13.3 °C
1933. gada 18. augustā. Pirms 90 gadiem nacistiskās Vācijas propagandas ministrs Jozefs Gebelss 10. vācu radioizstādes Berlīnē atklāšanā iepazīstināja ar jaunumu – īpaši konstruētu tautas radio, vāciski "Volksempfänger VE 301". Tā modeļa numurs norādīja uz 1933. gada 30. janvāri, kad nacistu partijas NSDAP vadītājs Ādolfs Hitlers bija iecelts par valdības galvu.
Tautas radio konstruēja kā vienkāršu un lētu, katrā mājsaimniecībā pieejamu aparātu. Tā detaļas tika standartizētas, un visu Vācijas radiorūpnīcu pienākums bija ražot "VE 301". Caurmēra radioaparāts Vācijā tolaik maksāja 200–400 reihsmarku, bet minētais modelis tikai 76 reihsmarkas, taču 1938. gadā parādījās arī vācu mazradio ("Deutsche Kleinempfänger"), par kuru prasīja vien 35 reihsmarkas. Tādējādi laikā no 1933. līdz 1941. gadam radioficēto vācu mājsaimniecību skaits palielinājās no 25% uz 65%. Radiostacijas Vācijā iekšējās drošības vārdā bija valstiskotas jau 1932. gadā vēl pirms Hitlera uzvaras. Ne velti tautas radio kampaņas aizsācējs bija propagandas ministrs Gebelss.
Nacisti lieliski apzinājās, ka tā laika televīzijas un interneta aizstājējs radio ir aptverošākais medijs, ideāls iedzīvotāju zombēšanai un šaubīgo pārliecināšanai par nacistiskās ideoloģijas nešaubīgumu un pārākumu.
Mūsdienu Vācijas vēsturnieki allaž uzsver, ka radio bijis galvenais veids, kā nacistiskā ideoloģija spēja iespiesties praktiski katrā mājā. Raidījumu saturu Propagandas ministrija regulēja līdz pēdējam sīkumam. Turklāt propaganda tika nevainojami sabalansēta ar izklaidi – radioprogrammās lielā skaitā parādījās dziesmu koncerti pēc klausītāju vēlēšanās, raidlugas. Gebelss lieliski apzinājās, ka pārāk blīva ideoloģijas plūsma klausītājos izraisīs apnikumu un pretreakciju, tādēļ to atšķaidīja ar izklaidi. Mūsdienās šī metode, kā zināms, jau ir klasika.
Latvis, 1923. gada 18. augustā
Drenu cauruļu trūkums. Ļoti daudzi lauksaimnieki sāk nosusināt savus pārmērīgi slapjos tīrumus, kā arī pļavas un ķeras pie šiem darbiem tik plašā mērā, ka dažos apvidos sāk aptrūkt māla cauruļu. Šis trūkums zemkopjiem aiztura tīrumu uzlabošanu un līdz ar to nokavē uz vairākiem gadiem ražas pacelšanu. Cauruļu trūkums izskaidrojams ar to, ka pēc kara daudzi ķieģeļu cepļi vēl nav atjaunojuši drenu ražošanu senākos apmēros, kaut gan šai trubiņu nozarei ir daudz pieprasītāju un tamdēļ labas izredzes uz peļņu. Ir visai vēlams, ka cauruļu rūpniecība atkal uzplauktu. Jāpiezīmē, ka drenu trubiņu taisāmo mašīnu iegādāšanai un ierīču ieviešanai var dabūt aizdevumus, dēļ kuriem jāgriežas Lauksaimniecības departamenta tehniskā nodaļā, istabā nr. 13.
