12 °C
Dzejniece, atdzejotāja un publiciste Liāna Langa kopš aizvadītā gada maija īsteno kampaņu "Atkrievisko Latviju!" un tās laikā ieguvusi pulku atbalstītāju un ne mazums kritiķu par savu aso un tiešo viedokli.
Viena no pamanāmākajām domstarpībām viņai bija radusies ar "Tvitera konvoja" vadītāju Reini Pozņaku. Tviterī vētru sacēla Langas ieraksts, kurā viņa kaunināja Reini par krievu valodas lietošanu intervijā krievvalodīgam medijam.
Komentējot Liānas Langas ierakstu, Reinis Pozņaks rakstīja: "Paldies, Langas kundze, par augsto novērtējumu. Arī augstu vērtēju jūsu degsmi latviešu valodas stiprināšanā, taču uzskatu, ka starp skolu, darba vietu, lielveikalu un medijiem tomēr ir atšķirība."
Kopš kampaņas uzsākšanas ir aizritējis jau vairāk nekā gads, un Langas darbības novērtējums ir sasniedzis daudz augstākus plauktus par sociālajiem tīkliem. Nupat par valsts valodas stiprināšanu viņa saņēma uzslavu no Valsts prezidenta Egila Levita, bet asu kritiku, pat vēršoties drošības iestādēs – no "Latvijas pirmajā vietā" vadītāja un Saeimas deputāta Aināra Šlesera.
Dzejniece gandrīz katru dienu publicē cilvēku stāstus par krievu valodas lietošanu nevietā, par iestādēm, kur tiek pārkāpts valsts valodas likums. Visai asā veidā viņa vēršas pie institūcijām un komercstruktūrām, arī kultūras iestādēm runāt latviešu valodā, kā arī uzslavē tās iestādes, kur vairs netiek lietota krievu valoda. Kampaņas sākumā esot bijis daudz jāskaidro, ka vārds "atkrieviskot" ir svešvārda "derusificēt" latviskojums, jo tas esot radījis negatīvu pieskaņu.
Vēl ne tik sen publiski izskanēja Langas saķeršanās ar Krievijas TV kanāla "Dožģ" redaktoru Tihonu Dzjadko. LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" viņa atzina, ka norobežošanos no krievu impērisma šajā kanālā neesot gadījies ieraudzīt.
"Es tiešām tā domāju, jo uzskatu, ka kanālam "Dožģ" ir problēmas mainīt savu identitāti tagad, kara laikā, un es domāju, ka viena liela sabiedrības daļa gaidīja, ka "Dožģ" nostāsies ne tikai pret Putinu, bet arī pret Krievijas vēsturisko impērismu un impērismu, ko Krievija īsteno tagad,"
toreiz sacīja Langa.
Taču nav tā, ka sabiedriski un politiski aktīva viņa kļuvusi tikai pēdējā laikā. Tā, piemēram, viņa piedalījās Daiņa Rūtenberga "salauztā slotaskāta" politiskās prāvas visās tiesas sēdēs. Toreiz Latvijas Krievu savienība pret Rūtenbergu iesniedza prasību tiesā, jo viņš 2014. gadā sabojāja Krievijas karogu šīs partijas rīkotajā piketā Krimas atbalstam. Langa ir partijas "Konservatīvie" (iepriekš – Jaunā konservatīvā partija) biedre, balotējusies 2020. gadā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kā arī 2021. gada pašvaldību vēlēšanās, bet nav bijusi ievēlēta. Bijusi Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas palīdze. Tomēr liela daļa no Langas sirds joprojām tiek atdota dzejai un citiem radošiem procesiem, jo viņai ir pieredze to organizēšanā. Langa ir bijusi programmu koordinatore starptautiskajā kinoforumā "Arsenāls", Latvijas ekspozīcijas saturiskās koncepcijas konsultante un eksperte "EXPO 2000" Hannoverē, preses centra vadītāja Rīgas 800 gadu jubilejā.
Šaubas. Jūrmala par trim eiro
No 1. novembra iebraukšana Jūrmalā varētu maksāt trīs eiro, turklāt to plāno iekasēt visu gadu – šādus saistošos noteikumus pieņēmusi Jūrmalas dome. Tiesa gan, tie stāsies spēkā tikai tad, ja tos apstiprinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Iepriekšējo Jūrmalas pilsētas mēģinājumu ieviest šādus noteikumus VARAM ministra Artūra Toma Pleša vadībā 2021. gadā apturēja, šī lieta šobrīd atrodas izskatīšanā Satversmes tiesā.
