Svētku karogi, daudzveidīgas dziesmu karu godalgas koriem, svētku dalībnieku un diriģentu nozīmes, piemiņas medaļas, diriģentu zižļi... Šīs ar Dziesmu svētku 150 gadu vēsturi saistītās relikvijas šobrīd apskatāmas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM).

Reklāma

Izstādē no muzeja krājuma eksponēta arī unikālā relikvija – Pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku "Līgo" karoga oriģināls. Tas apskatāms līdz 10. jūlijam, bet pārējā izstāde – līdz 1. oktobrim.

Pirmo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku Līgo karogs. Vācija, Leipciga, 1873. gads. Zīds, samts, brokāts, izšūts, tonēts ar krāsu. RVKM krājums.

Leģendārais "Līgo" karogs darināts 1873. gadā Vācijas pilsētā Leipcigā J. A. Hītela karaliskajā galma karogu darbnīcā pēc Rīgas Latviešu biedrības pasūtījuma. "Līksmības, draudzības dieve Līgo, viņa ir kā moto Dziesmu svētkiem. Redzam priesteri baltās drānās, viņš stāv pie kupla ozola, te ir altāris, ozola zars viņam rokā, viņš upurē Līgas dievei, lai skan dziesmas. Lai latvieši vienojas dziesmā," par karogā attēloto motīvu stāsta RVKM Krājuma nodaļas vadītāja, veksiloloģijas krājuma glabātāja Anita Gailiša.

Savukārt 1990. gadā tapis XX Vispārējo latviešu dziesmu svētku karogs. Tie bija pirmie Dziesmu un deju svētki pēc 4. maija deklarācijas pieņemšanas. Karoga idejas un zīmējuma autors mākslinieks Ilmārs Blumbergs skaidrojis tā simbolisko vēstījumu: "Emblēmas pamatā ir koks. Tas uzsvērts ar vertikālo, uz augšu ejošo līniju. Vertikālo dziesmai, mūzikai. Koka stumbrā – nacionālais karogs. Koks ar nocirstiem zariem un nocirstām saknēm nespējīgs augt. Kā pretstats tam mirušā koka saknēs un zaros saule. Un tā varbūt ir cerība, ka mirušais koks var vēlreiz atplaukt." Izstāde atspoguļo senu Dziesmu svētku tradīciju – labāko koru un diriģentu apbalvošanu. Koriem dāvināti karoga piederumi – karoga uzgaļi, kas parasti bija veidoti kā sudrabā kaltas liras. Koriem tikuši pasniegti arī sudraba kausi un citi priekšmeti. Piemēram, kokle – Latvijas Valsts prezidenta Alberta Kvieša ceļojošā balva par labāko tautas tērpu pasniegta VII un VIII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rucavas korim, bet sudraba pūra lāde – ģenerāļa Jāņa Baloža balva IX Latvju dziesmu svētkos 1938. gadā pasniegta Dubultu draudzes korim.

Labākie diriģenti tikuši sveikti, saņemot dāvanā diriģentu zižļus. Un izstādē eksponēts zizlis, ko 1888. gadā no Kroņa Bērzmuižas kora dāvanā saņēmis diriģents Kristaps Cīrulis.

Dziesmu svētkus nevar iedomāties bez svētku dalībnieku krūšu nozīmes, kas darinātas no zelta, sudraba, baltmetāla. To nelielajā formā ietverta informācija par svētkiem. Izstādē apskatāmas nozīmes no pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem līdz pat mūsdienām. Īpaša ir virsdiriģenta Teodora Kalniņa (1890–1962) svētku nozīmju kolekcija, kas ietver gan vispārējos, gan novadu Dziesmu svētkus, kuros mūziķis piedalījies no 1926. līdz 1940. gadam.

"Dziesma ir liels spēks, bez tās nevar iztikt ne tauta, ne laikmeti – tā ir cilvēka labākā daļa," tā reiz teicis izcilais virsdiriģents Haralds Mednis (1906–2000). Kā apliecinājuma vārdi tautas gara spēkam Dziesmu svētkos skan 1899. gadā Jāzepa Vītola ar Ausekļa vārdiem komponētā "Gaismas pils": "Tautas dēli uzminēja/ Sen aizmirstu svētumu:/ Gaismu sauca, Gaisma ausa!/ Augšām cēlās Gaismas pils!"

Izstādes "Dziesmu svētku relikvijas. 1873–2023" veidotāji: RVKM Krājuma nodaļas vadītāja, veksiloloģijas krājuma glabātāja Anita Gailiša, RVKM Numismātikas un dārgmetālu nodaļas vadītāja Inita Dzelme, māksliniece Antra Augustinoviča.