Gadskārtējā ANO klimata konference Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku sākās šonedēļ un ilgs līdz 22. novembrim.

Reklāma

Daudzas valstis tajā uzsver pievēršanos Zaļajam kursam, vēlmi mazināt oglekļa dioksīda klātbūtni atmosfērā un turpināt ekonomikas dekarbonizāciju. Taču, piemēram, Lielbritānijas leiboristu valdība vārdos iestājoties par Zaļo kursu, kamēr britu naftas gigants "British Petroleum" – lielākais ārzemju ieguldītājs Azerbaidžānā – aktīvi turpina fosilās degvielas ieguvi un jaunu atradņu izpēti. Tāpat ASV jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps vēlas atsākt neierobežotu fosilās degvielas ieguvi.

"Dieva dāvana"

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs konferences sākuma uzrunā dalībniekiem slavēja naftu un gāzi kā "Dieva dāvanu". Nevajagot valstis nopelt par šo resursu nogādāšanu tirgū, "ja cilvēkiem tas vajadzīgs". 

Alijevs pārmeta Eiropas Savienībai (ES) liekulību, jo tā 2022. gadā pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā lūdza Azerbaidžānu divkāršot gāzes piegādi. 

Analītiķi atzīmē, ka starptautisku konferenču atklāšanā reti sastopami tik nesaudzīgi politiski uzbrukumi un atklāta fosilās degvielas aizstāvība, īpaši namatēvu runās. Pirms gada ANO Klimata konferenci rīkoja Apvienotie Arābu Emirāti, un tur izskanēja mazāk kareivīga nostāja par fosilo degvielu, tikai atzīstot, ka nafta un gāze vēl kādu laiku būs svarīga pasaules ekonomikai.

Azerbaidžānas ekonomika ir ļoti atkarīga no naftas un gāzes ražošanas. Tā 2022. gadā veidoja gandrīz pusi no valsts iekšzemes kopprodukta un 92,5% no eksporta ienākumiem. Baku nepiedalās Rietumu sankcijās pret Krieviju un gūst labumu no attiecībām ar ES. "Kā "COP29" rīkotāja valsts mēs stingri atbalstām pāreju uz Zaļo kursu un iesaistāmies tajā," teica Alijevs, gan atzīstot, ka "jābūt reālistiem". Alijevs uzsvēra, ka "COP29" reģistrēti 72 tūkstoši dalībnieku no 196 valstīm, tajā skaitā 80 prezidenti, viceprezidenti un premjerministri. Rietumu mediji atzīmē, ka saietā Baku nepiedalās ASV, Ķīnas, Francijas, Vācijas, Japānas un Indijas vadītāji. Krievijas klātbūtni konferences norises vietā iezīmē saukļi par tās prezidentūru BRICS valstu grupā, bet nekas nav ticis teikts par Maskavas plāniem apvienot lielākās naftas firmas "Gazprom ņeftj", "Rosņeftj" un "Lukoil", lai izveidotu otru lielāko naftas ražotāju pasaulē.

Konflikti un ziedojumi

Dienu pēc konferences atklāšanas Azerbaidžānas prezidents vēl asi kritizēja Franciju un Nīderlandi par aizjūras teritoriju saglabāšanu, lietojot arī vārdu "neokoloniālisms". Izdevums "Politico" vēsta, ka 

Francijas politiķi ir saniknoti, un ekoloģiskās pārejas ministre Agnese Panjē-Rinahere atcēlusi plānoto vizīti Baku. Alijeva komentāri sadusmojuši arī Nīderlandi.

Klimata pārmaiņas un globālā sasilšana draud atņemt okeānu salu valstu iedzīvotājiem mājvietas un iznīcināt viņu dzīvesveidu, tāpēc emocionāls bija Klusā okeāna salu valstu saiets. Māršalu salu prezidente Hilda Heine bija sašutusi par klimata "aktīvistiem", kas dodas mājās no konferences un savās valstīs atsāk naftas, gāzes un ogļu ieguvi. Savukārt Karību jūras salu valsts Grenādas premjerministrs Dikons Mičels pastāstīja par nesenajiem plūdiem un zemes nogruvumiem salā: "Šodien tās var būt mazas salu valstis, bet rīt tā būs Spānija vai Florida, bet parīt – visa pasaule!"

Baku konferences laikā kļuva zināms, ka enerģētikas gigants "Shell" uzvarējis tiesā, panākot atcelšanu lēmumam, kas paredzēja noteikt tā iegūtās degvielas radīto izmešu samazināšanu par 45%. Šo prasību bija ierosinājušas vides aizstāvības organizācijas un 17 tūkstoši Nīderlandes pilsoņu. Tikmēr par daudzmiljardu ziedojumu vides glābšanai Klimata konferencē paziņojis uzņēmuma "Amazon" dibinātājs un laikraksta "The Washington Post" īpašnieks, amerikāņu miljardieris Džefs Bezoss, kurš paša izveidotajam Zemes fondam atvēlējis 10 miljardus dolāru.

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers Baku paziņoja, ka Apvienotā Karaliste plāno līdz 2035. gadam samazināt oglekļa dioksīda izmešus par 81%, salīdzinot ar līmeni 20. gadsimta 90. gados.

Britānija paredz par 200 miljoniem mārciņu palielināt subsīdijas firmām, kas būvē vēja spēkstacijas, piešķirot vēl 500 miljonus 2026. gadā. 

Kanādas, kas ir ceturtā lielākā naftas un gāzes ražotāja pasaulē, amatpersonas uzsvērušas, ka valsts pirmo reizi savā vēsturē "pieliek milzīgas pūles, enerģiju, regulas un naudu, lai izmainītu situāciju". Spānijas premjerministrs Pedro Sančess runā Baku pāris nedēļas pēc iznīcinošajiem plūdiem, kas valsts austrumos nogalināja vairāk nekā 200 cilvēku, atzina, ka nelaime būtu bijusi mazāka, ja ne klimata pārmaiņu ietekme: "Tas ir eksistenciāls drauds."

Trampa ēnā

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija paredzēja Baku nākt klajā ar starptautisku aicinājumu veikt oglekļa izmešu mazināšanu. Tāds starptautisks paziņojums varētu reāli ietekmēt pasaules biznesa pārstāvjus, pamudinot ieguldīt tīrās enerģijas tehnoloģijās un nosakot standartus, kam sekotu citas valstis. Tomēr nodoms klusi atmests pēc Donalda Trampa uzvaras. Tramps pavisam nesen atkal nodēvēja klimata izmaiņas par joku, kas izdomāts, lai kaitētu ASV ekonomikas konkurētspējai, bet nāktu par labu Ķīnai.

2015. gadā klimata konferencē Parīzē tika panākta vienošanās noteikt atzīmi par 1,5 grādu globālās temperatūras kāpumu iepretī rūpnieciskās ēras sākumam (vēsturiski tas ir aptuveni no 18. gs. beigām) par augstāko robežu, taču tagad zinātnieki atzīst, ka pasaule gandrīz noteikti nespēs izpildīt šo apņemšanos. Pēc Trampa uzvaras vēlēšanās nav skaidrs, vai ASV jebkad nāks klajā ar jaunu nacionālo mērķi siltumnīcas gāzu piesārņojuma ierobežošanai. Daži konservatīvie politiķi pat mudinājuši Trampu izstāties no 1992. gada ANO līguma par gadskārtējām klimata sarunām.

Nākamais ANO klimata samits paredzēts nākamgad Brazīlijā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.