Latvijā ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Veterinārmedicīnas fakultātes aktīvu iesaisti attīsta asistētās reprodukcijas jomu dzīvniekiem, kas ietver embriju transferenci.
Atjauno embriju transferenci
Liellopu pavairošanu ar embriju transferences metodi 20. gadsimta astoņdesmitajos gados agrofirmā "Tērvete" aizsācis veterinārārsts Leons Liepa. Viņam ražīgāko melnraibo gotiņu atražošanai izdevās iegūt pavisam 711 teliņu. "Vēlāk dažādu iemeslu dēļ, tostarp nepietiekama finansējuma, nozarē iestājās diezgan ilgs – vismaz 30 gadu – pārtraukums. Ar profesores Vitas Antānes atbalstu 2017. gadā sagatavojām projekta "Govju ģenētisko resursu saglabāšana Latvijā, pielietojot embriju transferenci un ar to saistītās biotehnoloģijas" pieteikumu, ko Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atbalstīja," atceras LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes asociētā profesore Ilga Šematoviča.
Viņas vadībā Latvijā motivētākie veterinārārsti atkal sāka apgūt multiplās ovulācijas un embriju transferences (MOET) metodi. I. Šematoviča teic, ka MOET metode ir balstīta uz vairāku embriju ieguvi no donorgovs, kas ir ģenētiski vērtīga govs, kurai inducēta multiplā ovulācija. Sekojoši donorgovi mākslīgi apsēklo ar augstvērtīga vaislinieka bioproduktu. Pēc tam, 7. dienā, no tās izskalo embrijus, kurus var transferēt ģenētiski sinhronizētos mazvērtīgos dzīvniekos jeb recipientos iznēsāšanai līdz piedzimšanai. Vai arī iegūtos embrijus ar īpašu metodi var dziļsaldēt šķidrajā slāpeklī ilgstošai uzglabāšanai, lai transferenci veiktu, kad ir piemērots recipients.
"Mēs no vērtīgajiem dzīvniekiem iegūstam daudz pēcnācēju. Ja, piemēram, fizioloģiski parasti no govs varētu iegūt vienu teliņu gadā, tad šādā variantā mēs no govs gada laikā iegūstam daudz teliņu. Tas atkarīgs no tā, cik daudz reižu mēs procedūru varam atkārtot. Metode kopš tās iesākumiem ir modificējusies, ir mainījušies instrumenti, ir optimizēta vide salīdzinājumā ar agrāko laiku. Tomēr ir pamatlietas, kas ir saglabājušās kā MOET iesākumā. Profesore Antāne bija arī agrāko laiku komandas dalībniece. Projektu sekmīgi pabeidzām, mums bija skola rokā. Uz izaugsmi vērsto darbošanos turpinājām nākamajos projektos," tā I. Šematoviča.
Projekta rezultāti
"Pēc embriju transferences pavisam iestājās 36 grūsnības. Bija arī aborti, surogātmāšu nobeigšanās, tomēr dzimušo telīšu daudzums bija divas reizes lielāks nekā bullīšu. Patlaban šīs pēc embriju transferences dzimušās telītes dod nākamos pēcnācējus," stāsta ciltslietu eksperte Ināra Kanska, kura šajā un citos projektos darbojas ar ciltsdarbu un mākslīgo apsēklošanu. Ar iepriekš aplūkotā projekta īstenošanu izdevies papildināt vecās Latvijas brūnās šķirnes govju daudzumu. Precizēšu, ka šai šķirnei Latvijas brūnās asinībai ir jābūt vismaz 50 procentu.
Pirmā ar embriju transferences metodi iegūtā Latvijas brūnās šķirnes telīte Lelle Saldus novada "Griezes Lejnieku" saimniecībā dzima 2019. gada pavasarī.
In vivo klasiskā jeb MOET metode
Kā notiek ģenētiski augstvērtīgās govs apsēklošana? I. Kanska: "Govis donorus īpaši sagatavo, lai tām būtu daudz olšūnu. Septītajā dienā pēc apsēklošanas no donorgovs izskalo embrijus un tos transferē surogātmātēs jeb recipientos. Ja embriju ir vairāk nekā sagatavoto recipientu, tos dziļsaldē, liek embriju bankā, lai izmantotu citā laikā pēc vajadzības. Embriju transference surogātmātēs it kā notiek līdzīgi kā mākslīgā apsēklošana, tomēr ir vairākas būtiskas atšķirības. Process notiek 7. dzimumcikla dienā, ir jānodrošina epidurālā anestēzija un jāņem vērā, ka embrijs pajetē ir daudz jutīgāks pret ārējās vides faktoriem nekā vīrišķās dzimumšūnas. Tādēļ temperatūra un laiks ir izšķirīgi faktori sekmīgam iznākumam. Turklāt atšķirībā no mākslīgās apsēklošanas ir būtiski embriju ievadīt maksimāli netraumatiski un novietot tam piemērotajā lokalizācijā recipientā. Tas savukārt ir jānoskaidro, recipientu izmeklējot pirms procesa."
Embrijus iegūst laboratorijā jeb in vitro
Embrijus var izskalot vien reizi divos mēnešos, turklāt notiek iejaukšanās govs reproduktīvajā ciklā, aizkavējot laktācijas norisi, to pagarinot. Ja no govs iegūstam nevis embrijus, bet tikai olšūnas, tad nenotiek laktācijas perioda pagarināšanās, nenotiek iejaukšanās govs dzimumsistēmā. Aktivizējot olšūnu vairošanos, iegūstot tās aspirācijas ceļā, un veicot fertilizāciju jeb apaugļošanu laboratorijā, process ir daudz efektīvāks un noteikti ir saimnieciskāks, nekā vienu reizi divu mēnešu laikā veikt embriju izskalošanu.
Attīstot nozari, tapa secīgi projekti, un patlaban tiek īstenots pēc skaita piektais projekts "Genoma testētu dzimuma determinētu liellopu pavairošana, izmantojot olšūnu aspirāciju un fertilizāciju in vitro". Šajā gadījumā veterinārmedicīnas eksperti izmantos dzimuma šķirotu buļļu spermu embriju iegūšanai laboratorijā genomtestētiem dzīvniekiem. Tātad ne tikai iegūt laboratoriski embrijus, bet iegūt tos ar zināmu dzimumu, kā arī ar vēlamo ģenētisko kvalitāšu kopumu, kas būs noteikta, genomtestējot vecākus.