Šodien sāk kursēt jaunie pasažieru elektrovilcieni

Ar reisu no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas uz Dubultiem šorīt paredzēts sākt pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem elektrovilcieniem – "Vivi".

Jau vairākas reizes šogad tas ticis solīts un pārcelts. Taču šoreiz ne vilcienu ražotājiem, ne pasūtītājiem vairs nav kur atkāpties, jo noteikta skaita elektrovilcienu nepieņemšana ekspluatācijā Latvijas pusei nozīmētu vairāk nekā simts miljonu eiro līdzfinansējuma zaudēšanu 2019. gadā noslēgtajā iepirkumā.

VAS "Pasažieru vilciens" ("PV") valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis skaidro, ka pašlaik "Škoda Vagonka" pārvadātājam esot gatavs nodot 15 jaunos elektrovilcienus. Pieņemšanas process notiek joprojām. Vēl pagājušajā nedēļā ekspluatācijā nebija pieņemts neviens vilciens, lai gan mērķis jau 15. decembrī jaunos vilcienus ieviest vairākos maršrutos bija izsludināts.

"PV" informē, ka visus līgumā paredzētos 32 elektrovilcienus pasažieru pārvadātājs saņemšot līdz 2024. gada vidum. Vilcieni paredzēti kursēšanai Aizkraukles, Tukuma, Skultes un Jelgavas elektrificētajos dzelzceļa virzienos.

Gandrīz 20 gadu epopeja

Latvijas sabiedriskajam transportam šī diena būs vēsturiska ar to, ka arī mūsu valsts iedzīvotāji sāks izmantot pilnīgi jaunus vilcienus, kuros beidzot varēs normāli iekāpt un izkāpt. 

Bēdīgi, ka šāda pašsaprotama pasākuma nodrošināšanai bija vajadzīgi gandrīz 20 gadi, jo jauno vilcienu iepirkumiem ar vismaz četrām izsludināšanas un atcelšanas procedūrām bija nepieciešami 15 gadi. 

Arī ar to ērkšķainais ceļš līdz jaunu vilcienu nonākšanai pasažieru rīcībā nebeidzās – sākotnējos ražošanas plānus ievērojami koriģēja Covid-19 pandēmijas radītais vispasaules haoss, tad sekoja Krievijas agresija Ukrainā, kas padarīja neiespējamus loģiskākos vilcienu nogādāšanas ceļus uz Latviju, ilgā sertifikācija, drošības testēšana utt.

Iespējams, ka vilcienu iepirkuma birokrātiskais mudžeklis un administratīvā nespēja turpinātos vēl tagad, ja vien 2019. gadā tā laika satiksmes ministrs Tālis Linkaits nebūtu principiāli paziņojis – ja arī kārtējais iepirkums beigsies bez rezultāta, pasažieru pārvadājumus ar vilcieniem būs aicināti nodrošināt kaimiņzemju uzņēmumi. 2019. gada konkurss beidzot bija sekmīgs. Uzvarēja Čehijas koncerns "Škoda", kas Latvijā bija labi pazīstams, plašu publicitāti iegūstot saistībā ar korupcijas skandāliem "Rīgas satiksmes" tramvaju iepirkumos.

Pirmā Latvijai saražotā elektrovilciena svinīgā atklāšana koncerna "Škoda Vagonka" rūpnīcā Ostravā (Čehija) 2022. gada 23. februārī (piedalās arī "Pasažieru vilciena" vadītājs Rodžers Jānis Grigulis un tā laika satiksmes ministrs Tālis Linkaits). Nākamajā dienā visa pasaule uzzināja, ka Krievija iebrukusi Ukrainā. Karš Eiropā ietekmēja arī saražoto vilcienu nonākšanu līdz Latvijas pasažieriem – pirmais brauciens notiek vismaz ar gada kavēšanos.

Foto: Ilmārs Randers / Latvijas Mediji

Vai dabūjām labāko?

Attiecībā uz "Škodas" reputāciju līgumu slēdzēji ir atrunājušies, ka kopš Rīgas skandāla esot mainījusies praktiski visa šī koncerna īpašnieku struktūra. Jaunajiem vadītājiem neesot sakara ar iepriekšējo darbību un metodēm, korupcijas risku saglabāšanās neesot konstatēta. Turklāt vilcienu ražotāji "Škodas" koncernā esot pavisam cits uzņēmums. "Škoda Vagonka" specializējusies tieši uz dzelzceļa transportu, bet trolejbusus un tramvajus ražo cita meitaskompānija. Punkts.

Kopumā nav šaubu, ka "Škoda" ir liels un nozīmīgs uzņēmums ne tikai Eiropas, bet arī globālā mērogā. 2019. gadā koncerns atzīmējis tā dibināšanas 160. gadadienu, bet 2020. gadā apritējuši 100 gadi, kopš rūpnīcā uzbūvēta pirmā lokomotīve. Pastāvēšanas laikā "Škodas" ražojumi sasnieguši vairāk nekā 50 valstis, koncernā ietilpst 15 meitasuzņēmumi vai kopuzņēmumi.

Latvijas vilcieniem ražotājs apsolījis visefektīvāko iespējamo šī transporta līdzekļa ekspluatāciju: 

alumīnija vagonu korpusi ievērojami samazina sastāvu svaru, elektromotoru sistēmas nodrošina enerģijas atgūšanu, vadības un drošības blokiem izmantotas jaunākās tehnoloģijas. Latvijas vilcienu sastāvus "Škoda Vagonka" būvējusi uz jau iepriekš ekspluatācijā pārbaudītu uzņēmuma ražoto piepilsētas vilcienu "RegioPanter" modeļa bāzes. Šāda tipa vilcieni jau veiksmīgi kursējot Čehijā un Slovākijā.

