Policija par draudu vēstulēm: Neraisām paniku!

Pēc tam kad otrdien apmēram 300 skolas Latvijā saņēma anonīmus spridzināšanas draudus, bet trešdien tādi tika izsūtīti arī aptuveni 400 bērnudārziem, atbildīgās amatpersonas joprojām uzstāj, ka draudu līmenis Latvijā ir zems, un aicina nesēt paniku, kā arī neradīt ažiotāžu.

Otrdien daļā skolu, kas pa e-pastu saņēma draudu vēstules, tomēr nenotika evakuācija, jo tās, sazinoties ar Valsts policiju, ņēma vērā tās pausto, ka fiziska apdraudējuma nav. Savukārt tajās skolās, kur evakuācija bija, tā notika dažādos veidos, piemēram, vienviet bērniem lika atstāt mantas skolā un uzreiz pamest telpas, bet citviet tā notika mierīgāk.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzskata, ka evakuācija nebija vajadzīga, tomēr piebilst: "Nepārmetam tiem, kas izsludināja evakuāciju; varēja būt psiholoģiskā spriedze, liels satraukums." Trešdien daļa vecāku, uzzinot par draudiem bērnudārziem, bija mazos paturējuši mājās. 

Vēstules ar draudiem par bērnudārzu spridzināšanu sūtītas rīta agrumā pat vairākkārt, turklāt mainot solīto laiku, tādējādi raisot vēl jo lielāku spriedzi sabiedrībā.

Ticis arī pārslogots operatīvais tālrunis 112, un bijis nepieciešams zvanu centrā norīkot papildu operatorus. Tāpēc A. Ruks aicina, ja nepieciešama konsultācija, zvanīt uz Valsts policijas informatīvo tālruni 67075333, nevis 112.

Vakar notika Latvijas Pašvaldību savienības rīkota videokonference, kurā piedalījās Valsts policijas un novadu Izglītības pārvalžu darbinieki un tika spriests par vienotu rīcību šādu draudu gadījumos. Tajā vienojās, ka, saņemot draudus, izglītības iestādēm ir jāinformē Valsts policija un jārīkojas atbilstoši tās sniegtajām rekomendācijām.

Vakar notika arī Valsts policijas rīkota preses konference, kurā bija klāt arī citu iestāžu amatpersonas. Radās iespaids, ka šis pasākums pirmkārt rīkots, lai nomierinātu sabiedrību, jo galvenais vēstījums, ko pauda visi runātāji, bija, ka nedrīkst ļauties panikai.

"Cilvēki Latvijā joprojām var justies droši. Nav fiziska apdraudējuma, tas ir psiholoģiskais uzbrukums, lai raisītu haosu. Mums jāparāda, ka spējam ar šo tikt galā," tā A. Ruks.

Viņaprāt, galvenais draudētāju mērķis ir radīt traucējumus iestāžu darbā, vairot sabiedrības neticību valsts dienestiem, kā arī kopējo spriedzi sabiedrībā. 

"Jo vairāk sašūposies sabiedrība, jo lielāks stimuls būs šādu rīcību turpināt," sacīja A. Ruks. "Mēs zinām, ko darām, varat uz mums paļauties. Neraisām paniku!"

Līdzīgi izteicās Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets: "Terorisma draudu līmenis nav mainījies. Arī no partnerdienestiem un starptautiskām organizācijām nav informācijas, kas liktu draudu līmeni paaugstināt. Jāapzinās, ka jau ilgstoši dzīvojam hibrīdkara apstākļos. Vainīgie grib destabilizēt situāciju, sēt paniku. Tāpēc gribu aicināt visus atturēties no ažiotāžas."

Viņš pieļāva, ka draudi tiek sūtīti no kādas Latvijai nedraudzīgas valsts un ka draudi var atkārtoties.

Kā tiek izvērtēts, vai draudu līmenis tiešām ir zems? "Katrs cilvēks draudus uztver citādi. Bet, kā mēs tos izvērtējam, tā ir ierobežota informācija. Lai tas paliek policijas un Valsts drošības dienesta ziņā," atbildēja A. Ruks.

Secināts, ka abas dienas draudu avots bijis viens un tas pats. Par notikušo nav rosināts jauns kriminālprocess: tiek turpināta izmeklēšana jau pirms gada uzsāktā kriminālprocesā, kad arī Latvijas iestādes saņēma draudus, kaut ne tik masveidīgus. Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka šis draudu avots vērsies ne tikai pret Latviju, bet arī Poliju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Tāpēc izmeklēšanas ietvaros policija sākusi starptautisko sadarbību ar "Europol".

Policijai ir skaidrs, ka ļaundaris vai to grupa labi pārzina informācijas tehnoloģijas, jo māk paslēpties, tomēr policijai un sadarbības partneriem ir pieejami instrumenti, lai potenciāli varētu ļaundarus atklāt, teica A. Ruks. Tomēr, 

tā kā draudētāji, visticamāk, nāk no Latvijai nedraudzīgām valstīm, ļoti iespējams, ka viņus neizdosies aizturēt un saukt pie atbildības. Ļaundaru atrašanās vieta var arī traucēt novērst atkārtotus uzbrukumus.

Jautāts, cik tālu gada laikā pavirzījusies izmeklēšana pieminētajā kriminālprocesā, A. Ruks pauda, ka darbs notiek, bet "nevaru šobrīd izklāstīt visu, kas mums ir un kā mums nav".

Kaut arī fiziska apdraudējuma neesot, A. Ruks ieteica izglītības iestāžu darbiniekiem atbildīgi uzmanīt, lai durvis slēgtas, lai nenāk sveši cilvēki. "Ja ir kāds aizdomīgs sainis, nevajag vērt vaļā, ir jāgaida speciālisti. Izglītības iestādes ir svešām personām grūti pieejamas, tāpēc apdraudējums drīzāk varētu būt ārpusē. Ir ļoti jāpadomā par fizisko drošību, bet tā ir vispārīga rekomendācija, kas ar konkrētajiem draudiem nav saistāma."

Zināms, ka Rīgas skolām arī notikusi informatīva sanāksme, kurā nolemts, ka, neraugoties uz draudu zemo līmeni, ir regulāri jāapseko skola un tās apkaime, izvērtējot, vai viss ir droši.