Partly cloudy 2.1 °C
C. 21.11
Andis, Zeltīte
SEKO MUMS
Reklāma
LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes asociētā profesore Ilga Šematoviča manipulācijas ar dzimumšūnām veic laminārās plūsmas skapī, kur manipulācijas notiek absolūti tīrā vidē.
LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes asociētā profesore Ilga Šematoviča manipulācijas ar dzimumšūnām veic laminārās plūsmas skapī, kur manipulācijas notiek absolūti tīrā vidē.
Foto: Uldis Graudiņš / Latvijas Mediji

Latvijā ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Veterinārmedicīnas fakultātes aktīvu iesaisti attīsta asistētās reprodukcijas jomu dzīvniekiem, kas ietver embriju transferenci.

Reklāma

Atjauno embriju transferenci

Liellopu pavairošanu ar embriju transferences metodi 20. gadsimta astoņdesmitajos gados agrofirmā "Tērvete" aizsācis veterinārārsts Leons Liepa. Viņam ražīgāko melnraibo gotiņu atražošanai izdevās iegūt pavisam 711 teliņu. "Vēlāk dažādu iemeslu dēļ, tostarp nepietiekama finansējuma, nozarē iestājās diezgan ilgs – vismaz 30 gadu – pārtraukums. Ar profesores Vitas Antānes atbalstu 2017. gadā sagatavojām projekta "Govju ģenētisko resursu saglabāšana Latvijā, pielietojot embriju transferenci un ar to saistītās biotehnoloģijas" pieteikumu, ko Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atbalstīja," atceras LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes asociētā profesore Ilga Šematoviča.

Viņas vadībā Latvijā motivētākie veterinārārsti atkal sāka apgūt multiplās ovulācijas un embriju transferences (MOET) metodi. I. Šematoviča teic, ka MOET metode ir balstīta uz vairāku embriju ieguvi no donorgovs, kas ir ģenētiski vērtīga govs, kurai inducēta multiplā ovulācija. Sekojoši donorgovi mākslīgi apsēklo ar augstvērtīga vaislinieka bioproduktu. Pēc tam, 7. dienā, no tās izskalo embrijus, kurus var transferēt ģenētiski sinhronizētos mazvērtīgos dzīvniekos jeb recipientos iznēsāšanai līdz piedzimšanai. Vai arī iegūtos embrijus ar īpašu metodi var dziļsaldēt šķidrajā slāpeklī ilgstošai uzglabāšanai, lai transferenci veiktu, kad ir piemērots recipients.

"Mēs no vērtīgajiem dzīvniekiem iegūstam daudz pēcnācēju. Ja, piemēram, fizioloģiski parasti no govs varētu iegūt vienu teliņu gadā, tad šādā variantā mēs no govs gada laikā iegūstam daudz teliņu. Tas atkarīgs no tā, cik daudz reižu mēs procedūru varam atkārtot. Metode kopš tās iesākumiem ir modificējusies, ir mainījušies instrumenti, ir optimizēta vide salīdzinājumā ar agrāko laiku. Tomēr ir pamatlietas, kas ir saglabājušās kā MOET iesākumā. Profesore Antāne bija arī agrāko laiku komandas dalībniece. Projektu sekmīgi pabeidzām, mums bija skola rokā. Uz izaugsmi vērsto darbošanos turpinājām nākamajos projektos," tā I. Šematoviča.

Projekta rezultāti

"Pēc embriju transferences pavisam iestājās 36 grūsnības. Bija arī aborti, surogātmāšu nobeigšanās, tomēr dzimušo telīšu daudzums bija divas reizes lielāks nekā bullīšu. Patlaban šīs pēc embriju transferences dzimušās telītes dod nākamos pēcnācējus," stāsta ciltslietu eksperte Ināra Kanska, kura šajā un citos projektos darbojas ar ciltsdarbu un mākslīgo apsēklošanu. Ar iepriekš aplūkotā projekta īstenošanu izdevies papildināt vecās Latvijas brūnās šķirnes govju daudzumu. Precizēšu, ka šai šķirnei Latvijas brūnās asinībai ir jābūt vismaz 50 procentu.

Pirmā ar embriju transferences metodi iegūtā Latvijas brūnās šķirnes telīte Lelle Saldus novada "Griezes Lejnieku" saimniecībā dzima 2019. gada pavasarī.

In vivo klasiskā jeb MOET metode

Kā notiek ģenētiski augstvērtīgās govs apsēklošana? I. Kanska: "Govis donorus īpaši sagatavo, lai tām būtu daudz olšūnu. Septītajā dienā pēc apsēklošanas no donorgovs izskalo embrijus un tos transferē surogātmātēs jeb recipientos. Ja embriju ir vairāk nekā sagatavoto recipientu, tos dziļsaldē, liek embriju bankā, lai izmantotu citā laikā pēc vajadzības. Embriju transference surogātmātēs it kā notiek līdzīgi kā mākslīgā apsēklošana, tomēr ir vairākas būtiskas atšķirības. Process notiek 7. dzimumcikla dienā, ir jānodrošina epidurālā anestēzija un jāņem vērā, ka embrijs pajetē ir daudz jutīgāks pret ārējās vides faktoriem nekā vīrišķās dzimumšūnas. Tādēļ temperatūra un laiks ir izšķirīgi faktori sekmīgam iznākumam. Turklāt atšķirībā no mākslīgās apsēklošanas ir būtiski embriju ievadīt maksimāli netraumatiski un novietot tam piemērotajā lokalizācijā recipientā. Tas savukārt ir jānoskaidro, recipientu izmeklējot pirms procesa."

