ES sniedza Ukrainai tiešu humāno palīdzību, ārkārtas civilās aizsardzības palīdzību un atbalstu robežšķērsošanas punktos, kā arī aizsardzības piešķiršanu Eiropas Savienībā ieceļojošajiem bēgļiem.
Reakcija uz Ukrainā notiekošo bija pirmā reize ES vēsturē, kad stājās spēkā iepriekš izveidotā Direktīva par pagaidu aizsardzību, nosakot likumus cilvēku masveida ieceļošanas pārvaldībai.
Galvenās izmaiņas ES patvēruma un migrācijas sistēmas reformā
- Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula (PMPR) aizstās pašreizējo Dublinas regulu.
- Personām, uz kurām attiecas patvēruma procedūra uz robežas, nav atļauts ieceļot dalībvalsts teritorijā, bet jāuzturas pie ārējās robežas vai noteiktās vietās valsts teritorijā.
- Dalībvalstīm ir arī jāievieš mehānisms pamattiesību ievērošanas uzraudzībai robežprocedūrā.
- Atbildīgās iestādes var pieteikumu noraidīt kā nepieņemamu, ja piemēro drošas trešās valsts koncepciju – pieteikuma iesniedzējam ir jāgarantē dzīvība un brīvība, un viņam jābūt aizsargātam pret izraidīšanu.
- Patvēruma meklētājiem ir jāpiesakās pirmās ieceļošanas vai likumīgas uzturēšanās dalībvalstī.
- Eiropas Komisija izstrādās savu piecu gadu Eiropas patvēruma un migrācijas pārvaldības stratēģiju.
- Pirmās ieceļošanas dalībvalsts par patvēruma pieteikumu būs atbildīga 20 mēnešus.
- Ja valsts vēlas kādu personu pārsūtīt uz dalībvalsti, kas ir faktiski atbildīga par to, un minētā persona aizbēg, atbildība pēc trim gadiem tiks nodota pārsūtītājai dalībvalstij.
- Tiks izveidots jauns solidaritātes mehānisms. Nevienai dalībvalstij pārcelšana nebūs jāveic obligāti.
- Tiks noteikts minimālais pārcelšanas gadījumu skaits – 30 000 gadā – no dalībvalstīm, caur kurām ES ieceļo lielākais skaits personu. Ikgadējais minimālais finansiālo iemaksu apjoms būs 600 miljoni eiro.
- Personām, kas aizturētas saistībā ar ārējās robežas neatļautu šķērsošanu, veiks skrīningu (identifikācijas, veselības un drošības pārbaudes, kā arī pirkstu nospiedumu noņemšanu un reģistrēšanu "Eurodac" datubāzē).
- "Eurodac" datubāzē papildus pirkstu nospiedumiem tiks iekļauti biometriskie dati, piemēram, sejas attēli.
- "Eurodac" papildus tiks iekļautas arī personas, kuras valstī uzturas nelikumīgi.
- Biometrisko datu vākšana obligāta attiecībā uz personām, kas ir vismaz sešus gadus vecas (iepriekš –14 gadus).
- Šis jaunais noteikums neattieksies uz Ukrainas bēgļiem, uz kuriem pašreizējā sistēmā attiecas pagaidu aizsardzība.
- Personas, kas tiek pārmitinātas, tiks reģistrētas "Eurodac".
- Ja pēc drošības pārbaudēm šķiet, ka persona varētu radīt apdraudējumu valsts iekšējai drošībai, tā būs jāreģistrē.
- Tiesībaizsardzības iestādēm būs pieeja "Eurodac" datubāzei, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu teroristu nodarījumus.
- Ietverti arī noteikumi situācijām, migranti tiek instrumentalizēti politiskos nolūkos.
- Krīzes situācijā dalībvalstīm atļauts atkāpties no konkrētiem noteikumiem patvēruma un atgriešanas procedūrā – pieteikumu reģistrāciju četras nedēļas septiņu dienu vietā.
- Krīzes situācijā dalībvalstīm nav jāuzņem atpakaļ patvēruma meklētāji no citas ES valsts, kā tas tām būtu jādara parastos apstākļos.
- Dalībvalsts, kas saskaras ar krīzes situāciju, var pieprasīt solidaritātes ieguldījumus no citām ES valstīm.
Avots: Eiropas Parlaments.
Latvija – migrantu tramplīns uz Rietumeiropu
Kā Latvija uz savas ādas izjūt migrāciju kopš 2015. gada? Lai arī visi esam redzējuši dramatiskus skatus TV un internetā, kad migranti cenšas tikt un tiek pāri žogiem vai citām vietām tā saucamajā zaļajā robežā, situācija vismaz skaitliski ne tuvu nav salīdzināma ar ES valstīm dienvidos un rietumos. Pirmkārt, daudz mazāk ienāk, otrkārt, tie, kas ienāk, Latvijā lielākoties negrib uzkavēties zemo pabalstu, algu un klimata dēļ, nav mums izveidojušās arī tik lielas ārzemnieku kopienas kā, piemēram, Vācijā, Francijā, kas palīdzētu iedzīvoties migrantiem.
No 2015. līdz 2023. gadam (ieskaitot) saņemti 4326 pirmreizējie patvēruma iesniegumi, no kuriem bēgļa statuss piešķirts 544, alternatīvais statuss – 536,
šādu informāciju "Latvijas Avīzei" sniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Pa šiem gadiem visvairāk pirmreizējie patvēruma iesniegumi saņemti 2023. gadā – 1624, no kuriem bēgļa statuss piešķirts 88 un alternatīvais statuss 40 personām. Patvēruma meklētāji visvairāk ieradušies no Krievijas, Baltkrievijas, Afganistānas, Irānas, Irākas, Sīrijas, Indijas, Azerbaidžānas un Gruzijas.
Bēgļa statuss tiek piešķirts cilvēkam, kurš nevar atgriezties valstī, no kuras ieradies, jo pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības, politiskās pārliecības dēļ. Alternatīvais statuss – ja valstī, no kuras cilvēks ieradies, viņam draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās, nepieciešama aizsardzība starptautisku vai iekšēju bruņoto konfliktu dēļ.
No 2016. līdz 2023. gadam nelikumīgu zaļās robežas šķērsošanu veica 2009 cilvēki.
Visvairāk 2023. gadā – 509, vismazāk – 2020. – 30. 2024. gadā līdz februāra vidu nebija neviena gadījuma.
Kamēr patvēruma meklētāji gaida lēmumu par patvēruma piešķiršanu vai nepiešķiršanu, viņiem ir tiesības uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centros Muceniekos un Liepnā, saņemt trīs eiro dienas naudu un ES fondu finansētus pārtikas produktus un higiēnas preces. Protams, tie nav vienīgie izdevumu, piemēram, Liepnas centra uzturēšanas un remontu izdevumi 2023. gadā bija nedaudz virs miljons eiro, Mucenieku centrā – gandrīz pusmiljons eiro.
Latvija no ES patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda īpašo gadījumu "Pārvietošana/Pārcelšana un izmitināšana" no 2016. līdz 2021. gadam (ieskaitot) saņēmusi 2 460 945 eiro, bet 2022. un 2023. gadā no ES patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda īpašo gadījumu "Steidzamu izmitināšanas un humānās palīdzības vajadzību risināšana, ko rada palielināts patvērumu meklētāju skaits" saņēmusi 21 000 eiro. Patvēruma meklētāji tiek finansēti arī no valsts budžeta. Dienas naudai, uzturam un medicīnai kopš 2015. gada tiek atvēlēti līdzekļi ik gadu. Sākot no 57 339 eiro (2015) līdz 300 469 eiro (2023).
Ja cilvēkam netiek piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, tad viņam izsniedz labprātīgas izbraukšanas rīkojumu, kas paredz Latvijas teritorijas atstāšanu 30 darba dienu laikā.
Ja šis rīkojums netiek pildīts, tad cilvēks saņem piespiedu izbraukšanas rīkojumu un ar varu tiek izraidīts vai nu uz savas pilsonības valsti, vai valsti, kur tam ir tiesības uzturēties. PMLP neveic uzskaiti, cik bēgļu un alternatīvo paliek uz dzīvi Latvijā.
Atsevišķs stāsts ir Ukrainas iedzīvotāji, kuriem pēc Krievijas iebrukuma ar speciālu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu – mūsu valstī piešķirta pagaidu aizsardzība. Februāra vidū Latvijā tādu cilvēku bija 47 458.
Roberts Zīle: Viegli nav un nebūs
Pēc Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieka Roberta Zīles (Nacionālā apvienība, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa) teiktā, vienošanās nebija viegla. Visas šīs lietas, ka saistās ar migrāciju, esot ļoti komplicētas. Vēl joprojām tiekot slīpētas detaļas. Izmaiņas tika veiktas pa daļām, un tikai tagad process ir beidzies un juristi strādā, lai dokumentus, kas vēl nav gatavi, sagatavotu balsošanai – tā varētu notikt parlamenta sesijā aprīlī. Tad arī likumdošana stāsies spēka.
