Otrā janvāra nedēļa Vācijā atnesa ne vien aukstuma, bet arī protestu vilni, kuru priekšgalā izvirzījās lauksaimnieki un dzelzceļnieki.

Vācijas lauksaimnieku apvienība lēš, ka visā Vācijā uz ceļiem bija devušies vairāk nekā 100 000 traktoru, kas bloķēja iebrauktuves uz automaģistrālēm un vietām teju pilnībā apturēja satiksmi lielāku pilsētu centros visā Vācijā. "Mēs vēlamies pateikties iedzīvotājiem par viņu milzīgo solidaritāti un atbalstu. Mūs atbalsta 70 procenti vāciešu. Šis atbalsts dod mums drosmi," teikts Vācijas Lauksaimnieku biedrības ziņojumā presei. Viņi arī pateicas par "iespaidīgo" solidaritāti no citu nozaru pārstāvjiem, piemēram, maizniekiem, miesniekiem, restorāniem un tirgotājiem, kuri daudzviet pievienojās protestiem. Lauksaimnieku protestu nedēļa kulminēja ar masu mītiņu Berlīnē. Ielas ap Brandenburgas vārtiem tika piepildītas ar traktoriem, kravas automašīnām un furgoniem no dažādām Vācijas daļām. Lauksaimnieku apvienība runā par aptuveni 30 000 demonstrantu un gandrīz 10 000 transportlīdzekļu. Taču saskaņā ar policijas datiem mītiņā piedalījās 8500 cilvēku un aptuveni 6000 transportlīdzekļu.

Ilgstoši krājies aizvainojums

Lauksaimnieku protestu izraisītājs bija grozījumi 2024. gada budžetā, par kuriem valdība vienojās decembrī. Krasi samazinājumi ir skāruši daudzas nozares, tostarp lauksaimniecību. 

Iemesls izmaiņām budžetā bija Vācijas Konstitucionālās tiesas spriedums, kas neļāva valdībai izmantot pārpalikušos līdzekļus no pandēmijas apkarošanai paredzētā speciālā fonda, 

tādējādi izraisot vismaz 60 miljardu eiro lielu robu pamatbudžetā.

Lai mazinātu šo robu, valdība plānoja samazināt subsīdījas vairākām nozarēm – to vidū arī lauksaimniekiem. Bija paredzēts ieviest transportlīdzekļu nodokli un atcelt subsīdijas lauksaimniecības dīzeļdegvielai. Jau pašā protestu sākumā valdība atcēla plānoto nodokļu reformu un apstiprināja, ka subsīdiju noņemšana notikšot pakāpeniski. No tīri ekonomiskā viedokļa "šos ļoti emocionālos protestus nevar izskaidrot tikai ar šiem samazinājumiem vien", uzskata Ķīles Universitātes lauksaimniecības politikas profesors Kristiāns Hennings. Viņš uzskata, ka lauksaimniekiem ir sakrājies aizvainojums valdības vairāku gadu gaitā raidīto "nepareizo signālu" dēļ.

Ekstrēmistu infiltrācijas ēnā

Ēnu uz lauksaimnieku protestiem met galēji labējo ekstrēmistu infiltrācija. Uz plakātiem politiķi tiek saukti par "žurkām", un vairākviet dzirdēti nacionālistiski skandējumi, piemēram, "Vācija pirmajā vietā". Tas liecina, ka protestētāju uzmanības centrā ir ne tikai lauksaimniecības jautājumi. 

Politiķi tiek aicināti iesaistīties konstruktīvā dialogā un rast ilgtspējīgus risinājumus lauksaimniecības un dzelzceļa transporta jomā. 

Bundestāgā pārstāvētā galēji labējā partija "AfD" cenšas veidot saikni ar lauksaimnieku protestiem. Arī nelielas labējo ekstrēmistu partijas, piemēram, "Brīvā Saksija", izmantoja iespēju veidot videoklipus. Lauksaimnieku apvienība atkārtoti publiski distancējas no šiem spēkiem, uzsverot lauksaimnieku demokrātisko orientāciju.

Arī dzelzceļnieki protestē

Līdztekus lauksaimnieku protestiem Vācijā notika arī kārtējais dzelzceļnieku streiks, ko organizēja vilcienu vadītāju arodbiedrība GDL. Šoreiz tas ilga trīs darba dienas un praktiski pilnībā apturēja vilcienu satiksmi valstī. Tā kā vienlaikus noritēja arī lauksaimnieku protesti, kas daudzviet ievērojami apgrūtināja automašīnu satiksmi, tad miljoniem iedzīvotāju bija sarežģīti nokļūt uz darbu vai mācību iestādi. Dzelzceļnieku galvenā prasība ir darba nedēļas saīsināšana no 38 līdz 35 stundām, kā arī algu palielināšana. Dzelzceļa darbinieku streiks palielina spiedienu uz Vācijas dzelzceļu, un tiek spekulēts par to, ka nākamais streiks varētu būt pat beztermiņa.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.