Embrijus iegūst laboratorijā jeb in vitro

Embrijus var izskalot vien reizi divos mēnešos, turklāt notiek iejaukšanās govs reproduktīvajā ciklā, aizkavējot laktācijas norisi, to pagarinot. Ja no govs iegūstam nevis embrijus, bet tikai olšūnas, tad nenotiek laktācijas perioda pagarināšanās, nenotiek iejaukšanās govs dzimumsistēmā. Aktivizējot olšūnu vairošanos, iegūstot tās aspirācijas ceļā, un veicot fertilizāciju jeb apaugļošanu laboratorijā, process ir daudz efektīvāks un noteikti ir saimnieciskāks, nekā vienu reizi divu mēnešu laikā veikt embriju izskalošanu.

Attīstot nozari, tapa secīgi projekti, un patlaban tiek īstenots pēc skaita piektais projekts "Genoma testētu dzimuma determinētu liellopu pavairošana, izmantojot olšūnu aspirāciju un fertilizāciju in vitro". Šajā gadījumā veterinārmedicīnas eksperti izmantos dzimuma šķirotu buļļu spermu embriju iegūšanai laboratorijā genomtestētiem dzīvniekiem. Tātad ne tikai iegūt laboratoriski embrijus, bet iegūt tos ar zināmu dzimumu, kā arī ar vēlamo ģenētisko kvalitāšu kopumu, kas būs noteikta, genomtestējot vecākus.

Reklāma
Reklāma

Meitenītes vai puisīšus?

Ja piena govju īpašnieku ganāmpulka atražošanai interesē iegūt telītes, tad viņš nav ieinteresēts, ka govs deviņus mēnešus ir grūsna un piedzimst bullītis, kas piena lopkopības saimniecībā nav vajadzīgs. Gaļas liellopu ganāmpulkos gaļas ieguvei ir vajadzīgi tieši bullīši. Tātad ir vajadzība pēc konkrēta pēcnācēja dzimuma," tā I. Šematoviča. Iepriekšējais projekts patlaban ir noslēguma fāzē, tas beigsies 2025. gada jūnijā. Jāpiebilst, ka LBTU Veterinārmedicīnas fakultātē nu jau vairākus gadus ir izveidota un ar embriju ieguvei un glabāšanai vajadzīgajām iekārtām aprīkota laboratorija.

"Viss ir sācies no pirmā projekta. Solīti pa solītim ejam tālāk. Pēdējā piektajā projektā "Genoma testētu dzimuma determinētu liellopu pavairošana, izmantojot olšūnu aspirāciju un fertilizāciju in vitro" tiks iegūti dzīvnieki, kuriem pēc genoma būs noteiktas daudzas vēlamās īpašības, toskait piena kvalitāte, veselība, ilgmūžība, arī barības izmantošanas efektivitāte, un sekojoši būs mazāka gāzu emisija, kas patlaban ir svarīga visas pasaules mērogā.

Līdz genomtestēšanas iespējai vaisliniekus vērtēja pēc to meitām, tās izvērtējot pirmajā un trešajā laktācijā. Deviņi mēneši līdz teļa dzimšanai, tad telītei ir jāizaug, tad to apsēklo, tad vēl deviņus mēnešus ilgst grūsnība, līdz tā sāk laktēt un lai to vēlāk novērtētu 1. un 3. laktācijā. Cik daudz gadu vajag, lai noskaidrotu, vai vaislinieks dod vajadzīgo efektu nākamajās paaudzēs! 

Patlaban mēs jau divus mēnešus vecai telītei (var arī agrāk) pēc genoma testa jau zināsim, kāds gēnu komplekts tai ir, un zināsim par vaislinieka, tās tēva, nododamajām īpašībām, kvalitātēm ļoti savlaicīgi. Aiztaupot gadus,"

 tā I. Šematoviča. Projekta partneris ir SIA "Naukšēni", kur darbojas Gunta un Arnis Boles.

Kāds labums saimniekam

I. Šematoviča piedāvā šādu piemēru. "Ja saimnieks savā ganāmpulkā izmanto parasto pavairošanas metodi, katra govs ik gadu atnes vienu teliņu. Viena – talantīgu, cita – mazāk talantīgu. Kas nu kurai sanācis. No šiem teliņiem nākotnē sastāvēs ganāmpulks, ar ko saimniecība darbosies un pelnīs. Lauksaimniecības dzīvniekus mēs audzējam ar mērķi gūt ienākumus. Katrā ganāmpulkā, visticamāk, ir arī ļoti talantīgas un veselīgas gotiņas, kas neslimo, dod augstas kvalitātes pienu, kurā ir mazs somatisko šūnu daudzums, arī tādas govis, kas ir ilgmūžīgas. 

