Latvijas Radio kora koncerts izsenis iedibinātajā “Sakrālo dziedājumu” ciklā ar diriģentu Kasparu Putniņu un ērģelnieku Aigaru Reini izskanēja 2023. gada 28. septembrī svētā Jāņa baznīcā. Tovakar programmā franču mūzika – Šarls Turnemīrs, Fransiss Pulenks, Olivjē Mesiāns, Moriss Diriflē.

Reklāma

29. septembra koncertu “Gaisma” Rīgas Domā ar vokālo grupu “Putni”, baritonu Armandu Siliņu-Bergmani un ērģelnieku Jāni Pelši zināmā mērā varēja uztvert kā iepriekšējās programmas turpinājumu – Antras Dreģes vadītajā astoņu sieviešu ansamblī pārstāvētas arī vokālistes no Radio kora, turpat arī iespēja salīdzināt divus ērģelniekus pie dažādām ērģelēm, franču autoru pausto garīgumu te nomainīja latviešu komponistu sakrālais vēstījums (Jēkaba Graubiņa “Dieva domas” un “Gaismas Dievs”, Jāņa Kalniņa “Grāmata ar krustu”, trīs daļas no Mārītes Dombrovskas “Garīgo dziesmu cikla ar latviešu dzejnieku tekstiem”). Tātad – teorētiski visam vajadzētu būt saskanīgi, jautājums tikai par interpretu māksliniecisko varēšanu un no tās izrietošo spēju adekvāti iedzīvināt komponistu izteiktās idejas, domas un emocijas.

Jāpieņem, ka šai ziņā vismaz uz Latvijas Radio kori var paļauties, un tā arī notika. Brīžiem gan uz robežas – korī dziedāja tikai 23 dalībnieki, un tik lēna un klusināta versija, kādu bija iecerējis Kaspars Putniņš Mesiāna motetei “O sacrum convivium”, no vokālistiem prasīja visu radošo spēku un resursu koncentrāciju. Par kaut nedaudz vieglāku uzdevumu kļuva Fransisa Pulenka opusa “Salve Regina” klasisko dimensiju atainojums un ērģeļu atbalstītais priekšnesums Morisa Diriflē Rekviēma daudzveidīgo faktūru, tembru, harmoniju atklāsmē, kur kora iespējas izpaudās visā bagātīgumā – no spožām un piepildītām dinamiskām virsotnēm līdz niansētām soloepizodēm Vitālija Stankeviča un Ivetas Apines dziedājumā.

Līdz ar to jāsecina, ka kora snieguma kvalitāte atbilda gaidītajam, un tad nu paliek otrs skeptisks jautājums – 

vai no šāda daudzkārt pārbaudīta programmas salikuma vispār iespējams sagaidīt kaut ko jaunu? 

Un izrādās, ka tomēr jā. Lūk, pirmais veiksmīgais atradums – Šarla Turnemīra “Ave maris stella” no “Piecām improvizācijām” ērģelēm, kuras Diriflē pierakstījis notīs no Turnemīra ieskaņojuma, pa vidu vēl vairākas mūziķu paaudzes, un tagad Aigars Reinis, kura profesionālās prasmes tā kā būtu labi zināmas, vienalga pārsteidza ar šī mākslinieciskā artefakta drošu, kolorītu un kontrastainu lasījumu. Patiesībā arī Diriflē cikla atskaņojums nelīdzinājās iepriekšējai koncertpieredzei, tā vietā izsaucot rosinošākas asociācijas – salīdzinājums ar nesen izskanējušo Berlioza Rekviēmu ir acīmredzams, taču šoreiz nāca klāt arī līdzība ar Andreja Selicka daiļradi. Nebūt ne tik paradoksāla, kā pirmajā brīdī varētu šķist – Diriflē Rekviēma visnotaļ konservatīvais skaņuraksts lika nojaust, ka komponists patiešām tic tam, ko pauž, pārdzīvo un sludina, un ar Selicka opusu saturu un estētiku ir tieši tāpat. Visbeidzot, atbildot uz vēlēšanos pēc aizvien jaunām partitūrām, var arī norādīt, ka vismaz 21. gadsimtā Pulenka un Mesiāna partitūru nonākšana Latvijas interpretu standartrepertuārā ir tikai pašsaprotama, un arī šeit rezultāts vēl ne tuvu nav pilnīgs – Pulenka operas “Cilvēka balss” un “Karmelīšu dialogi” beidzot kaut ko nopietnu izsaka arī Latvijā, bet Mesiāna lieldarbs “Asīzes Francisks” joprojām palicis nezināms.

