Kāpēc nav izdevies atklāt Covid-19 vīrusa izcelsmi

ASV ziņu aģentūra "The Associated Press" (AP) veikusi izpēti, kāpēc  ne iestādēm Ķīnā, kur tika atklāts Covid-19 vīruss, ne starptautiskajām organizācijām, tajā skaitā Pasaules veselības organizācijai (PVO), neizdevās ar pārliecinošu ticamību atklāt vīrusa izcelsmi un nepieļaut tā izplatību globālā pandēmijā.

Aģentūra  AP atzīmē, ka vīrusa izcelsmes pētījumi Ķīnā jau sākotnēji bija politiski bīstami. Veselības aprūpes nozares vadītājiem bija dots rīkojums neko neizpaust par vīrusa izplatību, it īpaši starptautiskajiem medijiem. Ķīnas varasiestādes visaugstākajā līmenī, ieskaitot valdības un kompartijas vadību, iesaldēja jebkurus mēģinājumus atklāt vīrusa pēdas. Tas notika jau vismaz gadu pirms tam, kad 2021. gada 3. februārī Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur atrodas Viroloģijas pētniecības institūts, ar Ķīnas valdības ziņu ieradās PVO ekspertu delegācija.

Covid-19 vīrusa izcelsmes un izplatības pētījumi kļuva par asu politisko strīdu tematu, jo 

Ķīna nevēlējās atzīt, ka tās centieni noslepenot informāciju par vīrusa izplatību neļāva to laikus ierobežot. 

Pandēmijā mira miljoniem cilvēku un uz pārdesmit mēnešiem tika iedragāta globālā ekonomika.

Ķīnas valdība iesaldēja jebkurus pašmāju vai ārzemju ekspertu nopietnus mēģinājumus izpētīt vīrusa izplatību jau pirmajās nedēļās pēc pandēmijas sākuma, vienlaikus sniedzot publiskus paziņojumus par nepieciešamību izvērst atklātu zinātnisku izpēti, secināts AP veiktajā izmeklēšanā. 

Pekina turpina šo pieeju līdz pat šai dienai, slēdzot laboratorijas, pārtraucot starptautisko zinātnisko sadarbību, izraidot ārzemju zinātniekus un liedzot ķīniešu pētniekiem atstāt valsti.

Caurskata tūkstošiem lapu

Aģentūras AP izmeklēšanā tika caurskatīti tūkstošiem lapu ar līdz šim nepubliskotiem e-pastiem, dokumentiem, ierakstu fragmentiem un desmitiem interviju, kas liecina, ka informācijas iesaldēšana sākās daudz agrāk, nekā sākotnēji bija zināms, un tajā tika iesaistītas Ķīnas politiskās un zinātniskās aprindas, kā arī starptautiskās sabiedrības pārstāvji. Intervijas liecina, ka amatpersonu strīdi un bažas par atbildību noveda pie tā, ka jau drīz pēc sadarbības sākšanās tika izbeigti nopietni Ķīnas un starptautiskie pūliņi, lai izsekotu pandēmiju izraisījušo vīrusu, lai gan publiskajos paziņojumos gadiem tika apgalvots pretējais.

Vislielāko pretestību atklātai izmeklēšanai izrādīja Uhaņas Viroloģijas institūta birokrāti, kuri, cenšoties izvairīties no atbildības, maldināja arī Ķīnas centrālo valdību. 

Ķīnas valdība apklusināja ķīniešu zinātniekus un vadāja ANO delegācijas un PVO pārstāvjus pa iepriekš zināmiem maršrutiem. 

Tas liedza jau pandēmijas uzliesmojuma pašā sākumā savākt kritiski svarīgos datus, atzīmēts iekšējas lietošanas informācijā, kas bija AP rīcībā.

Kovida izcelsme noslepenota

Covid-19 uzliesmojuma sākums ir slepenībā tīts. Pat datums, kad Ķīnas amatpersonas pirmo reizi sāka pētīt vīrusa izcelsmi, nav precīzi zināms.

