Daudzi tūristi, kuri brauc uz Latviju, kā vienu no īpašiem iemesliem min iespēju vasarās apmeklēt mūsu daudzos un dažādos mūzikas festivālus. Par vasaras šarmantāko, elegantāko un smalkāko notikumu, pulcējot gan mūsu zemes, gan ārzemju viesus, jau daudzus gadus tiek uzskatīts Senās mūzikas festivāls, kas skan Rīgas koncertzālēs, baznīcās un Rundāles pilī. Viens no šīs vasaras festivāla notikumiem būs jau šodien, 12. jūlijā, kad Latvijas Radio koris un tā diriģents Kaspars Putniņš uzstāsies kopā ar zviedru taustiņu vijoles (niķeļafras) virtuozu Marko Ambrozīni un izcilo klavesīna taustiņu pavēlnieci Ievu Salieti.
Skanēs skaņdarbi, kurus komponējuši ziemeļvācu baroka lielmeistars Dītrihs Bukstehūde, izslavētais 17. gadsimta vijoļmūzikas skaņradis Heinrihs Ignacs fon Bībers un spožais angļu renesanses komponists Viljams Bērds.
"Kultūrzīmes" sarunai uzrunāja mūziķi Ievu Salieti, kura ir viena no izcilākajām Latvijas klavesīnistēm, ilgus gadus spēlējusi Eiropas labākajos senās mūzikas orķestros – Freiburgas baroka orķestrī, Bāzeles kamerorķestrī, kā arī "Ensemble 415", "La Beata Olanda", muzicējot kopā ar senās mūzikas lietpratējiem Lorensu Kamingsu, Polu Gudvinu, Čečīliju Bartoli, Nuriju Riālu un Serdžo Adzolīni. Ieva Saliete regulāri muzicē Baroka mūzikas dienās Rēzeknē, Senās mūzikas festivālā Rundālē, Rīgā un Bauskā, bieži piedalās orķestra "Sinfonietta Rīga" baroka mūzikas programmās. Spēlējot ne tikai seno, bet arī mūsdienu autoru mūziku, viņa ieskandinājusi klavesīnu arī neierastos ansambļos – gan sadarbojoties ar džeza ģitāristu Matīsu Čudaru, gan kokļu ansambli "Cantata" un vokālo ansambli "Putni".
– Senās mūzikas festivāli tiek plaši apmeklēti. Kas senajā mūzikā uzrunā klausītājus?
I. Saliete: – Baroka laika mūzika ir ļoti dažāda, un tā uzrunā ļoti atšķirīgus cilvēkus. Varbūt dažiem vairāk patīk operas, citiem – skaistā kamermūzika. Varbūt vēl kādiem patīk garīgā mūzika, kora dziedājumi.
Senā mūzika ir izturējusi ļoti ilga laika pārbaudi, tā ir mūzika, kas, pat stāstot par ko ļoti sāpīgu vai traģisku, ir ļoti harmoniska.
Tā ir mūzika, kas spēj dot garīgo līdzsvaru, turklāt to spēj vienmēr. Domāju, ka tieši līdzsvars pievelk visvairāk, jo šobrīd tas ir ļoti svarīgs.
– Jūs apstiprināt daudzu vēroto, ka mūsdienu mākslinieku darbi bieži atklāj autoru negatīvās emocijas, kaut gan kultūrā un mākslā daudz vairāk būtu nepieciešamas emocijas, kas cilvēkus ceļ, nevis gremdē…
– Arī baroka laikā bija šādi mākslinieki… Tomēr tolaik mākslā bija ļoti liela reliģijas klātbūtne, mūziķi sevi uzskatīja par kalpiem un mūzika, ko viņi rakstīja, visbiežāk bija pasūtījuma darbi. Dzirdēts gan, ka Bībers bija ļoti lepns cilvēks, tomēr viņa sacerētais ir pasūtījuma darbi, viņš strādāja par kantoru. Visiem trim mūsu koncertā atskaņotajiem mūziķiem tā laika mūzikas dzīvē bija dažādas lomas, tomēr visi viņu radītie darbi ir radīti, godinot Dievu. Rezultātā viņu radītais sniedz veldzējumu arī šodien.
– Vai šodien vairs īsti mākam klausīties baroka laikmeta mūziku?
– Varam censties iegūt maksimālo, ko spējam saņemt. Bet mākam jau tā, kā mākam, uz koncertiem varam iet tādi, kādi esam, un cerēt, ka skaņdarbs ar mums strādās, tas mums izdarīs ko labu un padarīs mūs labākus. No sevis nevajadzētu gaidīt pārlieku daudz, tomēr skaistāk ir iet ar atvērtību un ļauties, lai mūzika dara savu darbu. Ja tā būs spēcīga mūzika, ja tu būsi tai atvērts, tas tā notiks.