Labākais, ko var teikt par 29. septembra koncertu – Jānis Pelše pie Rīgas Doma ērģelēm uzrunāja ar izteiksmīgu un izjustu muzikalitāti, saistošas fantāzijas klātbūtni emociju gleznojumos un tikpat individualizētu un pārliecinošu domāšanu tembru atlasē, ērģeļu reģistru izvēlē un harmonisko krāsu atspoguļojumā. Vēl precīzāk – tas attiecās uz viņa solointerpretācijām Alfrēda Kalniņa “Fantāzijai”, Jāzepa Mediņa Pirmajai prelūdijai fa diez minorā un Pētera Vaska izvērstajam opusam “Viatore”. Jo citi priekšnesumi – arī ar ērģelnieka klātbūtni – iegāzās muzikālā bezdibenī.

Protams, ne visur un vienmēr, jo, gatavojoties Renātes Stivriņas jaundarba “Spulgo” pirmatskaņojumam, vokālā grupa “Putni” iedziļinājās Jāņa Akurātera dzejas inspirētajās patriotisko tēlu izpausmēs un komponistes izzīmētajās svārstībās starp elēģiskām un dramatiskām jūtām, savukārt Jēkaba Graubiņa lakoniskā miniatūra “Dieva domas” saistīja arī ar dziedājumā dzirdamo lirisko apskaidrotību. Taču ar vokāli instrumentālo kopainu nekādi neveicās, un priekšnesumi pamatā izsauca sajūtu, ka kaut ko saprast var, bet to, kāda īsti ir autoru iecerētā raksturu diferenciācija un dramaturģiskā struktūra, nākas atšifrēt pašam no daudzu detaļu atlūzām. Katrā ziņā mūziku, ko radījuši Alfrēds Kalniņš (“Brīnos es”), Alise Rancāne (fragmenti no latviešu pasakām “Lauka galā”), Jēkabs Graubiņš (“Gaismas Dievs”), Jānis Kalniņš, Mārīte Dombrovska un Renāte Stivriņa, tā atskaņot nevar – parasti Armands Siliņš-Bergmanis uzstājas labāk, bet šoreiz balss skanēja kā no pagraba, ar būtībā neesošu frāzējumu un viena vienīga tembrālā rakursa ekspluatēšanu; parasti koncertos vīru un sieviešu balsis kopā ar ērģelēm īsteno savstarpēji pārdomātus interpretācijas skatpunktus, bet šoreiz katrs atsevišķais ansambļa parametrs gāja uz savu pusi.

Visbeidzot, normālos apstākļos mūziķi ar savu uzstāšanos vismaz mēģina sniegt vienotu programmas koncepciju, bet šeit viss bija samests kopā bez kādas izšķirības. Kas kopīgs Renātei Stivriņai un Alisei Rancānei? Kur palika pārējās daļas Mārītes Dombrovskas ciklā? Kādēļ atkal jāizvēlas daudzkārt nodeldētais opuss “Brīnos es”, ja solists to nespēj nodziedāt? Un līdzīgi jautājumi bez atbildes. Jāpiebilst tikai, ka katrs no iepriekšminētajiem klasiķiem un vēl citi viņu laikabiedri (līdzās Jāzepam Mediņam un Jēkabam Graubiņam – Jēkabs Mediņš, līdzās Jānim Kalniņam – Helmers Pavasars, Volfgangs Dārziņš, Ādolfs Skulte) pelnījuši autorkoncertus, bet tādā gadījumā nepietiek ar mazāk zināmo kamerdarbu izlasi, būtu vēlams saprast arī tos priekšnesuma aspektus, ko vienā vārdā sauc par interpretāciju. 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.