Latvijas hokejists Eduards Tralmaks lieliski sācis sezonu Čehijas hokeja ekstralīgā, kur viņš pārstāv hokeja leģendai Jaromīram Jāgram piederošo Kladno "Rītirži" vienību.
Sezonas pirmajās četrās spēlēs palicis bez punktiem, nākamajos desmit mačos viņš ir guvis astoņus vārtus, dalot trešo vietu līgas labāko snaiperu sarakstā, kā arī ar 11 rezultativitātes punktiem būdams otrs labākais savā komandā. Eiropas hokejā viņš ir atgriezies pēc desmit gadiem Ziemeļamerikā, kur ne tikai spēlēja hokeju augstā līmenī, pārstāvot Amerikas hokeja līgas klubu Providensas "Bruins", bet ieguva arī izglītību. "Varu droši teikt, ka Kladno esmu atradis īsto komandu šai sezonai. Pagaidām viss mani apmierina gan laukumā, gan ārpus tā. Viss, ko varētu vēlēties, ir pieejams, tāpēc panākumi neizpaliek," intervijā "Latvijas Avīzei" saka 26 gadus vecais hokejists.
E. Tralmaks: Pats sezonas sākums bija pasmags, un pirmās piecas sešas spēles manā izpildījumā nebija pārāk labas. Tam gan ir izskaidrojums, jo pēc operācijas vēlu sāku gatavoties, līdz augusta vidum nevarēju slidot un ieskrieties nācās jau sezonas gaitā. Šobrīd spēle ir aizgājusi, ceru, ka tas tā turpināsies.
Ko nācās operēt?
Ceļgala mediālo kolaterālo saiti, kura bija trīs reizes plīsusi. Iepriekšējo sezonu visu laiku ar to mocījos, bet pirmo reizi to sarāvu pirms diviem gadiem. Pēc sezonas apsēdos ar ķirurgu un izrunājām situāciju, viņš ieteica operēt. Ja es nebūtu sportists, tad to varētu arī nedarīt, bet, tā kā joprojām vēlos spēlēt hokeju augstā līmenī, tad vajadzēja kaut ko darīt lietas labā.
Pēc desmit gadiem Ziemeļamerikā nebija plāna tur atgriezties arī šosezon?
Protams, sākumā bija tāds plāns, jo tā man sirdij ir tuva vieta. Arī tāpēc, ka Ziemeļamerikā sezona sākas mēnesi vēlāk nekā Eiropā, un tas man nāktu par labu, jo būtu paguvis pilnībā sagatavoties sezonai. Diemžēl tādu īstu piedāvājumu no AHL klubiem nebija.
Komandas it kā interesējās, bija jautājumi par manu veselības stāvokli, bet piedāvājumi bija tādi, ka bija skaidrs, ka mani vismaz sākumā nosūtītu uz zemāko līgu ECHL.
Tāpēc izdomāju, ka sākšu hokeja gaitas Eiropā.
Nenožēlo?
Nē, jo tas nenozīmē, ka pēc labas sezonas Eiropā es nevarēšu atgriezties Ziemeļamerikā. Labs piemērs ir Uvis Balinskis, kurš pēc labas sezonas Čehijā nu 27 gadu vecumā spēlē NHL. Protams, tas nav viegli, jo atgriezties ir grūtāk, bet nav neiespējami. Ja viss turpināsies, kā tagad, tad var tikt atpakaļ, galvenais ir labi spēlēt un progresēt.
Čehijas līgā nav zemāks līmenis par to, kurā spēlēji Ziemeļamerikā?
Grūti salīdzināt, jo liela nozīme ir laukumu izmēriem. AHL spēle ir ātrāka, mazāks laukums, mazāk vietas, ātrāk jāpieņem lēmumi. Arī hokejs citāds, te, Čehijā, vairāk ir sistemātisks hokejs, ieskriešanās no savas zonas, es teiktu, tāds taktisks hokejs. AHL iemet ripu zonā, ej un cīnies, uzvari divcīņu, atspēlē aizsargam, seko metiens, ej uz vārtiem cīnīties par atlēkušo ripu. Tur hokejs ir haotiskāks, bet ātrāks. Čehijā līmenis ir ļoti augsts, tas mani pat nedaudz pārsteidza. Daži ārzemnieki, ar kuriem te esmu runājis, uzskata, ka Čehijā ir trešā spēcīgākā līga Eiropā pēc Šveices un Zviedrijas. Galvenais, ka varu pilnveidoties. Tieši tāpēc izvēlējos Kladno, jo zināju, ka man būs iespēja spēlēt tādu hokeju, kādu es gribētu. Ja Amerikā man bija uzdevums kā trešās ceturtās maiņas spēlētājam vienkārši cīnīties, tad
šeit es redzu, ka pilnveidojos, jo tieku laukumā vairākumā un mazākumā, spēles laiks ir lielāks.
Jaromīrs Jāgrs šosezon spēlēs?
Nevar izslēgt. Viņš nenoliedzami ir cilvēks leģenda. Ir klāt katrā treniņā, visus uzdevumus dara kopā ar pārējiem. Domāju, ka viņš gatavojas. Redz, ka ir izveidojusies pēdējo desmit gadu laikā labākā komanda, viņš grib būt daļa no tās. Sākumā viņš maču laikā bija uz treneru soliņa, bet tad parādījās Jakubs Vorāčeks, arī leģendārs vārds hokeja pasaulē, tāpēc Jāgrs tagad mačus vēro no ložas, bet pirms spēles, pārtraukumos un pēc mača ir ģērbtuvē.