Pieminot un godinot 1949. gada komunistiskā genocīda politisko represiju upurus, kad uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, šodien, 25. martā, Latvijā notiks dažādi piemiņas pasākumi.

Šodien plkst. 13 pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla "Vēstures taktils" Latviešu strēlnieku laukumā 1 Rīgā notiks piemiņas ceremonija. Pasākumā piedalīsies valsts augstākās amatpersonas. Pēc tam represētie, viņu tuvinieki un citi pasākuma dalībnieki dosies gājienā uz Brīvības pieminekli.

Pirms nedēļas, 19. martā, notika Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) 34. konference. LPRA priekšsēdētājs Ivars Kaļķis savā uzrunā informēja, ka politiski represēto skaits Latvijā ir 8870, tajā skaitā 8278 komunistiskā režīma un 592 nacistiskā režīma cietušie. 2023. gadā represēto skaits sarucis par 586 cilvēkiem, kuri aizgājuši mūžībā. Tāpat LPRA priekšsēdētājs informēja par pašvaldību atbalstu: "Patīkami konstatēt, ka trešdaļa pašvaldību pagājušajā gadā valsts svētkos piešķīra pabalstus politiski represētām personām 100 un vairāk eiro apmērā, 21 pašvaldība no 50–75 eiro, citas pašvaldības – 20–40 eiro, bet Valkas, Valmieras, Rēzeknes atturējās no pabalstu izmaksas saviem represētajiem. Rēzekne iepriekšējos gados maksāja, bet pagājušajā gadā sakarā ar finansiālām problēmām atturējās. 

Dzīvosim ar cerībām, ka šogad katrs politiski represētais, neatkarīgi no dzīves vietas, saņems simbolisku pabalstu."

Tāpat konferences dalībnieki publiskojuši dokumentu "Politiski represēto jautājumi valdībai. Kas notiek Latvijā?". Tajā teikts: "Mūsu bērnība un jaunība pagāja tālu no dzimtenes, starp svešiem ļaudīm, skarbā zemē – Sibīrijā. Mūsu ģimenes līdz ar rīta gaismu tika izdzītas no dzimtajām mājām, vecvectēvu no baroniem iepirktajām vai pašu celtajām saimniecībām visos Latvijas novados vien ar to, kas katram mugurā un pauniņā pie rokas. Visus garos nometinājuma gadus mūsu sapnis bija atgriezties. Atgriezties mājās! Daudziem tas izdevās tikai līdz ar brīvības un savas neatkarīgās valsts atgūšanu.

Trīsdesmit gadus nodzīvojām, atjaunodami naidīgās varas sapostīto, ar cerību mūža nogali pavadīt dzimtas mājvietā vienotā saimē ar saviem bērniem un mazbērniem. Diemžēl līdz ar brīvo dzīvi, privāto iniciatīvu un intensīvo saimniekošanu valstī radušās nepārvaramas problēmas un reāls apdraudējums mūsu sapņiem par bezrūpīgām vecumdienām.

Neizbraucamie ceļi uz ciematiem un viensētām neļauj mūsu bērniem dzīvot laukos un ik dienas izbraukāt uz darbu pilsētā. Likvidētās lauku skolas liek mūsu mazbērniem pārcelties uz pilsētām pie saviem vecākiem, apciemojot mūs tikai brīvdienās. 

Mēs paliekam vientuļi savos mitekļos, arvien vairāk apgrūtināti nokļūt pagastu centros, uz veikalu un pie saviem piederīgajiem pilsētās, samazināto reisu un autobusu pieturu skaita dēļ.

"Latvijas Pasts" draud likvidēt pasta nodaļas mazapdzīvotās vietās, liedzot mums saņemt savas pensijas, reto korespondenci un abonēto apriņķa avīzi.

Vai to, ko svešā okupācijas vara mums apzināti nodarīja kā darbaļaužu šķiras ienaidniekiem, savējā paveiks ar vislabākajiem nodomiem, ekonomisku apsvērumu vadīta? Vai trīsdesmit gadu izrādījies par maz, lai, pārejot no totalitārisma uz liberālismu, no sociālisma uz kapitālismu, sakārtotu valsts ekonomiku, likumus, valsts pārvaldi, dzīvi savā zemē pilsoņiem labvēlīgu, draudzīgu un taisnīgu?

Mēs esam neizpratnē, kas notiek Latvijā un ko mēs varētu paveikt lietas labā?"

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.