15.3 °C
Par 1,2 miljoniem eiro tiks īstenota valsts pētījumu programma saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstībai, izriet no valdības otrdien atbalstītā Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā rīkojuma.
Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, trīs gadu laikā tiks īstenota valsts pētījumu programma "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība" 2023.–2025. gadam, lai attīstītu Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā un informācijas telpā notiekošo procesu pētniecību, pētītu to mijiedarbību, sociālo un ekonomisko ietekmi uz sabiedrības saliedētību un savstarpējo uzticēšanos, radītu jaunas zināšanas un integrētu tās mācību saturā, kā arī veicinātu pētījumos balstītu nozaru politiku veidošanu un lēmumu pieņemšanu.
Kultūras ministre Agnese Logina atzīmē, ka programmas īstenošana attīstīšot cilvēkkapitālu sociālajās un humanitārajās zinātnēs un radīšot jaunu zināšanu bāzi par Latvijas sabiedrības, mediju un informācijas vides attīstības aktuālajiem un vēsturiskajiem procesiem.
Ministres ieskatā, tiks veicināta izpratne par formālo un neformālo pilsonisko iniciatīvu ieguldījumu un vārda un izteiksmes brīvības pienesumu valsts ilgtspējīgai attīstībai.
Logina īpaši uzsvēra programmas virsmērķi – veicināt Latvijas sabiedrības saliedētību, noturību un savstarpējo uzticēšanos nacionālas, demokrātiskas un kopīgās vērtībās balstītas Latvijas attīstībai.
Lai sasniegtu programmas mērķi, noteikti vairāki programmas uzdevumi. Pirmais uzdevums ir pētīt un attīstīt jaunu zināšanu bāzi par aktuālajām tendencēm saliedētības, sadarbības un savstarpējās uzticēšanās jomā Latvijas sabiedrībā, dažādās sociālajās un demogrāfiskajās, tostarp jauniešu, mazākumtautību, jaunatbraucēju, grupās, to iemesliem un cēloņiem
Pētīs Latvijas valstiskuma, piederības Latvijai, nacionālās identitātes apziņas attīstību. Tāpat plānots izzināt pilsoniskās sabiedrības aktivitāti kontekstā ar sabiedrības formālo un neformālo pašorganizēšanos, iedzīvotāju sociālo un ģeogrāfisko mobilitāti, pakalpojumu pieejamību, lauku iztukšošanos, reģionālo distancēšanos, kas nosaka iedzīvotāju izvēles un uzvedības maiņu, tostarp identitātes un piederības apzināšanos, sociālās attiecības un savstarpējo solidaritāti.
Programmā pētīs informācijas vides, plašsaziņas līdzekļu un digitālo pakalpojumu ietekmi uz sabiedrības sadarbību, savstarpējo uzticēšanos, uzticēšanos valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedrības kopējo psiholoģisko noturību, kā arī pilsonisko aktivitāšu ietekmi uz mediju satura radīšanu, izmantošanu un izplatīšanu, arī uz Latvijas mediju vides noturību un konkurētspēju.
Tāpat plānots pievērsties Latvijas sabiedrības saliedētības jautājumam, skatot to kontekstā ar valsts valodas apguvi un lietojumu sabiedrībā.
Otrs uzdevums ir pētīt un radīt jaunu zināšanu bāzi par Latvijas sabiedrības un sabiedrības grupu medijpratību, kā arī par medijpratības, tai skaitā informācijpratības un kritiskās domāšanas, veicināšanu Latvijā, tās attīstības tendencēm un nozīmi iedzīvotāju lēmumu pieņemšanas procesos gan individuālā, gan pilsoniskā līmenī, stiprinot demokrātiskās vērtības kopumā.
Trešais uzdevums ir attīstīt pieejas, lai novērtētu pilsoniskās sabiedrības sociālo un ekonomisko ietekmi, īpaši uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labbūtību, mentālo veselību, pašīstenošanos, līdzdalību un sociālo iekļaušanos, vidi un klimatu, kā arī sociālās inovācijas, paplašinot zināšanas un izpratni par pilsoniskās sabiedrības līdzšinējo un potenciālo pienesumu minētajās jomās valsts ilgtspējīgai attīstībai.
Programmas kopējais finansējums ir 1 250 000 eiro: 2023. gadam – 250 000 eiro, 2024. gadam – 500 000 eiro un 2025. gadam – 500 000 eiro. KM vadīs pētījumu programmas īstenošanu. Programmu finansē no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas "Zinātne" apakšprogrammai "Valsts pētījumu programmas" piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