Jāatgādina, kādi bija VARAM argumenti – likums "Par autoceļiem" nosaka, ka valsts un pašvaldību autoceļi, tostarp arī ielas, ir lietojami bez maksas, pašvaldībām nav tiesību noteikt maksu par pašvaldības ceļu un ielu lietošanu. Tā kā maksas par iebraukšanu Jūrmalā būtība ir ierobežot tranzītu caur šo piejūras pilsētu, tad to vēl kaut cik varētu saprast piecu mēnešu aktīvās tūrisma sezonas laikā, bet pārējos septiņos mēnešos šāda maksa ir nesamērīga un nesabalansēta ar sabiedrības interesēm. Otrkārt, kā vienu no pamatojumiem lēmumam 2021. gadā Jūrmalas dome norādīja, ka autotransports veicina klimata pārmaiņas un gaisa piesārņojumu, tā ierobežošana pilsētā palīdz samazināt automašīnu radītos negatīvos efektus. VARAM apšaubīja, ka lēmums par iebraukšanas maksas ieviešanu visam gadam sasniegtu norādīto mērķi, jo, daļu autotransporta plūsmas novirzot apbraukšanai pa Jūrmalas apvedceļu, tas neveicina gaisa piesārņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, pat otrādi – iespējams, pat palielina tā apmēru.
Varētu jau teikt, ka maksas stāvvietu, izņemot privāto, neesamība pilsētā atsver trīs eiro maksu. Taču cilvēki ierodas Jūrmalā ne tikai atpūsties, bet arī darba lietās, paēst pusdienas un citās darīšanās. Turklāt tos septiņus gada aukstos mēnešus, kad Jūrmala ir kā izmirusi, šāda maksa tikai samazina Jūrmalas uzņēmēju klientu skaitu. Taču, iespējams, vissliktākais, ko šāda maksa rada, ir negatīvais piemērs citām piejūras pilsētām un ciemiem – sak, ja jau Jūrmala var šādi papildināt savu budžetu, tad kāpēc nevaram arī mēs? Un ne tikai piejūras pilsētas vien – par šādiem nodomiem agrāk izteikusies arī, piemēram, Ogre, kurai ar jūru nav nekāda sakara, toties tā atrodas uz vienas no valsts lielākajām šosejām. Ja valsts nepretosies mēģinājumiem sadalīt to pašvaldību feodālajos valdījumos, par kuru šķērsošanu būs jāmaksā nodeva, tad visa Latvija var pārvērsties fragmentētā teritorijā, kas atgādinātu agrīno viduslaiku Rietumeiropu.
Mācība. Vienādas vērtības darbs!
Izglītības politikas, valsts un pašvaldību budžeta veidotāji gadiem nav sapratuši, ka visu skolotāju – gan to, kuri strādā ar mazuļiem bērnudārzos, gan to, kuri māca skolēnus skolās – darbs ir vienādi vērtīgs. Tad nu Satversmes tiesa pagājušajā nedēļā skaidri pateica, ka Satversmei neatbilst piekoptā prakse, ka pirmsskolas pedagogu stundas likme ir zemāka nekā skolā strādājošajiem.
Piemēram, no nākamā mācību gada skolā skolotājs pelnīs 8,5 eiro stundā, bet pirmsskolā stundas likme būs par eiro mazāka. Valdība gan bija paredzējusi šīs likmes izlīdzināt, taču tikai 2025. gadā. Satversmes tiesa ir pateikusi, ka šī nevienlīdzība neatbilst Satversmei un jālabo jau nākamgad.
Kā norādīja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesa vērtēja, vai visu skolotāju darbs ir vienādi vērtīgs. Secināts: kaut arī darbs bērnudārzā un skolā atšķiras, tomēr atšķirības nav tik lielas, lai uzskatītu, ka veikums nav līdzvērtīgs. Tiesnese Irēna Kucina piebilda: prasības par izglītību un profesionālo kvalifikāciju, nepieciešamās prasmes, atbildība ir līdzvērtīga visiem pedagogiem.
