Darbu pie jaunās valdības izveides pirmdien turpinās "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie", piektdien paziņoja premjera kandidāte Evika Siliņa ("JV") pēc tam, kad "Apvienotais saraksts" ("AS") oficiāli atteicās iesaistīties viņas vadītajā valdībā.

Reklāma

Kā iemeslu "AS" minēja nevēlēšanos atbalstīt "nestabilu, valsts drošību un starptautisko reputāciju vājinošu valdību ar Lemberga izšķirošo ietekmi". E. Siliņa preses konferencē atcerējās, ar kādu degsmi "AS" Saeimas deputāti ar viņu apsprieduši būtiskus jautājumus par tautsaimniecības attīstību, par ko partijām nebija pretrunu. Viņasprāt, "AS" varēja uzņemties atbildību par šo jomu un daudz ko izdarīt.

"Taču tukšām runām un garām tango dejām šis nav piemērots laiks. Ceru veidot tādu politiku, kas nebalstās tikai uz runāšanu, bet izveidot komandu, kas domā līdzīgi un vēlas strādāt," sacīja E. Siliņa. Viņai svarīgi, lai sabiedrības un ģimeņu labklājība uzlabojas, tāpēc valdības dokumentiem būs pielikums ar neatliekamajiem uzdevumiem un konkrētiem to izpildes termiņiem. Premjera kandidātei arī būtiski, lai jaunieši paliek dzīvot Latvijā, bet tie, kas aizbraukuši uz ārzemēm mācīties, atgriežas savā valstī. Tāpēc viņa vēlējusies koalīcijā iesaistīt partiju "Progresīvie", kurā ir gados jauni cilvēki. 

"Ar Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem" es redzu potenciālu izveidot vienotu komandu, kas var īsā laikā ķerties pie darbiem," piebilda E. Siliņa. 

Viņa uzskata, ka "AS" vēlējās saglabāt kontroli, kāda politiskajam spēkam bija, izveidojot bloku ar Nacionālo apvienību. "AS" paziņojumi bijuši tikai iegansts, lai atteiktos strādāt, lai gan, viņasprāt, šajā apvienībā ir profesionāli cilvēki, kas varēja būt valdībā.

"Liepājas partijas" priekšsēdētājs Uldis Sesks, kurš kopā ar uzņēmēju Uldi Pīlēnu faktiski izveidoja "Apvienoto sarakstu", bija piedalījies lēmuma pieņemšanā. U. Sesks "Latvijas Avīzei" uzsvēra, ka tas bijis vienbalsīgs. "Neslēpšu, ka tas nebija viegls lēmums. Taisnība, ka mums bija uzstādījums – dot savu pienesumu tautsaimniecības attīstībā. Taču ir arī jautājums par vērtībām – un Latvijas drošība ir pirmajā vietā," teica U. Sesks. Vaicāts par "AS" bloķēšanos ar Nacionālo apvienību, ko "JV" uzskata par vienu no iemesliem Krišjāņa Kariņa valdības krišanai, U. Sesks atbildēja: "Neredzu, ko mēs sliktu būtu izdarījuši, ja mūsu vērtības saskanēja."

Nacionālās apvienības līderi nav slēpuši savas cerības, ka E. Siliņas veidotās valdības mūžs nebūs ilgs. 

Uz jautājumu, vai "AS" būtu gatavs tādā gadījumā veidot nākamo valdību, kurā, iespējams, "Jaunā Vienotība" nevēlētos iesaistīties, "Liepājas partijas" priekšsēdis U. Sesks atbildēja apstiprinoši. "AS" premjera kandidāts joprojām esot Uldis Pīlēns, bet par "JV" viņš nebūtu tik sliktās domās, jo tajā esot pašvaldību vadītāji, kas ļoti labi pārzinot situāciju reģionos un problēmas, kuras vēlas risināt. "Taču, tad jau dzīve rādīs. Pavērosim, kā ies šai valdībai. Ar lielību vien darbus padarīt nevarēs," uzskata U. Sesks, kuram šāds iespaids radies pēc E. Siliņas preses konferences.

Trīs partiju koalīcijai Saeimā būs 52 balsis, kas ir trausls vairākums. Uz vaicāto, vai tai varētu piesaistīt vēl kādu deputātu, E. Siliņa atbildēja: "Ja mēs labi strādāsim, varbūt būs deputāti, kas vēlēsies pievienoties." Ar "Gods kalpot Rīgai" priekšsēdētāju Oļegu Burovu, kurš Saeimā ievēlēts no partijas "Latvija pirmajā vietā", viņa personīgi nav sazinājusies, bet pieļāva, ka kāds no koalīcijas partneriem ir ar viņu runājis.

Izmaiņas valdošajā koalīcijā, kurā divas tagadējās varas partijas – "AS" un NA – nomainīs divas līdzšinējās opozīcijas partijas – ZZS un "Progresīvie" –, nozīmē arī izmaiņas Saeimas sastāvā, prezidijā un komisiju vadībā. Atbildot uz jautājumu, vai Saeimas spīkera amatā varēs palikt Edvards Smiltēns ("AS"), "JV" frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Jurēvics preses konferencē teica: 

"Ja valsts otra augstākā amatpersona ir atteikusies strādāt, tad būtu dīvaini, ja viņa paliktu šajā amatā." 

Jau vasaras sākumā, kad sākās valdības paplašināšanas sarunas, E. Smiltēns žurnālistiem atzina – viņš gatavojoties tam, ka Saeimas priekšsēdētāja amatu nāksies atstāt, par ko toreiz bija saņēmis netiešus signālus.

Ja E. Siliņas izveidotā valdība gūs Saeimas uzticību, par ko parlaments varētu balsot septembra vidū, tad tajā dienā beigsies Krišjāņa Kariņa ("JV") valdības pilnvaras. Saeimā tādā gadījumā atgriezīsies vairāki no "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības ievēlētie deputāti, uz kuru pilnvaru laiku valdībā Saeimā bija viņu kolēģi ar "mīksto mandātu". To zaudētu no "AS" ievēlētie parlamentārieši – Edgars Putra, Ieva Brante un Andrejs Svilāns, kā arī Jurģis Klotiņš, Ģirts Lapiņš, Normunds Dzintars un Arnolds Jātnieks, kuri Saeimā strādāja Nacionālās apvienības ministru vietā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.