Vācijas valdība paziņojusi, ka ievēros vienošanos, kas ļauj Ķīnas valsts kuģniecības firmai "COSCO" kļūt par mazākuma akcionāru (24,99%) Hamburgas konteineru terminālī, lai gan terminālis atzīts par "kritisku valsts infrastruktūru".

Politiķi pauž bažas par daļas Hamburgas ostas nonākšanu Ķīnas īpašumā

Šī darījuma noslēgšana dos Ķīnas valsts kuģniecībai "COSCO" iespēju paplašināt tās kravu apgrozījumu Hamburgas ostas konteineru terminālī, kur pienāk vairākums kravu no Āzijas uz Eiropu un otrādi. Vācija jau septīto gadu ir Ķīnas lielākā tirdzniecības partnere. Aptuveni trešā daļa Hamburgas ostā apstrādāto kravu pienāk no Ķīnas vai tiek sūtīta uz Ķīnu.

Ķīnas valsts kuģniecības "COSCO" kļūšana par akcionāru Hamburgas ostā nodrošina nodarbinātību un vairo ostas kā starptautiska loģistikas centra svarīgumu. Kā atzīmē vācu mediji, Vācijas ostas dod darbu aptuveni 1,35 miljoniem cilvēku.

Lai gan vairāki politiķi gan no opozīcijas, gan valdošās koalīcijas partijām ir pauduši ar valsts drošību saistītas bažas sakarā ar daļas Hamburgas ostas nonākšanu Ķīnas īpašumā, federālā valdība ir apstiprinājusi šo darījumu. Kanclers Olafs Šolcs, kurš pārstāv sociāldemokrātu partiju un agrāk bija Hamburgas mērs, apstiprināja šo darījumu pagājušā gada oktobrī, lai gan pret to iebilda vairāki viņa valdības ministri. Zaļās partijas un biznesa aprindām tuvās Brīvo demokrātu partijas pārstāvji pieprasīja pārskatīt darījuma noteikumus, samazinot "COSCO" daļu ostas terminālī.

Aprīlī kļuva zināms, ka Vācijas drošības dienesti ir pasludinājuši Hamburgas ostu par "kritiski svarīgu infrastruktūru", kuras pirkums būtu saistāms ar paaugstinātiem ierobežojumiem, tajā skaitā par darījuma apjomu. 

Šonedēļ valdības pārstāvis paziņoja, ka paliek spēkā tās oktobrī pieņemtais lēmums, nemainot pirkuma noteikumus un neizskaidrojot šī lēmuma motīvus. Vācu mediji atzīmē, ka kanclers Olafs Šolcs guvis virsroku pār vicekancleru un ekonomikas ministru Robertu Hābeku, kurš aicināja samazināt "COSCO" daļu Hamburgas terminālī.

Paziņojums par Vācijas un Ķīnas darījumu izskanēja brīdī, kad Eiroparlamenta deputāti sākuši izstrādāt ES stratēģiju ostu jomā, kas paredz aizsargāt ES ostas un padarīt tās mazāk atkarīgas no tādu valstu tīkojumiem kā Ķīna. "Eiropa nonāk jaunā atkarībā no Ķīnas," uzskata EP deputāts no Nīderlandes Toms Berendsens. "Ķīna cenšas pretnostatīt Eiropas ostas vienu otrai, vienlaikus iepērkot to infrastruktūras daļas," viņš brīdina. Beļģijas eirodeputāte Ketlīna van Brempta aicina nekādā gadījumā nepieļaut "otru Pireju", atgādinot par "COSCO" kontroli pār Pirejas ostu Grieķijā.

Pekina iegulda stratēģiskos infrastruktūras centros pasaulē

Pēc mēneša 20. jūnijā Berlīnē paredzēta Vācijas un Ķīnas valdību vadītāju tikšanās. Berlīne gribētu panākt plašāku iekļuvi Ķīnas tirgū, īpaši saviem autobūvētājiem. Vācijas un Ķīnas ekonomisko un tirdzniecības sakaru padziļināšanas pretinieki apgalvo, ka darījums par Hamburgas ostas daļēju iegādi ir daļa no Pekinas ieguldījumu stratēģijas, cenšoties iegūt ietekmi stratēģiskos infrastruktūras centros Eiropā un pasaulē, tajā skaitā Šrilankā, Pakistānā, Mozambikā un citviet. 

Būdama tirdzniecības lielvalsts, Ķīna ir veikusi ieguldījumus vairāk nekā simt ostās 63 valstīs.

 Viena no pēdējām operācijām ir veikta Izraēlas ostā Haifā, vienā no lielākajiem jūras transporta centriem Vidusjūrā, kas uz 25 gadiem iznomāta Ķīnas valsts Šanhajas starptautiskajai ostu grupai. Hamburgas ostas konteineru termināļa daļas pirkums ir astotais "COSCO" ieguldījums Eiropas ostās.

Līdz šim lielākais un stratēģiski svarīgākais "COSCO" pirkums bija Pirejas ostas iegāde Grieķijā, jūras transporta krustceļos starp Eiropu, Āziju un Āfriku. 2016. gadā "COSCO" nopirka 51% akciju Pirejas ostā. 2021. gadā Grieķijas tiesa deva atļauju Ķīnas valsts firmai pārņemt 67% Pirejas ostas. 2021. gadā Ķīnas valsts kuģniecība "COSCO" pārvaldīja 357 termināļus 36 pasaules ostās stratēģiski svarīgos rajonos.