8. novembrī pirmizrāde iestudējumam "Mana tēva nāve" Vara Piņķa režijā. Tā runā par attiecībām starp mirstošo un tuvinieku, kas ir viņam blakus šajā abiem sarežģītajā dzīves periodā.

Reklāma

Dati liecina, ka demences skarto novecotāju skaits pasaulē un arī Latvijā strauji palielinās. Vēl pirms simt gadiem, pirms penicilīna atklāšanas, mēs varējām "cerēt" uz kādas infekcijas slimības izraisītu ātru nāvi, bet medicīnas progresa rezultātā miršanas process lielākoties ir daudz garāks un bieži – vientuļāks. Galu galā lielāko daļu no mums sagaida lēna izdzišana, pakāpenisks fizisko un/vai prāta spēju zudums, tādēļ mums gribot negribot jāmācās to piedzīvot – gan kā indivīdiem, gan kā atbalsta personām, gan sabiedrībai kopumā.

"Mēs kuļamies pa dzīvi tikpat bezpalīdzīgi kā padzīvojuši vācu tūristi Āfrikas savannā. Tikko vēl bija pusmūža krīze, un nākamajā brīdī jau viss, demences depo. Es spilgti atceros to vientulību un bezspēcību, kas pārņem, esot blakus tuviniekam šādā brīdī, tu galīgi neesi tam gatavs. 

Un uzreiz pēc tam saproti – nu ko, tagad es esmu nākamais," stāsta režisors. "Izrāde ir par tēmu, kas neizbēgami piemeklēs katru no mums."

Dramaturģiskā materiāla pamatā ir režisora paša personīgā pieredze. Aplūkojot tuvplānā divu cilvēku "deju ar nāvi", izrādes veidotāji aicina skatītāju uz izrādes laiku iekāpt šajā vienvirziena vilcienā uz depo, kur gala stacija ir absolūta un visiem pienākoša.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.