Tiesa mēģinājusi saprast, vai tomēr ir leģitīms mērķis nevienlīdzībai algā, un secināja, ka tāda mērķa nav. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau solījusi visu skolotāju algas vienādot ātrāk, tātad pildīt Satversmes tiesas spriedumu. Nu tik jāmeklē nauda! Taču tā jārod ne tikai valsts, bet arī pašvaldību budžetā, jo valsts maksā tikai tiem pirmsskolas pedagogiem, kuri strādā ar piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem – viņi jāsagatavo skolai. Pārējiem maksā pašvaldības, un tieši vietvaru skopulība bijis viens no iemesliem, kāpēc algas bērnudārzos turētas zemākas.
Nav saprotams, kāpēc taisnība Satversmes tiesā netika meklēta agrāk, jo nevienlīdzība bija gluži vienkārši kliedzoša. Sūdzību iesniedza iepriekšējās Saeimas opozīcijas deputāti. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga jau pateikusies šiem deputātiem. Jāsaka gan, ka sūdzētāju sarakstā starp ierastajiem Satversmes tiesas "klientiem" – saskaņiešiem, ir arī citi vārdi, kas paši bijuši atbildīgi par to, kā veidojusies izglītības politika Latvijā un arī attieksme pret pedagogiem. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Jānis Vucāns savulaik vadīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, Evija Papule bijusi augsta līmeņa IZM ierēdne, bet kā odziņa uz tortes sūdzētāju sarakstā gozējas bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Sak, ko pati neizdarīju, to Satversmes tiesa beidzot paveica!
Neziņa. Vēl viena politiskā krīze
Pašlaik nav īsti saprotams, kas tālāk notiks ar Krišjāņa Kariņa valdību un valdošo koalīciju – pēc prezidenta vēlēšanām tā īsti vairs nevar atrast kopsaucēju. Taču, lai dzīve nešķistu garlaicīga, mums vasaras karstumā piespēlēta vēl viena politiskā krīze – šoreiz galvaspilsētas domē. Aizvadītajā nedēļā atklājās, ka Rīgas mērs Mārtiņš Staķis un viņa vietnieks Vilnis Ķirsis kā labākie draugi izskatās tikai publicitātes bildēs, bet patiesībā koalīcijas partneru starpā acīmredzot jau ilgāku laiku briedusi savstarpēja neapmierinātība, kas publiski atsprāgusi vaļā pēc aizdomām par līdzekļu izšķērdēšanu Satiksmes departamentā. Kamēr "Jaunā Vienotība" pauda bažas par vēlmi izrēķināties ar departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un piedāvāja izvērtēšanai veidot īpašu komisiju, mērs Staķis un viņa galvenais politiskais balsts – frakcija "Progresīvie"/"Par" – visu vēlējās nokārtot pēc iespējas ātrāk. Pēc vienas no versijām – lai ātrāk amatā ieliktu sev vajadzīgu cilvēku.
Lai nu kā, aizvadītajā nedēļā domē gāja karsti, turklāt deputāti izmantoja dažādas pieejas, lai paustu savu attieksmi citam pret citu. Piemēram, partijas "Progresīvie" pārstāvji uz sēdi bija paņēmuši ķiršus, lai, tos demonstratīvi ēdot, iespējams, liktu kaut ko (?) saprast V. Ķirsim. Tikmēr RD opozīcija pievienojās "izrādei", uz sēdi atnākot ar popkornu, sak – ar interesi vērojam, kā tas viss tālāk attīstīsies. Jau sāka atskanēt vārdi "ārkārtas vēlēšanas", lai gan tā, protams, nav vienīgā iespēja iziet no šīs krīzes. Tikpat labi koalīcijas partneri var izrunāties un nonākt pie secinājuma, ka visas domstarpības ir pārvaramas. Var nomainīt mēru. Var izveidot jaunu koalīciju, iekļaujot tajā, piemēram, frakciju "Gods kalpot Rīgai".
Koalīcijas pārstāvji "Jaunā Vienotība", "Kods Rīgai" un Nacionālā apvienība/LRA piektdien izplatīja paziņojumu, uzsverot, ka esošajam Rīgas domes deputātu sasaukumam ir jāturpina strādāt, veidojot valstiski domājošu politisko spēku vairākumu, kas vienojas godprātīgam, koleģiālam un kopīgam darbam. Zīmīgi, ka uzsaukuma autoru sarakstā nav "Progresīvo".
