Rīt, 30. novembrī, Spīķeru koncertzālē notiks koncerts "Latvijas Radio bigbends un Aija Vītoliņa. Nordic Jazz", ko zināmā mērā var uzlūkot kā vainagojumu tradīcijai uzrunāt mūsmāju skaņražus – gan tautā labi zināmus komponistus, gan jaunākās paaudzes vai vēl tik plaši neiepazītus talantus – rakstīt mūziku Latvijas Radio bigbendam. Par to arī sākam sarunu ar bigbenda māksliniecisko vadītāju Kārli Vanagu.
Runājot par Latvijas Radio bigbendu, der atgādināt tā priekšvēsturi. 1966. gadā tika nodibināts slavenais LPSR televīzijas un Radio estrādes orķestris, kas 1992. gadā pārtapa par Latvijas Radio vokālās un estrādes mūzikas orķestri. 1996. gadā to likvidēja, bet 2012. gadā tas atdzima jau kā Latvijas Radio bigbends, par kura māksliniecisko vadītāju kopš tā brīža kļuvis saksofonists, aranžētājs un mūzikas pedagogs Kārlis Vanags, kurš ir apmēram divsimt kompozīciju un aranžiju autors gan kamersastāviem, gan bigbendam un simfoniskajam orķestrim. Kārlis Vanags ir lektors Mūzikas akadēmijā Džeza katedrā, vada savu privāto apmācību programmu "Bigbendu skola", kā saksofonists aktīvi darbojas sastāvos Kārļa Vanaga trio un Raimonda Macata kvintetā "RM5".
– Kārli, vispirms paveriet priekškaru, ar ko rītdienas koncerts būs īpašs?
K. Vanags: – Gaidāmi vairāki nozīmīgi notikumi vienlaikus. Vispirms – jauno bigbenda mūzikas komponistu fināls. Konkursā pirmo reizi iekļautas ne tikai Baltijas, bet arī ziemeļvalstis. Un, otrkārt, klausītāju vērtējumam nodosim pērn tapušo albumu ar mūsu drauga, bundzinieka un talantīga komponista, Andra Buiķa dziesmām ar Normunda Beļska un citu latviešu dzejnieku tekstiem. Andris Buiķis noteikti ir tā personība mūzikā, kurai nevar paiet garām. Vienlīdz spilgts kā instrumentālists, bundzinieks un arī komponists. Īpašā viešņa būs dziedātāja Aija Vītoliņa.
Kā zināms, katru gadu konkursa īpašais uzdevums ir rakstīt mūziku konkrētam māksliniekam un bigbendam.
Esam sadarbojušies ar dziedātājiem Beāti Zviedri, Daumantu Kalniņu, pērn kā solists uzstājās instrumentālists, lietuviešu trompetists Dominiks Višņausks. Un šogad tā atkal ir balss – Aija Vītoliņa.
– Kura no jaunajām Andra Buiķa dziesmām jums pašam vistuvākā?
– Man Andra Buiķa rokraksts ir tīkams kopumā, jo abi darbojamies līdzīgā estētikā. Bet noteikti ir pāris dziesmu, ar kurām es kā klausītājs visvairāk asociējos. Viena no tām ir "Tā diena, kas būs" un noteikti arī jaunā albuma titulskaņdarbs "Cik labi".
– Un ko pats patlaban komponējat?
– Strādāju pie jaunas oriģinālmūzikas programmas, tādas nedaudz par dzīvi apcerīgas, domājot par to, ko vēlamies iepazīt apkārtējos un šajā pasaulē. Tā būs septiņu daļu svīta bigbendam, esmu iecerējis pabeigt nākamā gada februārī. Laiks skrien ātri, un kopš iepriekšējā projekta "Identitātes", ko ierakstījām un izdevām platē, pagājuši jau gandrīz pieci gadi. Pa vidu gan tapuši vairāki darbi gan sadarbībā ar simfonisko orķestri – šā gada martā man bija gods un iespēja radīt trīskāršo koncertu Liepājas Simfoniskajam orķestrim, kas bija ļoti interesants piedzīvojums un atskaņojums – gan arī bigbendam.
– Jau pieminētā dziedātāja Aija Vītoliņa sadarbojusies arī ar Šauļu bigbendu, Latvijā nav svešs Ventspils bigbends, savukārt jūsu vadītais Latvijas Radio bigbends muzicējis kopā ar slaveno Amsterdamas koncertzāles "Concertgebouw" džeza orķestri. Kas ir tā īpašā Latvijas Radio bigbenda skaņa, kas to atšķir no kolēģiem šajā žanrā?
– To vislabāk zinātu mūsu klausītāji. Lai kā mums arī gribētos, bet džeza bigbenda mūziku nevar spēlēt tikai vienīgi akadēmiski izglītots cilvēks.
Šis žanrs prasa padziļinātu izpratni gan par tā vēsturi, gan izpildītājiem, gan mūzikas teoriju un savā ziņā arī kompozīciju, jo visiem džeza mūziķiem kādā brīdī jākļūst par komponistiem. Mēs katrs izpaužamies konkrētā koncerta mirklī, un tā nav vienkārši spontanitāte – kas nu tagad nāks no tā instrumenta ārā! Nē, mirkļa improvizācija patiesībā dzimst dziļā žanra izpratnē. Jebkura bigbenda skaņu veido tajā muzicējošo ļoti, ļoti unikālo personību kopums. Atskatoties vēsturē, tie, kas klausījušies džeza ierakstus un varbūt specifiski bigbendu, momentā pateiks, spēlē Djuks Elingtons, pagājušā gadsimta populārākais amerikāņu džeza mūziķis Glens Millers, amerikāņu svinga ēras trompetists Harijs Džeims, vai slavenais sitaminstrumentālists Džīns Krupa… Džeza cienītāji tūlīt iesauksies – ak! – tas ir Kats Andersons, kurš Kaunta Beisija orķestrī spēlē vadošo trompeti. Tāpat var pazīt, kurš spēlē alta saksofonu. Runājot par mūsu mūziķiem, tūlīt var pateikt, ka tas ir, piemēram, Raimonds Macats, kvintetā piesēdies pie taustiņiem, paņēmis rokā harmonikas vai čellu. Un tā ir ļoti laba sajūta, kā mājās… Mēs visi tiecamies, lai mums būtu šī sava atpazīstamā skaņa, ar ko sevi kā mūziķi var asociēt. Latvijas Radio bigbenda sastāvs jau kādu laiku ir nemainīgs, kas arī ir labs rādītājs. Ritma grupā pie klavierēm muzicē Viktors Ritovs, jau minētais bundzinieks Artis Orubs, basists Edvīns Ozols, ģitārists Rihards Goba, kas ir unikāli un spilgti mūziķi. Trompešu grupā vēlos izcelt mūsu pirmo trompeti Andri Augstkalnu, kurš, manuprāt, sasniedzis ļoti augstu meistarību, ko uzsver arī šurp atbraukušie ārvalstu mūziķi. Spilgti improvizatori ir Gatis Gorkušs un manis jau iepriekš pieminētais Dominiks Višņausks, kurš katru nedēļu mēro ceļu no Viļņas uz Rīgu, lai būtu klāt mēģinājumos. Un vēl izceļami Oskars Ozoliņš un Reinis Puriņš, jaunās paaudzes džeza mūziķi trombonu grupā, tās līdere Laura Rozenberga…