22 °C
Informatīvo telpu Daugavpilī iespaido ne tik daudz Kremļa propaganda, cik vēstījumi, ar kuriem liela daļa daugavpiliešu, kā arī krievvalodīgie Latvijā kopumā dzīvojuši desmitgadēm.
Mīts par padomju laimes zemi joprojām ietekmē viņu attieksmi pret Krieviju, pret tās sākto karu Ukrainā un arī pret Baltkrieviju. Vismaz tāds secinājums rodas pēc "Latvijas Avīzes" viesošanās Daugavpilī un sarunām ar šīs pilsētas iedzīvotājiem.
Publiskajā telpā nav atrodami pētījumi par informatīvo telpu Daugavpilī: par to, kas to veido, ko lasa, klausās un skatās daugavpilieši, kā arī kam viņi tic.
Kā stāsta Daugavpils Universitātes (DU) profesore Elīna Vasiļjeva, pētījumi ir, taču tos pārsvarā veic studenti, kas studē DU profesionālajā maģistra studiju programmā "Starpkultūru attiecības", un tie nenonāk publiskajā telpā. Piemēram, izpētīts, ka pat latvieši, kas dzīvo Daugavpilī, mēdz patērēt masu medijus krieviski, arī tos, kas pieejami latviski: nav pat pamanījuši, ka, piemēram, vietējā portālā "Grani.lv" var pārslēgties uz latviešu valodu. Pētīts arī, kā atšķiras informācija, kas sniegta latviski un krieviski, cik daudz komentāru pie rakstiem ir katrā no medija versijām. Informācijas iespējamā dažādība latviešu un krievu valodā pētīta pirms vairāk nekā gada. Tolaik secināts, ka galvenās ziņas abās valodās neatšķiras: tie ir precīzi tulkojumi. Savukārt komentāru pie rakstiem latviešu versijai tikpat kā nav. Tikmēr pie krievu rakstiem parādās arī komentāri latviski.
Krievijas propagandu atrod tīmeklī
Sergejs Kuzņecovs ir Latvijas Radio 4 Latgales korespondents – darbojas no Daugavpils līdz pat Jēkabpilij. Viņš uzskata: kaut arī liegta pieeja Kremļa propagandas kanāliem un kabeļtīklu operatori tos nedrīkst iekļaut savā piedāvājumā, ir cilvēki, kuri tāpat skatās, piemēram, propagandista Solovjova raidījumus. "Pat staigājot pa tirgu, var dzirdēt, ka kādā planšetē vai viedtālrunī skan Solovjova balss: pārdevēji skatās viņa raidījumu," stāsta S. Kuzņecovs. "To, ka kāds regulāri skatās Krievijas propagandu, var just, arī sarunājoties ar šo cilvēku. Jo no tiem, kas to skatās un piekrīt redzētajam, nāk ārā visi tie paši štampi, ka patiesībā pie kara Ukrainā vainīga Amerika, kas ir īstā valdītajā Ukrainā utt." Mūsdienās bez kabeļtīkliem var gluži labi iztikt un izmantot tīmekli.
Daugavpilī bāzētā interneta medija "Chayka.lv" galvenā redaktore Inna Plavoka piekrīt, ka "tas, kurš grib, Solovjovu atradīs", tomēr apgalvo, ka vecāki ļaudis internetā krievu propagandu nemeklē: tā vietā vairāk skatās Latvijas ziņas, kā arī "Euronews" krieviski. Diemžēl dažkārt arī šādos raidījumos saklausīto interpretē pa savam tā, ka var rasties iespaids, ka cilvēks atkal skatījies Krievijas televīziju. Informācija tiek uztverta caur propagandas piesātinātu filtru.
Tomēr I. Plavoka pazīst arī ļaudis cienījamos gados, kuri, kopš vairs netiek pie Kremļa propagandas, mainījuši uzskatus par Krieviju.
Tikmēr jaunieši apgalvo, ka vispār neskatās televīziju. Kaut patiesībā sociālajos tīklos bieži vien noskatās video, kas patiesībā pārpublicēti no kāda TV kanāla.
I. Plavoka stāsta: žurnālistiskā eksperimentā mēģināts atrast īrei dzīvokli, kur tomēr būtu pieejami Krievijas kanāli, bet tas nav izdevies, kaut baumas, ka tādas iespējas ir, pa pilsētu klīdušas.
Daugavpilī šur tur redzami satelītšķīvji bez konkrētiem marķējumiem: vai tie darbojas, ko tie uztver, par to var tikai izteikt minējumus.
Analogā televīzija gan Krievijas raidījumus vairs netver, pat pašā pierobežā ne, ir pārliecinājusies Gunta Ločmele. Jaunā sieviete darbojas biedrībā "Cita Daugavpils" – tās mērķis ir vairāk iesaistīt vietējos iedzīvotājus pilsētas norisēs, tā veicināt piederību Daugavpilij un ļaut ieraudzīt pilsētu no kāda cita rakursa. Savā profesionālajā dzīvē G. Ločmele ir sabiedrisko attiecību speciāliste Daugavpils domē.
Jautāta, ko šobrīd klausās, skatās un kam tic daugavpilieši, G. Ločmele atbild: "Dzīvojot Daugavpilī, esmu jau nomainījusi trīs dzīvesvietas un dzirdu, ko aiz sienas skatās kaimiņi. Centrā dzīvojot, dzirdu kaut ko poļu valodā, klausās arī vietējo radio "Alise" un "Divu krastu radio". Kad dzīvoju starp Baznīcu kalnu un Jaunbūvi, kaimiņos varēja dzirdēt ziņu raidījumus krievu valodā, bet tā nebija Krievijas televīzija, vairāk vietējais "Dautkom" (tagad Latgales reģionālā televīzija. – I. K.). Tagad dzirdu Latvijas sabiedrisko mediju ziņas krieviski. Svētdienās dzirdu, ka klausās katoļu misi latgaļu valodā. Tā ka mediju vide te ir daudzveidīga: nevar pateikt, ka dominē kāds viens informācijas avots.
Cilvēki maz uzticas sabiedriskajiem un nacionālajiem medijiem, jo tas, ko tur stāsta par Latgali, parasti ir: nabadzīgs, atpalicis reģions, mini Krievija, kur cilvēki nezina, kas ir Valsts prezidents."
Bet varbūt patiesībā šiem medijiem neuzticas tāpēc, ka nepatīk tajā paustie viedokļi un informācija saistībā ar Krieviju, Baltkrieviju un starpetniskajām attiecībām pašu valstī? Par to grūti spriest, atzīst G. Ločmele, jo par šīm tēmām vietējie viedokli pauž gana izvairīgi. Piemēram, draugu grupās mēdz būt dažādi viedokļi, tad nu, lai nebojātu attiecības, cilvēki izvēlas nerunāt par sāpīgajām tēmām.
