11.2 °C
Atzīmējot patriotu mēneša – novembra – sākumu, svētdien, 3. novembrī, Zemessardzes 1. Rīgas brigāde pirmo reizi rīkos lāpu gājienu no Bumbu kalna Kleistu mežā Rīgā uz aptuveni pāris kilometru attālo Vīķu kroga kaujas vietu, kurā nākamgad plāno uzstādīt pieminekli Latvijas armijas 8. Daugavpils pulka karavīriem, kas 1919. gada 3. novembrī tajā apvidū izcīnīja sīvas un asiņainas kaujas pret bermontiešiem.
"Latvijā ir daudz sēru, bet relatīvi maz varoņu godināšanas dienu, kad pieminam varonību. Vīķu kroga kaujas diena varētu būt viens no tādiem brīžiem gan vēsturiskās varonības dēļ, gan tādēļ, ka konkrētā kaujas vieta patlaban pārtop par vietu, kur atcerēties, kāda bija mūsu armijas kaujas pieredze, 1919. gadā atbrīvojot Rīgu," teic Zemessardzes 1. Rīgas brigādes civilmilitārās sadarbības speciālists Mareks Matisons.
Vīķu kroga kauja 1919. gada 3. novembrī praktiski noteica Rīgas atbrīvošanas operācijas iznākumu, un, pateicoties tai, 11. novembrī arī varēja svinēt Rīgas Pārdaugavas atbrīvošanu un uzvaru pār bermontiešiem. Uzbrukumu vadīja no Latgales divīzijas komandpunkta Bumbu kalnā. Bermontieši sīvi pretojās, un Daugavpils kājnieku pulka karavīriem pretinieka pozīcijas izdevās ieņemt tikai ar trešo uzbrukumu, zaudējot deviņus virsniekus un 25 kareivjus. 109 kareivji tika ievainoti.
Plašāk par vēsturisko kauju un iniciatīvas grupas ideju uzstādīt šajā vietā vēl pirms Otrā pasaules kara iecerēto pieminekli "Latvijas Avīze" rakstīja 9. augustā publikācijā "Atgādinājums par aizmirstu kauju". Šobrīd projekts pavirzījies uz priekšu, taču gan Mareks Matisons, gan iniciatīvas grupas pārstāvis, atvaļinātais Nacionālo bruņotu spēku ģenerālmajors Juris Zeibārts, jautāti, vai piemineklis varētu tapt jau nākamgad, ir piesardzīgi.
Cik zināms, oktobra nogalē Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja Rīgas Pieminekļu aģentūras pieprasījumu piešķirt 50 000 eiro, lai kaujas vietā uzstādītu piemiņas akmeni un labiekārtotu teritoriju.
Lāpu gājiens, kas svētdien no Bumbu kalna sāksies pulksten 15, sekojot 1919. gada uzbrukuma virzienam, dosies pa Apakšgrāvja ielu, kuras vietā tolaik bija tikai kāpas, uz dabā vairs nepastāvošo Vīķu krogu, kur bermontieši reiz izvietoja savu artilērijas novērošanas punktu.
Jāpiebilst, ka ceturtdien, 31. oktobrī, Rīgā jau notika Neatkarības kara piemiņai veltītais lāpu gājiens no Autotanku pulka pieminekļa Pulka un Slokas ielas stūrī uz divarpus kilometru attālo Sudrabkalniņu Imantā, kā arī svinīgā ceremonija ar Nacionālo bruņoto spēku orķestra līdzdalību. "Jā, novembrī šādu pasākumu ir daudz un tie ir koncentrēti, taču tas, ko vēlējāmies mēs, ir izveidot tādu kā gaismas ceļu no vienas jau iekārtotas piemiņas vietas – Bumbu kalniņa – uz vietu, kura vēl ir tikai iezīmēta. Tāpēc neteiktu, ka tas būs parasts lāpu gājiens. Tā būs vietas iezīmēšana, nesot līdzi pozitīvu enerģiju, labas domas ar cerību, ka reiz tā varēsim doties pie jau uzcelta pieminekļa. Tā vieta līdz šim nav pienācīgi lolota. Būs Zemessardzes orķestris, koris, dziedāsim patriotiskas dziesmas," skaidroja Matisons.