Publiski zināms, ka koronavīrusa izcelsmi sāka pētīt 2019. gada 31. decembrī, kad Ķīnas Slimību kontroles centra (DCC) zinātnieki apmeklēja Uhaņas tirgu, kur parādījās daudzi pirmie Covid-19 vīrusa inficētie cilvēki.

Taču PVO amatpersonām ir informācija, ka kāda agrāka inspekcija tirgū notikusi jau 2019. gada 25. decembrī. 

Par to teikts konfidenciālas PVO sanāksmes ierakstā, ar ko iepazinās AP. Šajā ierakstā PVO galvenais vīrusu eksperts Peters Bens Embareks pastāstījis kolēģiem, ka ķīniešu amatpersonas tajā dienā "skatījās, kas tiek pārdots tirgū un vai visiem tirgotājiem ir licences un vai nenotiek nelegāla (savvaļas dzīvnieku) tirdzniecība".

Embareks teica, ka šī pārbaude "nebija parasta" un ka PVO vajadzētu "mēģināt uzzināt, kas noticis". Šo pārbaudi nekad nav publiski pieminējušas Ķīnas varasiestādes vai PVO amatpersonas. PVO e-pasta vēstulē teikts, ka Pasaules veselības organizācijai "nekas nebija zināms" par izmeklēšanu, kas veikta 2019. gada 25. decembrī. Citi eksperti uzskata, ka jebkurš (Uhaņas) tirgus apmeklējums šajā dienā būtu svarīgs, īpaši tad, ja dzīvniekiem tika ņemti paraugi, jo tie varētu būt kritiski svarīgi pierādījumi par to, kā Covid-19 vīruss pārlēca uz cilvēkiem.

Darbinieki tirgū Uhaņas pilsētā notver salamandru, kas bija izbēgusi no sprosta.

Foto: AP/Scanpix

Soda zinātniekus

Džans Jongžens bija pirmais zinātnieks, kas publicēja datus par Covid-19 vīrusa sekvenci. Vienu dienu pēc tam, kad viņš uzrakstīja ziņojumu, mudinot veselības dienestu rīkoties ātri, Ķīnas veselības nozares augstākā amatpersona deva rīkojumu slēgt viņa laboratoriju. Valdība sāka izmeklēšanu pret vadošām veselības dienesta amatpersonām.

Pasaulē izvēršoties kritikai pret Ķīnu, tās valdība noraidīja apsūdzības.

Pekina paziņoja, ka tās atbilde uz vīrusu esot sekmīga, un izbeidza izmeklēšanu, nedaudziem ierēdņiem zaudējot darbu. "Netika veiktas īstas reformas, jo to īstenošanai būtu vajadzējis atzīt vainu," Ķīnas veselības aprūpes jomas amatpersonām teica sabiedrības veselības eksperts, kurš lūdzis saglabāt viņa anonimitāti.

Politikāņi pārņem kontroli

Jau kovida izcelšanās pašā sākumā Ķīnas zinātnieki tika apklusināti un kontroli pārņēma politiķi, savā analīzē atzīmē AP.

Kad PVO apsprieda misijas sūtīšanu uz Ķīnu, lai izpētītu Covid-19 izcelsmi 2020. gada sākumā, noteikumus noteica Ķīnas Ārlietu ministrija, nevis zinātnieki. Ķīna atteica vīzu PVO galvenajam ekspertam dzīvnieku vīrusu jomā Benam Embarekam. 

Vizītes plānā tika svītrotas gandrīz visas sadaļas, kas saistītas ar vīrusa izcelsmes pētīšanu, liecina maršruta uzmetumi, ko izdevās iegūt AP.

PVO vizītes pārraudzību uzņēmās Langs Vanjans, Ķīnas vadībai pietuvināts epidemiologs, kas tiek uzskatīts par partijas līnijas aktīvu piekritēju, nevis zinātnē balstītas politikas aizstāvi, teikts AP ziņojumā. Langs arī devis rīkojumu veikt dezinfekciju Uhaņas tirgū, pirms no dzīvniekiem tika ņemti paraugi. Viņš arī izvirzījis neticamu teoriju, ka Covid-19 esot cēlies no sasaldētās pārtikas, kas ievesta Ķīnā.