Pasažieriem jaunajos vilcienos būs pieejamas tualetes, kas pielāgotas arī invalīdiem, gaisa kondicionēšana un mobilo tālruņu uzlādes vietas. Tomēr šķiet, ka Latvijas gadījumā vislielākais uzlabojums būs ieeja vagonā vienā līmenī ar dzelzceļa perona platformu.

Viena elektrovilciena garums ir 109 metri, tas sastāv no četriem vagoniem. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem, stāvvietas – 454 pasažieriem. Viena līmeņa iekāpšana no speciāli pārbūvētajām platformām arī saīsinās pasažieru apmaiņas laiku pieturvietās. Iekāpšanas un izkāpšanas ātrumu veicinās arī 1,3 metrus platas divviru durvis.

Vilcienu gaita, salīdzinot ar pašlaik lietošanā esošajiem, būšot vienmērīgāka, ar zemāku trokšņu līmeni. Jauno vilcienu konstruktīvais ātrums esot līdz 160 km/h, taču maksimālo ātrumu būšot iespējams attīstīt iecirkņos, kur to ļaus dzelzceļa infrastruktūra – tas būs šobrīd vēl neskaidrā nākotnē.

Pēc garuma jaunais "Vivi" vilciens būs līdzīgs RVR sešu vagonu sastāvam, tikai ar mazāku sēdvietu skaitu. 

Jaunie vilcieni ir samērā vienkārši: bija iespēja tos apskatīt, apciemojot ražotni Čehijā, Ostravā. Pirmā sajūta, ka esi iekāpis lielā pilsētas tramvajā, jo, pārvietojoties pa vagoniem, vietām jūties diezgan saspiesti. Cilvēkiem ar garākām kājām vai lielāku ķermeņa masu atsevišķās sēdvietās droši vien būs zināmas neērtības.

Tieši tādēļ, ka Latvijā uz jaunajiem vilcieniem bija tik ilgi jāgaida, daudziem varētu būt radušās nepamatoti augstas cerības. Taču beigās būsim saņēmuši tādus pašus starppilsētu "tramvajus", ar kādiem, piemēram, Igaunijā brauc jau vairāk nekā desmit gadus.

Visa projekta kopējās izmaksas, ieskaitot transportēšanu, sertificēšanu, personāla apmācību, rezerves daļu komplektus noteiktam periodam un citām līgumā noteiktajām saistībām, tagad esot 257,889 miljoni eiro. Te gan jāatgādina, ka Latvijas puse šā gada laikā bija izteikusi vēlmi ražotājam piemērot soda sankcijas par vairākkārt pārceltajiem līguma izpildes termiņiem, taču pagaidām nav īsti skaidrs, vai tās tiešām arī piemēros. Termiņu ievērošana tiešā veidā ir saistīta ar projekta līdzfinansēšanu, jo no līguma summas 23 jauno elektrovilcienu sastāvu iegāde plānota ar 114,211 miljonu eiro ES Kohēzijas fonda finansējumu.

Kas nokavēts

Pasažieru vilcienu modernizācijā Baltijas mērogā līdz šim bijām pārliecinoši pēdējie. No tagadējā "PV" vilcienu parka jaunākajam ekspluatācijā esošajam elektrovilciena sastāvam ir vismaz 33 gadi. Tomēr "PV" arī kovida laikā pārvadāja aptuveni 15 miljonus pasažieru, bet pirms pandēmijas pasažieru skaits biju tuvu 20 miljoniem.

Abiem tuvākajiem mūsu kaimiņiem arī šobrīd ir mazāk gan vilcienu, gan pasažieru, jo pārvadājumu specifika katrā valstī ir atšķirīga. 

Piemēram, Lietuvā esot maršruts Viļņa–Kauņa–Palanga: liels attālums ar samērā mazu skaitu pasažieru. Taču lietuvieši sava vilciena parka atjaunošanu jau ir veikuši vairākas reizes, nesen izziņots ambiciozs plāns iepirkt jaunus vilcienus par 200 miljoniem eiro, lai līdz 2030. gadam sasniegtu mērķi – pārvadāt 10 miljonus pasažieru.

Vairāk nekā pirms desmit gadiem vilcienu ritošais sastāvs atjaunots arī Igaunijā, taču arī tur pārvadāto pasažieru skaits, salīdzinot ar Latviju, ir būtiski mazāks. Tomēr igauņu "Elron" ir nolēmis paplašināties, jo atkal iepērk 16 jaunus vilcienus, ko arī, starp citu, piegādāšot "Škoda Vagonka".

Tagad redzam, ka līdzšinējā kavēšanās ar ritošā sastāva modernizāciju novedusi ne tikai pie tā, ka mūsu valsts iedzīvotāji gadiem ilgi nesaņēma mūsdienām atbilstošu pakalpojumu, bet arī pie Latvijas pārvadātāja nespējas konkurēt starptautiski. Lai arī "PV" ir lielākais dzelzceļa pasažieru transporta uzņēmums Baltijā, jau 27. decembrī jaunu maršrutu Viļņa–Jelgava–Rīga uzsāks lietuviešu uzņēmums "LTG Link", savukārt igauņu "Elron" nākamā gada pavasarī regulārus reisus uz Latviju plāno no Tartu. Taču viss varēja būt pavisam citādi, jo pasažieru vilcienu ritošā sastāva atjaunošanas pasākumus neatkarīgā Latvija un Igaunija iesāka apmēram vienlaikus.