Bet velns slēpjoties detaļās un daudzi noteikumu regulējumi vēl tikai tapšot. Tāpat neesot līdz galam skaidrs, kā notiks darbu koordinācija un finanšu plūsma. Valstu situācijas esot ļoti dažādas, piemēram, salīdzinot Viduseiropas valstis ar Baltijas valstīm, kuras izjūt hibrīdkara elementus no Krievijas un Baltkrievijas puses.
– Par ko būtu jāuztraucas ierindas Latvijas pilsonim?
– Par to, kā likumdošana strādās saistībā ar turpmāko migrāciju pāri Krievijas un Baltkrievijas robežām. Tur ir gan krimināli elementi, gan šo abu valstu politiskas intereses. Kā zināms, migranti Latvijā palikt negrib – viņi dodas tālāk Eiropā. Kā strādās sistēma, kas viņus atgriež atpakaļ? Kā strādās migrantu kvotas?
Kā atlasīs un kā motivēs palikt migrantus Latvijā, kur ir, viņuprāt, tik mazi pabalsti un tik slikts klimats?
Ko darīs Latvijas valdība un kā tā sadarbosies ar citām Eiropas Savienības valstu valdībām?
– Eiropā, arī Latvijā, trūkst darbaspēka. Varbūt migranti to atrisinās?
– Jāsaprot, ka migranti vairumā gadījumu nav darbaspēks, uz ko varbūt kāds cer. Pēc 2015. gada simtiem tūkstošu migrantu ieceļojuši Vācijā, bet, piemēram, tur joprojām lidostās trūkst cilvēku, kas apstrādā bagāžu un tāpēc aizkavējas reisi. Domāju, ka ar laiku likumdošana migrācijas jautājumos būs jāpadara stingrāka. Daudzas valstis var nebūt mierā ar lielu migrantu pieplūdumu, un var rasties idejas arī par robežkontroli valstu starpā. Un valstu valdībām ļaudis var izdarīt spiedienu gan par lielajiem pabalstiem, gan par migrantu radikalizāciju. Lielajās pilsētās migrācija atstās iespaidu uz pašvaldību politiku un pēc tam arī uz valstu politiku. Tā ka viegli nebūs.
Kā apstādināt nelikumīgo migrāciju, ievērojot cilvēktiesības
2023. gada aprīlī Eiropas Parlaments pieņēma nostāju sarunām ar ES Padomi par ES ārējo robežu pārvaldības procedūras pārskatīšanu nelikumīgajiem migrantiem.
Parlaments piedāvā atvieglot un paātrināt patvēruma pieprasījuma izskatīšanas procesu.
Lai apstiprinātu vai noraidītu pieprasījumu, būtu nepieciešams veikt pretendenta skrīningu. Kopējais procesa ilgums, ieskaitot skrīningu un iespējamo lēmuma pārsūdzēšanu, nedrīkstētu pārsniegt 12 nedēļas. Pieprasījuma noraidīšanas gadījumā personai, par kuru iesniegts pieprasījums, būtu jāatgriežas mītnes valstī 12 nedēļu laikā.
Jaunie noteikumi arī samazinātu migrantu aizturēšanas gadījumu skaitu. Patvēruma pieprasījuma izskatīšanas vai atgriešanas procesa laikā attiecīgajai ES dalībvalstij ieceļotājs būtu jāizmitina. Aizturēšana jāizmanto tikai gadījumos, kad nav citu variantu.
ES veic virkni pasākumu, lai palīdzētu migrantiem integrēties sabiedrībā viņu jaunajās valstīs. "Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds 2021.–2027. gadam" sniedz tiešu finansējumu vietējām un reģionālām iestādēm, lai veicinātu integrācijas programmu izveidi ar fokusu uz konsultācijām, izglītību, valodas un citām apmācībām, piemēram, pilsoniskās izglītības kursiem un profesionālo orientāciju.
Bēgļu integrācija tiek veicināta arī ar jauno Migrācijas un patvēruma paktu.
Uzņemšanas nosacījumu direktīva tiek pārskatīta, lai nodrošinātu līdzvērtīgus uzņemšanas standartus visās ES valstīs attiecībā uz materiālajiem apstākļiem, veselības aprūpi un atbilstošu dzīves līmeni tiem, kuri pieprasa starptautisko aizsardzību.
Patvēruma meklētājiem jāļauj uzsākt darbu ne vēlāk kā sešus mēnešus no pieteikuma reģistrācijas dienas. Meklētājiem jānodrošina pieeja valodas apmācībām, pilsoniskās izglītības kursiem un profesionālajai orientācijai. Visiem bērniem, kuri pieprasa patvērumu, jāiestājas skolā ne vēlāk kā divus mēnešus pēc ierašanās dalībvalstī.
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
#BalsojamEiropā
9 °C