Toksiska gaisotne

Kad PVO eksperti ieradās Uhaņā kārtējā vizītē 2021. gada janvārī, vīrusa izcelsmes meklējumi bija kļuvuši visai politizēti. Langs, Ķīnas ierēdnis, kurš bija pārraudzījis divas iepriekšējās PVO vizītes, gādāja par to, lai tirgus darbinieki teiktu PVO ekspertiem, ka tirgū nav pārdoti dzīvi savvaļas dzīvnieki, un no ziņojuma izņēma nesen veiktos fotouzņēmumus ar savvaļas dzīvnieku fotogrāfijām tirgū.

PVO ekspertu grupa secināja, ka vīrusa noplūde no laboratorijas bija "ārkārtīgi mazticama". 

Pēc vairākiem mēnešiem PVO vadītājs Tedross paziņoja, ka ir "pāragri" atmest teoriju par noplūdi laboratorijā, un uzstāja, ka Ķīnai jābūt atklātākai. 

Tas sadusmoja Ķīnas amatpersonas. Ķīna informēja PVO, ka jebkurām nākamajām misijām Covid-19 izcelsmes meklējumos jānotiek citviet, nevis Ķīnā, liecina vēstule, kas nonākusi AP rīcībā. Kopš tā laika starptautiskā sadarbība ar Ķīnu kovida pandēmijas cēloņu izpētē ir apstājusies.

Ķīnas zinātnieki joprojām ir pakļauti lielam spiedienam. Pētniekiem, kas publicējuši zinātniskos darbus koronavīrusa izcelsmes jomā, ir radušās problēmas ar Ķīnas varasiestādēm. Daļai zinātnieku ir aizliegts apmeklēt konferences ārzemēs un PVO apspriedes.

Zinātnieki brīdina, ka apzināta nevēlēšanās saskatīt koronavīrusa izcelsmi var novest pasauli pie jaunas pandēmijas.

Šaubās, ka jelkad izdosies uzzināt patiesību

Uga Dumpis, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs un Latvijas Universitātes profesors: "Skaidrs, ka šis vīruss ir vistuvākais sikspārņu vīrusiem, bet, kā tas no sikspārņiem nonāca līdz cilvēkiem, tas joprojām nav skaidrs. Diezin vai tas ir mākslīgi radīts. Neviens nav pierādījis Covid-19 vīrusa izcelsmi, taču, ja arī būtu, ne jau tas samazinātu saslimstību. 

Cits jautājums, ka ķīnieši sākumā klusēja par saslimstības smagumu. 

Tas, no kurienes vīruss izplatījies – no kādas alas vai laboratorijas, neko nemaina. Bet negatīvi vērtējams ir tas, ka ķīnieši sākumā slēpa saslimstības smagumu. Reālo situāciju mēs īsti ieraudzījām tikai tad, kad vīruss bija nokļuvis Itālijā.

Patlaban zinātnieku interese par vīrusa izcelsmi nav zudusi, bet jāšaubās, ka jelkad izdosies uzzināt patiesību. Lai to noskaidrotu, ar ģenētiskām metodēm izsekojot vīrusa izcelsmei, ir jātiek pie ķīniešu paņemtajiem vīrusa paraugiem, bet, visticamāk, tas jau ir par vēlu.

Tomēr nevar apgalvot, ka Covid-19 vīrusa izcelsme zinātniekiem nav svarīga, jo ir taču jāzina, vai mūs neapdraud vēl kādi vīrusi. Tomēr es šaubos, vai patiesību uzzinās, ja nu vienīgi ķīnieši slēpj to, ko viņi zina un ir dokumentējuši. Tādā gadījumā nav izslēgts, ka pēc kāda laika tas var nākt atklātībā. Piemēram, mainīsies vara, un kāds pastāstīs. Negribas ticēt, ka viņi nebūtu pamatīgi izmeklējuši Covid-19 vīrusa izcelsmi, jo Ķīnai ir gan zinātniskais potenciāls, gan augsti attīstītas tehnoloģijas."

Māra Libeka.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji