Kāpēc nozvejas kvotas ir tikušas samazinātas, un vai nozīmīgo zvejas resursu – Baltijas jūru – apsaimniekojam pietiekami ilgtspējīgi?
Zinātnieki uzskata, ka Rīgas līča reņģes krājuma stāvoklis ir labs, un varot apgalvot, ka tas ir viens no labāk pārvaldītajiem zvejas krājumiem visā Baltijas jūrā. Kopš pagājušā gadsimta beigām reņģu krājumi atrodas bioloģiski drošās robežās. To veicinājuši labvēlīgi vairošanās un mazuļu attīstības apstākļi, jo ziemas bijušas siltas. Ražīgākās reņģes paaudzes bijušas 2015., 2017. un 2016. gadā – tās ir zivis, kas joprojām ir zvejnieku lomos. 2021. gada nārsta novērtējums liecina, ka 2021. gada reņģu paaudze bijusi par 27% ražīgāka, nekā ilgtermiņā bijis šis vidējais rādītājs kopš 1989. gada.
Tomēr Eiropas Komisijas priekšlikums paredzēja samazināt nozveju par 20%, aprēķinos neiekļaujot reņģu migrāciju starp Baltijas jūru un Rīgas līci, kas ir pretrunā ar zinātnisko padomu un gadiem pastāvējušo kārtību. Lai arī Latvija un Igaunija iebilda pret aprēķinu izmaiņu ārpus zinātnieku padoma, tomēr beigās tika atbalstīts ICES rekomendētais zvejas apjoms un šogad Rīgas līča reņģes zvejas iespējas saruks par 17%.
Runājot par Baltijas jūras centrālās daļas reņģi, gan jāatzīmē, ka tās krājums kopš 2005. gada izdalīts atsevišķā krājuma vienībā, kas ir lielākais Baltijas jūras reņģu krājums. Šajā krājumā iekļautas gan pavasarī nārstojošās reņģes, gan ziemeļu daļā rudenī nārstojošās zivis. Pēc nārsta piekrastes rajonos reņģes veic migrāciju uz dziļākiem ūdeņiem, uz labākiem barošanās rajoniem. Veicot migrāciju, Baltijas jūras centrālās daļas reņģes nelielā apjomā sajaucas ar citiem krājumiem, ieskaitot Rīgas līča reņģēm. Baltijas jūras centrālās daļas reņģes krājumā Latvijas zvejniekiem ir diezgan nelielas nozvejas, piemēram,
2022. gadā mūsu zvejnieki nozvejoja tikai 5% no kopējās gada nozvejas, kas bija vairāk nekā iepriekš, jo Latvijas nozveju pieaugumu nodrošināja kvotu apmaiņa starp valstīm.
2022. gadā mazākas nozvejas bija visām valstīm, izņemot Krieviju, kuras zvejnieku lomi praktiski nav mainījušies. Krievijas zvejnieki ignorē zinātnieku ieteikumus un zivis smeļ ārā, cik grib. BIOR eksperts Didzis Ustups arī skaidro, ka Krievija pašlaik ir izslēgta no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes. Piemēram, Krievija ignorē ES noteiktos ierobežojumus attiecībā uz mencu zveju, zvejojot daudz vairāk, nekā atļauts.
No 37 sugu zivīm pēta dažas
Pavisam Baltijas jūrā Latvijas ūdeņos kopumā konstatētas 37 sugu zivis, kas pēc ekoloģiskās grupas pieskaitāmas jūras zivīm. Liela daļa no tām ir reti viesi mūsu ūdeņos, kas konstatētas vien dažas reizes, savukārt vislabākais priekšstats un zināšanas ir par tām sugām, kurām ir liela saimnieciskā nozīme un tās izmanto komerciālos nolūkos. Piemēram, reņģei, brētliņai, mencai un plekstei krājuma stāvokļa novērtējumu Baltijas jūrā veic Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES), un tās darbā aktīvi piedalās arī Latvijas zinātnieki. Par šo sugu populāciju stāvokli pieejams zinātnisks novērtējums, kas ļauj sekot līdzi arī sugas apdraudētībai.
Dažādu sugu novērtēšanai tiek izmantoti starptautiski kritēriji un metodes.
Galvenie kritēriji ir sugas populācijas lieluma tendences – pieaugums jeb samazinājums noteiktā laikposmā, kā arī to apdzīvotības lielums un izmaiņas laika gaitā.
Laika periods, kurā tiek apskatītas populācijas un tās apdzīvotās platības izmaiņas, katrai sugai atšķiras – vai nu tās ir trīs paaudzes, vai, ja vienas paaudzes ilgums ir ļoti īss, tie ir 10 gadi.
Baltijas jūrā, tāpat kā citās Eiropas jūrās, joprojām zveja tiek regulēta vienas sugas ietvaros. Ir izstrādāti vairāki daudzsugu un pat ekosistēmas modeļi, tomēr līdz šim neesot radīta sistēmiska pieeja to pielietošanai zvejas regulācijā. Starptautiskā Jūras pētniecības padome ik gadus veic krājuma novērtējumu, izmantojot dažādus matemātiskos modeļus. Mainoties jūras ekosistēmai, uzlabojoties zināšanām vai konstatējot, ka esošais krājuma modelis nespēj izskaidrot un prognozēt krājuma dinamiku, tiek veidoti padziļinātie krājuma novērtējumi. 2022. un 2023. gadā padziļinātā krājuma novērtējums tika veikts svarīgākajiem Baltijas jūras pelaģisko zivju krājumiem – Baltijas jūras centrālās daļas reņģei, Rīgas līča reņģei un Baltijas jūras brētliņai. Tā rezultātā mainīta arī krājuma novērtēšanas metodika un izstrādāti jauni bioloģiskie references punkti, kas tieši ietekmē krājuma apsaimniekošanas iespējas, skaidro zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups.