17 °C
Ukrainas varasiestādes pagājušajā nedēļā pārtrauca izsniegt jaunas pases ārzemēs dzīvojošajiem ukraiņu vīriešiem, kurus var pakļaut mobilizācijai.
Jaunie ierobežojumi skar 18–60 gadus vecus vīriešus, kuri ir Ukrainas pilsoņi, tādējādi Ukrainas valdība cer pamudināt ukraiņus atgriezties dzimtenē un papildināt bruņoto spēku rindas.
Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte norādījusi, ka oficiālu lūgumu no Ukrainas par kādiem konkrētiem soļiem saistībā ar Latvijā dzīvojošiem iesaukšanas vecuma ukraiņiem Latvija šobrīd vēl nav saņēmusi. "Kad tas tiks saņemts, Latvijas kompetentās ministrijas to rūpīgi izvērtēs sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm," paziņoja Eglīte. Minēto tēmu Ukraina esot pieminējusi arī Latvijas ārlietu ministrei Baibai Bražei, kura piektdien, 26. aprīlī, tikās ar Ukrainas kolēģiem vizītes laikā Ukrainā.
Jauni noteikumi
Ukrainas varasiestādes arī paziņojušas, ka šai demogrāfiskajai grupai ārzemēs tiks apturēta konsulāro pakalpojumu sniegšana. Šie ierobežojumi būšot spēkā līdz brīdim, kad tiks ieviests prezidenta Volodimira Zelenska 16. aprīlī parakstītais mobilizācijas likums, ar kuru Ukrainas politiskā un militārā vadība cer palielināt bruņoto spēku skaitlisko sastāvu. Mobilizācijai pakļautie ukraiņi pases pagaidām varēs saņemt migrācijas dienesta nodaļās Ukrainā. Konsulārie pakalpojumi šiem ukraiņiem tiks sniegti tikai tajos gadījumos, kad viņi gribēs atgriezties mājās. Jaunie ierobežojumi neattieksies uz gadījumiem, kad Ukrainas pilsoņi būs cietuši ceļu satiksmes negadījumā vai dabas katastrofā, precizēja Ukrainas Ārlietu ministrija. Sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, ukraiņu vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem tika liegta izbraukšana no valsts, pieļaujot zināmus izņēmumus, tostarp invalīdiem un vīriešiem, kuriem ir trīs vai vairāk bērnu, vismaz viens bērns invalīds vai kuri bērnus audzina vieni.
Neskatoties uz kara sākumā ieviestajiem ierobežojumiem, daļai ukraiņu izdevās nokļūt ārzemēs, bet citi savukārt jau pirms kara sākuma dzīvoja citās valstīs un Ukrainā neatgriezās.
Raidorganizācija BBC pagājušā gada novembrī vēstīja, ka pēc pilna mēroga kara sākuma no Ukrainas Eiropas Savienībā ieceļoja 650 000 ukraiņu vīriešu vecumā no 18 līdz 60 gadiem. Nav tomēr zināms, cik no viņiem no Ukrainas izceļoja likumīgi un cik ieradās no Krievijas okupētajām teritorijām. ANO dati liecina, ka kopumā Ukrainu kopš kara sākuma atstājuši vairāk nekā seši miljoni cilvēku.
Ukrainas politiskajās aprindās un sabiedrībā jau ilgāku laiku norit diskusijas par mobilizācijas jautājumu. Jaunā mobilizācijas likuma pieņemšana aizkavējās, turklāt tā apspriešanas laikā likumdevēji iesniedza vairāk nekā 4000 dažādu labojumu. Atsevišķā likumā Ukrainas parlaments no 27 līdz 25 gadiem pazemināja slieksni, no kura armijā drīkst mobilizēt ukraiņu vīriešus, bet pēc tam pieņēma arī atsevišķu mobilizācijas likumu, kurā cita starpā paredzēti arī stingrāki sodi par izvairīšanos no mobilizācijas. Šajā likumā pēc bruņoto spēku vadības aicinājuma neiekļāva punktu par ilgāku laiku frontē esošo karavīru demobilizāciju. Šo jautājumu deputāti solījuši izskatīt atsevišķā likumprojektā. Militārie analītiķi norāda, ka Ukrainas karavīru vidējais vecums pārsniedz 40 gadus. To daļēji izskaidro arī tas, ka 27 gadus nesasniegušus vīriešus bruņotajos spēkos obligātā kārtā nemobilizēja. Tagad šis slieksnis pazemināts līdz 25 gadiem. Nav zināms, vai jaunie ierobežojumi veicinās karavīru skaita pieaugumu Ukrainas armijā, kas pēc vairāk nekā diviem kara gadiem asi izjūt personāla trūkumu.
Taisnīgums pret visiem
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba kritizējis tos ukraiņu vīriešus, kuri, sākoties karam, atstājuši valsti. "Kā tas tagad izskatās? Vīrietis iesaukšanas vecumā dodas uz ārzemēm, parādot savai valstij, ka viņam nerūp tās izdzīvošana, un tad viņš atgriežas un grib saņemt pakalpojumus no šīs valsts," vietnē "X" paziņoja ministrs, norādot, ka atrašanās ārzemēs neatbrīvo Ukrainas pilsoni no pienākumiem pret valsti.
"Runa ir par taisnīgumu starp ukraiņu vīriešiem ārzemēs un ukraiņu vīriešiem Ukrainā,"
Kuleba piektdien Kijivā paziņoja pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži. Ministrs arī uzsvēra, ka tie ukraiņu vīrieši, kuri pēc 2022. gada 24. februāra devās prom no Ukrainas, ārzemēs ieguva noteiktu juridisko statusu un pabalstus tikai tādēļ, ka ir Ukrainas pilsoņi.
Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs paudis, ka Varšava esot gatava apzināt mobilizācijai pakļautās grupas ukraiņus, kas Kijivai piedāvāts jau iepriekš. Intervijā telekanālam "PolSat" ministrs norādīja, ka konkrētas palīdzības formas būs atkarīgas no Kijivas vēlmēm. "Es uzskatu, ka daudzi mūsu līdzpilsoņi ir sašutuši, redzot kafejnīcās jaunus ukraiņu vīriešus un dzirdot par to, kādus pūliņus no mums prasa palīdzība Ukrainai," skaidroja Kosiņaks-Kamišs. "Neizbrīna arī tas, ka tiem ukraiņiem, kas ir frontē, ir pamatotas pretenzijas pret saviem vienaudžiem, kas ir izklīduši pasaulē," piebilda ministrs. Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns tikmēr parlamentā paziņoja, ka rūpīgi vēro Polijas rīcību, un norādīja, ka Viļņa vēl nav izlēmusi par konkrētiem soļiem. "Protams, neviens viņus nesavāks un nevedīs uz Ukrainu. Tas nenotiks," paziņoja Kasčūns. Tomēr ir iespējami "ierobežojumi attiecībā uz pabalstiem, darba atļaujām, dokumentiem. Par šīm iespējām es dzirdu arī no Polijas puses", piebilda ministrs, aicinot sagaidīt Varšavas lēmumu.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