Progresīvi domājošais saimnieks vēršas pie speciālistiem, lai jau nākamajā gadā intensīvi iegūtu vairāk tieši šo vērtīgo govju (piemēram, Gaujas un Ventas) pēcnācēju. Sekojoši, iegūstot olšūnas (to var darīt katras divas nedēļas pat grūsnības sākumā), laboratorijā kultivējot līdz blastocistas stadijai, un transferējot embrijus mazvērtīgajos dzīvniekos, jau nākamajā gadā šīs maztalantīgās govis dod ganāmpulkam vairākus tieši Gaujas un Ventas pēcnācējus. Turklāt mēs paņemam olšūnas un in vitro laboratorijā varam veikt fertilizāciju ar dažādiem buļļiem. Tātad mēs, piemēram, no Gaujas varam iegūt četru tēvu pēcnācējus vienā gadā. No Ventas tas pats. Tātad jau nākamajā gadā mums ir speciāli orientēti, mērķtiecīgi iegūti šo talantīgo dzīvnieku teliņi," ieguvumus pamato LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes asociētā profesore.

"Griezes Lejnieki" – uzticams sadarbības partneris

Nīgrandes pagasta SIA "Griezes Lejnieki" ganāmpulkā šāgada 25. septembrī pavisam bija dažādu šķirņu 354 slaucamās govis. Saimniece Inita Briede teic, ka embriju transferences projektā iesaistījušies "zinātniskās intereses vadīti". "Pēc Lelles nākamajā gadā pēc embrija pārstādīšanas dzima arī Losīte. Lelle patlaban ir vidēji ražīga Latvijas brūnās šķirnes gotiņa. Šobrīd darbojamies nākamajā līmenī – no šķirotā bioprodukta iegūtais embrijs ir iestādīts surogātgovij, kas atnesīsies nākamā gada janvārī. Vēl vienai gotiņai embriju pārstādīja šāgada 1. augustā. Pārstādīšanas, transferences rezultātu vēl nezinām. Embrijus pārstāda mūsu telēm," tā I. Briede.

I. Šematoviča teic, ka līdz šim īstenotajos projektos laba sadarbība bijusi arī ar AS "Agrofirma Tērvete", kur, kā zināms, pirms vairāk nekā 50 gadiem veica pirmo pārstādīšanu.

Apvērsuma nebūšot

Eksperte uzsver, ka embriju transference ir piemērots līdzeklis ne tikai lielajiem, bet arī tieši mazajiem piena ražotāju ganāmpulkiem, kā arī gaļas govju ganāmpulkiem, jo tas ir viens no risinājumiem, kā tikt laukā no mazražīgā statusa, no krustojumu dzīvnieku skaita. 

Mērķtiecīgi darbojoties, tas ir veids, kā nākamā paaudze var būt ekonomiski izdevīgāka. 

"Saimnieki, darbojoties ar mazražīgiem un/vai neveselīgiem dzīvniekiem, ik dienu neiegūst vai zaudē būtiskus ienākumus. Tomēr es patlaban nevēlos apgalvot – lietojiet asistēto reprodukciju un jums būs apvērsums! Tāpat arī genoma testēšana nedos apvērsumu, ja nenodrošināsim dzīvniekiem pamatlietas, proti, sabalansētu ēdināšanu un optimālu komfortu jeb labturību. Ikvienam saimniekam, lopkopim pirms lēmuma vajadzētu izvērtēt, cik viņš zaudē vai neiegūst konkrētajā situācijā un cik iegūs, ja izmantos asistētās reprodukcijas metodi un tiks pie citas kvalitātes dzīvniekiem. Tad ik dienu dosies uz novietni pie dzīvniekiem, kas dod 12 000 un vairāk kilogramu augstas kvalitātes piena. Bet varbūt gaļas govju ganāmpulks jau nākamajā gadā varētu sastāvēt no šķirnes dzīvnieku indivīdiem krustojuma dzīvnieku vietā?" tā I. Šematoviča. Savukārt I. Kanska papildina, ka embriju transference noteikti būs izdevīga gaļas liellopu ganāmpulkos. "Transferēt augstvērtīga vaislinieka embriju noteikti ir lētāk, nekā pirkt pašu vaislinieku," tā I. Kanska.

Veterinārārsts Andris Grasbergs paredz, ka, iespējams, jau drīzumā viņa uzņēmums varētu sniegt embriju transferences pakalpojumus ikvienam interesentam. Daudzās pasaules valstīs šis pakalpojums ir rutīnas procedūra un, iespējams, par tādu kļūs arī Latvijā. Jau patlaban ikviens Latvijas piena govju ganāmpulka saimnieks var bez maksas saņemt agrāk īstenoto ES projektu laikā sasaldēto embriju pārstādīšanas pakalpojumu. Ekspertes teic, ka svarīga ir arī surogātgovs – tai jābūt ar labu veselību.

 

Ieguldījums izaugsmei.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. #ieguldījumsizaugsmē

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma