No piektdienas, 30. jūnija, līdz 9. jūlijam Rīgu piedimdinās XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII deju svētki, kas notiks svētku 150. jubilejas zīmē, tomēr izjūtas paliks kā pirmsākumos – Dziesmu svētki aizvien ir bijuši lieliskākā latvietības parāde.

Reklāma

Rīga, 1873. gads. Rīgas Latviešu biedrības nams gluži kā skaista līgava tērpts greznā svētku rotā. Vairāk nekā tūkstoš dziedātāju balsis saplūst aizgrābtībā, svētku kulminācijā dziedot Baumaņu Kārļa "Dievs, svētī Latviju!". Vietējo dāmu darinātais greznais svētku karogs kā visas tautas savienošanās zīme. Kronvaldu Ata kaismīgā runa svētku goda mielastā Rīgas Latviešu biedrībā, kuras laikā viņš teic, ka tautas dziesmu gars ir modies un valda pār šiem svētkiem… Šie ir vien daži koši uzplaiksnījumi, kas nozibētu mūsu acu priekšā, atgriežoties pirms 150 gadiem – Pirmajos Vispārējos latviešu dziesmu svētkos – pirmajā dziedāšanas forumā, kas tautā pamodināja dziesmu garu. Rīgā šajā laikā latvieši ir vien nepilna ceturtdaļa iedzīvotāju, līdz ar to svētki ir arī kā viens no pirmajiem mūsu tautas kulturālās patstāvības pieteikumiem. Lepns izaicinājums iedomīgajiem vāciešiem, krieviem un pašu tautas "bizmaņiem" un kārkluvāciešiem.

Dziesmu svētku tradīcija ir turpinājusies cauri gadiem, un šogad tajos piedalīsies ap 40 000 dalībnieku un tiem gatavojušies vairāk nekā 1600 kolektīvu no visas Latvijas – koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari, folkloras kopu un amatierteātru dalībnieki, un vairāk nekā simts – no ārvalstīm.    

Desmit dienās notiks vairāk nekā 60 pasākumu, kurus klātienē (maksas un bezmaksas pasākumos) varēs skatīties 500 000 apmeklētāju.

"Ziedošie gobelēni" no Francijas. Krāšņajā izstādē no Francijas Nacionālā mēbeļu fonda, kas līdz 17. septembrim apskatāma Rundāles pilī, eksponēti 15 dārza tēmai veltīti gobelēni, kas tapuši Gobelēnu, Bovē un Obisonas manufaktūrās no 16. gs. sākuma līdz 20. gs. vidum. Tie veidoti pēc flāmu un franču gleznotāju, arī Pola Sezana un Eduāra Manē, metiem. Francijas Nacionālā mēbeļu fonda Gobelēnu, Bovē un Savonrī manufaktūrām ir ilga vēsture, par to uzplaukumu uzskatāms 17. gadsimts, kad Francijas monarhi ar karaliskajiem pasūtījumiem veicināja māksliniecisku un tehnisku izcilību savā zemē.

Ģirta Muižnieka impulsivitāte. "Izstādē ir turpinājums pirms pāris gadiem aizsāktajai džutas sērijai, kuras sākumpunkts bija vēlme pietuvoties brīnuma noslēpumam. Grieķu mistērijas un Bībeles sižeti, tiekšanās pēc atklāsmes un īstās realitātes, ko cilvēkam nav dots redzēt," tā mākslinieks Ģirts Muižnieks raksturo savu jauno personālizstādi "Jūrmala", kas līdz 8. jūlijam apskatāma "Māksla XO galerijā". Viņa glezniecību raksturo impulsivitāte, improvizācija un krāsu izsmalcinātība.

UZZIŅA

Dziesmu un deju svēku notikumu izlase 
(no 30. jūnija līdz 5. jūlijam)

  • Piektdiena, 30. jūnijs, plkst. 14–14.30, Rīgas Latviešu biedrībā – Dziesmu un deju svētku karogu cildināšana; LTV tiešraide.
  • Piektdiena, 30. jūnijs, plkst. 17–17.45, Dziesmu svētku parkā – Dziesmu un deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana, LTV tiešraide.
  • Svētdiena, 2. jūlijs, plkst. 10–18 – svētku dalībnieku gājiens "Novadu dižošanās" no Brīvības pieminekļa līdz Dailes teātrim. Tautas tērpu krāšņums, gaviles, satikšanās prieks un Dziesmu svētku svinēšana. Mākslinieciskais vadītājs, producents – Reinis Druvietis. Ērtākai gājiena vērošanai iespējams iegādāties laika perioda biļeti numurētā sēdvietā īpašā skatītāju tribīnē. Biļetes derīguma laiks 1 stunda 50 minūtes. Tiešraide: LTV, "LMT Straume", LR1.
  • Svētdiena, 2. jūlijs – svētdiena, 9. jūlijs, Vērmanes dārzā – tautas lietišķās mākslas meistaru darinājumu gadatirgus. Piedalīties aicināti meistari un amatnieki, kuri darina mūsdienīga dizaina priekšmetus, kā idejisko bāzi izmantojot tradicionālo mantojumu. Folkloras kopu, tautas teātru, mazākumtautību ansambļu, tautas muzikantu u. c. kolektīvu koncerti.
  • Svētdiena, 2. jūlijs, plkst. 21–23, laukumā pie "Arēnas Rīga" – atklāšanas koncerts svētku dalībniekiem. Muzikālais virsvadītājs Kārlis Lācis, koru virsvadītājs Jānis Ozols, režisors Mārtiņš Meijers, scenogrāfe un tērpu māksliniece Anna Heinrihsone. Piedalīsies: Intars Busulis, Marina Rebeka, Egils Siliņš, Jānis Šipkevics, Aija Andrejeva, muzikālā apvienība "Tautumeitas" u. c. izcili solisti un grupas. Ieeja koncerta teritorijā no plkst. 17, plkst. 19 – uzstājas grupa "Auļi", plkst. 21 – lielkoncerts. Tiešraide: LTV, LR1, LR2.
  • Pirmdiena, 3. jūlijs, plkst. 21–23, Mežaparka Kokara zālē – diriģentu kora koncerts "Diriģents". Idejas autors un mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis, piedalās: kordiriģentu koris, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas jauktais koris, diriģenti Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Ints Teterovskis, Valdis Tomsons, Romāns Vanags, Andris Veismanis.
  • Pirmdiena, 3. jūlijs – svētdiena, 9. jūlijs, svētku kvartālā Esplanādē – mūsdienu dizaina tirgus, koncerti, satikšanās vieta. Iespēja bez maksas redzēt folkloras dienas košumu, kapelu maratona ritmus, vokālo ansambļu sadziedāšanos, mazākumtautību kolektīvu sniegumu, grupas "Iļģi", "Skyforger", "Rikši", K. Lāča mūziklu "Pūt, vējiņi!" Rīgas Doma kora skolas iestudējumā u. c. Esplanādē un Vērmaņa dārzā – Latvijas amatierteātru izrādes.
  • Pirmdiena, 3. jūlijs, plkst. 16–18, "Arēnā Rīga" – latviešu skatuviskās dejas lielkoncerts "Balts" – deju jaunrades koncertuzvedums, kas veidots ar jaunu mūziku, jaunām horeogrāfijām un jaunu māksliniecisko risinājumu, kurā saplūst skatuviskā deja un latviešu tēlotāja māksla. Dažādības pilns 18 horeogrāfu kopdarbs ar 18 jaunām dejām. Deju koncepcijas mākslinieciskie vadītāji: Dace Adviljone, Reinis Rešetins, Taiga Ludborža. Režisore Inga Cipe.
  • Pirmdiena, 3. jūlijs, plkst. 21–23, Rīgas Domā un Torņakalna baznīcā – skanēs dažādu paaudžu latviešu komponistu mūzika, kas radīta tieši koklētāju ansambļiem.
  • Otrdiena, 4. jūlijs, plkst. 18–20, Hanzas peronā – vokālo ansambļu mūsdienu mūzikas koncerts "Skaņu portreti". Programmas kodolu veidos latviešu ansambļu mūzikas zelta repertuārs, arī vairāki jaundarbi, latviešu tradicionālā mūzika un džezs. Mākslinieciskais vadītājs – Jānis Ķirsis, režisore – Laura Groza.
  • Otrdiena, 4. jūlijs, plkst. 19–22, Latvijas Nacionālā opera – vokāli simfoniskās mūzikas koncerts "Šūpulis". Par mūsu akadēmiskās mūzikas  sākotni, turpinājumu, pārmantojamību, jaunradi un zināmā mērā arī par atdzimšanu ar sava zižļa palīdzību stāstīs teju visi aktīvie latviešu simfonisko orķestru diriģenti – jaunie talanti, meistari, mācekļi un vecmeistari. Diriģenti: Ainārs Rubiķis, Imants Resnis, Atvars Lakstīgala, Jānis Liepiņš, Mārtiņš Ozoliņš, Guntis Kuzma, Viesturs Gailis, Andris Poga, Andris Vecumnieks, Aivis Greters, Aleksandrs Viļumanis. Mākslinieciskais vadītājs Ainārs Rubiķis, režisore Rēzija Kalniņa.