem pastāv dažādi viedokļi. Tie mums jādiskutē kopējā informācijas un demokrātiskās līdzdalības telpā mūsu kopējā valsts valodā – latviešu valodā. Šķelt Latvijas pilsoņus, sadalot tos dažādās informatīvajās un demokrātiskās līdzdalības telpās dažādās valodās ir pretrunā arī ar demokrātijas principu. Valsts valoda ir platforma pilsoņu sarunai un diskusijām par kopējiem politiskiem jautājumiem – šoreiz par Eiropas nākotni. Tā politiski ir slikta zīme, ka Latvija kā ES dalībvalsts par Eiropu diskutē nevis savas valsts valodā, kas vienlaikus ir viena no oficiālajām ES valodām, bet gan Krievijas valsts valodā. Tas norāda, ka ne visi ir izpratuši, kurā ģeopolitiskajā telpā mēs atrodamies.
Mēs vairs nedrīkstam atražot Krievijas koloniālā mantojuma paradigmas.
Latvija ir demokrātiska, tiesiska un latviski nacionāla Eiropas valsts, kuras pilsoņus vienā demokrātiskās līdzdalības telpā vieno kopēja valsts valoda, kas jāprot visiem. Tas jāievēro arī sabiedriskajiem medijiem.
* Pārpublicēts no E. Levita tvitera konta.
