Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā eksponētie koka arhitektūras pieminekļi ataino zemnieku sadzīvi Latvijas teritorijā no 17. gs. līdz 20. gs. pirmajai pusei. Paugurainajā priežu mežā izvietotais muzejs ir kā laika mašīna, kas apmeklētājus aiznes pagātnē. Jūnija sākumā te rīko populāro Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgu, ko daudzi dēvē par Mazajiem dziesmu svētkiem.

Liene Barons demonstrē mātes Māras Kalnišķes gatavotu zemeņu trauku. Lai ogas būtu sausas un labāk saglabātus, to klāj caurumiņi.
Gadatirgus spēlē uz tautiskām stīgām
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā eksponētie koka arhitektūras pieminekļi ataino zemnieku sadzīvi Latvijas teritorijā no 17. gs. līdz 20. gs. pirmajai pusei.
Reklāma

"Šogad tirgus bija īpašs ar savu plašo un daudzveidīgo piedāvājumu," vērtē Līga Rimšēviča, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Komunikācijas projektu vadītāja.

Gadatirgu ir apmeklējis 21 000 cilvēku, un atsauksmes ir ļoti pozitīvas. "Gadatirgus vienmēr ir bijis nacionālās identitātes un pašapziņas stiprinātājs, tādam tam jābūt arī nākotnē," turpina Brīvdabas muzeja pārstāve.

"Brīvdabas muzeja gadatirgus ir visu Latvijas amatnieku gada centrālais notikums, kurā viņi ne tikai rāda savu varēšanu, bet arī satiekas lielākā pulkā, un tie jau arī ir īpaši svētki," atzīmē Linda Rubene, Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte.

"Gadatirgū redzamais lietišķās mākslas izstrādājumu klāsts kļuvis plašāks, un to kvalitāte arvien stabilizējas. Tie ir ilgtspējīgi darinājumi ar pievienotu vērtību – meistara roku siltumu. Pircēji tos labprāt iegādājas." Pozitīvas atsauksmes par šā gada tirgu lasāmas arī sociālajos tīklos. Tā kāda "Facebook" lietotāja sajūsminās: "Tas ir vienreizējs, neatkārtojams (..) gadatirgus! Tas tiešām ir apbrīnojams! Es izstaigāju visu tirgu ar atplestu muti un smaidu sejā." Savukārt cita piebalso: "Apmeklēju šos tirdziņus jau no bērnības! Katru reizi pārliecinos par latviešu gan zelta rokām, gan fantastisko izdomu, gan darbā ielikto spēku! Paldies par saglabātajām latviešu tautas vērtībām."

Drabešos atdzimusi base

Amatniecības tradīcijas plaukst visā Latvijā, arī Drabešu Amatu mājā. Zinātāji spriež, ka radošo garu šeit veicinājis Aleksandra Čaka smeldzīgais dzejolis "Miglā asaro logs", kas esot sarakstīts Drabešos. Runā, ka dzejdara dvēseli satraukusi kāda apkārtnes meiča… bet varbūt tā bija skaistā Āraišu ezera apkaime. Tagad muižas Amatu mājā top skanīgas kokles un atdzimst tāds pusaizmirsts nacionālais mūzikas instruments kā base. Tā ir kontrabasam līdzīga skaņu ģenerēšanas ierīce, kas atšķiras ar mazāku izmēru un tikai trim stīgām. Deju mūzikā base aizpildīja nišu starp kontrabasu un bungām. Vēl līdz XX gs. vidum tā bija reizumis saklausāma tautas godos. 

"Basi gatavoju, iedvesmojoties no autentiskajiem paraugiem, "pēc to ģīmja un līdzības"," 

saka Andris Roze no Drabešu Amatu mājas. "Sākumā es spēlēju uz paša gatavotām cūku zarnu stīgām. Tomēr tās ir biežāk jāskaņo un to darba dzīve ir īsāka. Spēlēju ar klasisko lociņu, ko nopērku veikalā. Vēsturiskais bases lociņš ir bijis īsāks nekā mūsdienās kontrabasam izmantojamais."

Koka darinājumu mozaīka

Gadatirgus ir arī spēkošanās arēna, kurā vīri sacenšas meistarībā. Dizainers Ilgvars Veckungs šoreiz demonstrē pašus varenākos koka virpojumus. Lai izvirpotu tik pamatīgu bļodu, vajag daudz smalku zināšanu. Vispirms kādā parkā jāatrod jau dabiski nokaltis koks. Tad no tā ar krietnu pielaidi jānozāģē šķīvja sagatave. No tās vietas, kur koks zāģēts, bļodai tiek dots nosaukums. Piemēram, meistaram izdevās iegūt labu lietaskoku no Augstkalnes muižas parka. Tagad tās būs Augstkalnes bļodas. "Koka sīkporu aizpildīšanai izmanto īpašu eļļu, kas iesūcas dziļi koksnē un ārpusē neatstāj pēdas. Koks ir absolūti dabisks, tā virsma nebaidās mitruma," skaidro koka virpošanas meistars Ilgvars. "Šobrīd man pašas iecienītākās ir no koka virpotas kamolbļodas ar specifisko iegriezumu. Tās izmanto gan kamolu glabāšanai, gan adīšanai, gan – vienkārši dekoru," stāsta koka virpošanas meistars Ilgvars.

Savukārt cēsnieks Jānis Ēvele no radošās darbnīcas "Vidzemes krēsli" ilgus gadus bijis aizrautīgs krēslu gatavotājs. Nu viņš vairāk laika veltī klientu krēslu remontam un veic dažādus koka darbus, piemēram, apaļskulptūru darināšanu. Jāņa kundze Una gatavo pērlēm rotātus vilnas maučus. Arī gadatirgū adatas viņas pirkstos zibēt zib. "Ģimenē, ja abiem laulātiem viens mērķis, vieglāk strādāt. Var stutēt viens otru, kopīgi piedalīties tirgos. Lai arī es tā kā visu savā arodā zinu, noteikti vajag konstruktīvu, labvēlīgu kritiku. Tas palīdz attīstīties," spriež meistars Jānis.

Cēsnieks Jānis Ēvele ar kundzi Unu šoreiz gadatirgū andelē pašgatavotas koka apaļskulptūras un adījumus.

Raganīgie ziedi

Daiļamatniece Dace Bundze ar lietišķo mākslu sāka nodarboties pēc aiziešanas pensijā. Viņas izvēle krita par labu ādas apstrādei. Doma par ādas strēmelīšu puķēm viņai radās pēkšņi. Koši un mazliet raganīgi. Piedevām, ādas rotas ir izturīgas. "Vispirms tapa ādas ziedu piespraudes. Tad dažs pircējs rosināja šo ideju turpināt, iet plašumā. Kāda kundze vēlējās iegādāties tieši tādā pašā stilā darinātu rokassprādzi, cita meklēja pieskaņotus auskarus. Tā radās plaši ziedu komplekti, kuros bez piespraudēm, rokassprādzēm, matu sprādzēm, auskariem, kuloniem ir arī ādas gredzeni," stāsta Dace.