Šķirot iztukšotās dzērienu pudeles un nogādāt tās tuvākajā pieņemšanas punktā jau ierasta lieta. Tomēr vēl pirms diviem gadiem to ikdienā darīja vien retais.
Situācija mainās pamazām, tomēr tie, kas biežāk dodas dabā, iespējams, būs pamanījuši, ka vides piegružošana, lai arī ne tuvu nav beigusies, pēdējos gados ir samazinājusies, jo dabā daudz mazāk nonāk skārdenes, kā arī plastmasas un izplatītākā dizaina stikla pudeles. Pagājušajā nedēļā, 1. februārī, apritēja tieši divi gadi, kopš esam aicināti izmantot taromātus vai arī nogādāt depozīta taru tuvākajā manuālās pieņemšanas vietā.
Pirms taras depozīta sistēmas ieviešanas politiķi aizvadīja ilgus gadus strīdos – kādai jābūt sistēmai, kad to ieviest un kam uzticēt. Šķita, ka ar taras depozītu esam strupceļā, tomēr vienošanās tika panākta un līgums noslēgts ar SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO). "Tobrīd šķita, ka Latvija ir pēdējā, un visas citas Eiropas valstis mums būs aizskrējušas pa priekšu, tomēr tā nebūt nav," situāciju analizē DIO valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. "Piemēram, Īrijā taras depozīta sistēma sākusi darbu tikko: 1. februārī. Šī gada 1. janvārī depozīta sistēma sāka darboties Ungārijā un Rumānijā, bet Austrijā tāda tiks ieviesta nākamā gada sākumā."
Vērtējums – pozitīvs
Par vienu no lielākajiem izaicinājumiem, sākot darbu pirms diviem gadiem, DIO valdes priekšsēdētājs nodēvē šķirošanas ieraduma iedzīvināšanu sabiedrībā. "Visgrūtākais periods sistēmai bija sākt darbību no nulles," viņš atceras. "Pirmajā depozīta sistēmas darbības nedēļā mēs dienā pieņēmām 300 vai 500 iepakojumus, maksimums – 1000: no visiem taromātiem visā Latvijā. Pašlaik 1000 iepakojuma vienību sistēma pieņem aptuveni 30 sekundēs."
Depozīta sistēmas otrā darbības gada laikā iedzīvotāji nodevuši 397,6 miljonus iepakojuma vienību, bet dzērienu ražotāji un importētāji līdz 2023. gada beigām tirgū laiduši 499 miljonus depozīta produktu. No pārdotajiem depozīta iepakojumiem pērn sistēmā atgriezušies 80%. Šī gada mērķis ir paaugstināt šo atgriešanas rādītāju līdz 84%.
"Mēs uzskatām, ka sistēma darbojas pozitīvi.
Rezultāts ir reāls: vairāk nekā uz pusi ir samazinājies piesārņojums dažādās publiskajās vietās, piemēram, pludmalēs un ceļmalās,"
depozīta iepakojuma sistēmas darbību vērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides departamenta direktore Rudīte Vesere. "Cilvēki ļoti aktīvi iesaistās šajā procesā, nesot atpakaļ un nododot depozīta pudeles. Jāteic, ka tam ir vēl arī pozitīvs blakusefekts – sākot šķirot depozīta taru, ļaudis aizvien vairāk cenšas šķirot arī citu veidu atkritumus. Ja kaut ko pašam nevajadzīgu ir iespēja atdot tālāk lietderīgai izmantošanai, tas mudina domāt plašāk un meklēt vēl risinājumus. Tāpat arī, šķirojot PET pudeles, cilvēki sāk aizdomāties, vai vienmēr ir jāiegādājas ūdens plastmasas iepakojumā. Iespējams, lietderīgāk būtu izmantot vairākkārt uzpildāmu ūdens pudeli, jo dzeramā ūdens kvalitāte mums Latvijā centralizētajā ūdensapgādē taču ir laba."
"Depozīta iepakojuma operators" lepojas, ka dati par samazinātu dabas piesārņojumu nebalstās tikai subjektīvās sajūtās – to pamatā ir dažādi vides monitoringi. Piemēram, pagājušā gada rudenī ekspedīcijas "Mana jūra" ietvaros notika piekrastes piesārņojuma monitorings, kur secināts, ka plastmasas pudeļu apjoms kopš 2021. gada pludmalē ir samazinājies par 61%. Turklāt trīs sistēmā iekļautie taras veidi – PET, stikla un skārda iepakojums – ir samazinājuši kopējo piekrastes piesārņojumu par 40–50%. "Pats galvenais, kādēļ vajadzēja ieviest depozīta sistēmu un mums visiem bija jāmaina savi ieradumi, tāpat kā veikaliem un ražotājiem – savi procesi, mēs gribējām panākt, lai Latvijas daba un vide kļūst tīrāka. Tas bija pirmais mērķis. Un divos gados mēs esam to sasnieguši," lepojas DIO valdes priekšsēdētājs.
"Depozīta sistēma ir ļoti nozīmīga mūsu vides ilgtspējības uzlabošanai," savu vērtējumu sniedz Valsts vides dienestā. "Tā ne tikai veicina izejmateriālu atkārtotu izmantošanu un aprites ekonomikas principu iedzīvināšanu, bet arī samazina vides piegružojumu un sadzīves radīto atkritumu apjomus. Tā palīdz veidot būtisku sasaisti starp apkārtējās vides, ekonomikas un sabiedrības vajadzībām."