13 °C
Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma reformas sākšanu.
Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Lana Kazlauskiene informē, ka valdība apstiprināja konceptuālajā ziņojumā "Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu" ietverto pirmo risinājuma variantu, kas paredz pakāpeniski noteikt līdzvērtīgu valsts finansējuma daļu, tādējādi stiprinot valsts atbildību attiecībā uz Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītajiem jomas profesionāļiem.
Māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2024., 2025. un 2026. gadā paredzēts palielināt valsts budžeta mērķdotāciju par 1 223 916 eiro ik gadu. Attiecīgi patlaban koprepertuāra – kora, deju kolektīva, pūtēju orķestra un koklētāju ansambļa – mākslinieciskais vadītājs gadā no valsts saņem 806 eiro, savukārt pēc mērķdotācijas summas palielinājuma tie būs 1712 eiro. Pārējie māksliniecisko kolektīvu vadītāji pašlaik gadā saņem 403 eiro, pēc palielinājuma kopsumma sasniegs 856 eiro. Šīs summas 2024. gadā norādītas pirms nodokļu nomaksas.
Plānoti precizējumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā kolektīvu dibinātājiem aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Lai turpinātu diskusiju par finansējuma palielinājumu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, Kultūras ministrija ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. aprīlim apņemas sagatavot konceptuālajā ziņojumā aprakstītās reformas izvērtējumu un sniegt priekšlikumus tālākajiem soļiem reformas turpināšanai, tostarp valsts budžeta mērķdotācijas palielinājumam, lai sasniegtu mērķi, ka daļu izdevumu sedz kolektīva dibinātājs un daļu valsts.
Preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes premjere Evika Siliņa žurnālistiem stāstīja, ka valdība konceptuāli ir vienojusies virzīties tālāk ar Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma reformu. Viņa atgādināja, ka tam finansējums tika piešķirts 2023. gada valsts budžetā. Zināmu laiku prasījusi arī reformas izstrāde, lai redzētu, kādā veidā pašvaldības finansējumu izlietos. Tagad labā ziņa esot arī tāda, ka daudzām pašvaldībām kopējais finansējums pieaugs gandrīz divas, citām – pat vairāk reižu.
Kultūras ministre Agnese Lāce solīja, ka ne tikai pieaugs finansējums pašvaldībām, bet mainīsies arī atskaitīšanās kārtība. Pēc ministres paustā, pašvaldībām reizi ceturksnī būs jāiesniedz atskaite par mērķdotācijas izlietojumu, lai varētu izvērtēt, vai un kā ar mērķdotācijas palīdzību sasniedz izvirzītos mērķus un kā atbalsta Dziesmu un deju svētku kustību, tradīcijas turpināšanos. Viņa sacīja, ka finansējums nonāks pašvaldībās un tas ļaus palielināt Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojumu.
Lāce pieminēja piemēru – Kuldīgā patlaban dotācijas apjoms ir 23 000 eiro, bet pēc papildu dotācijas tie būs gandrīz 50 000 eiro,
savukārt Ludzas novada pašreizējās dotācijas apmērs ir 19 000 eiro, bet pēc papildu dotācijas šī summa sasniegs 41 000 eiro.
LNKC individuālajās sarunās ar pašvaldībām noskaidrojis, ka jau patlaban lielākā daļa pašvaldību nodrošina procentuāli lielāku finansējumu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem Dziesmu un deju svētku procesa īstenošanai nekā valsts. 75% pašvaldību šobrīd ir noslēgušas ar kolektīvu vadītājiem darba līgumus, tādējādi ir sociāli atbildīgas. Savukārt 25% no pašvaldībām ir noslēgušas uzņēmumu līgumus, lai māksliniecisko kolektīvu vadītāji varētu veikt darba pienākumus citās pašvaldības iestādēs.
