17 °C
Aprites ekonomikā pārtikas atkritumiem aizvien vairāk būtu jākļūst par produktu, kuru izmanto pārstrādei, ražojot enerģiju un mēslojumu. Tomēr nešķirotos bioloģiski noārdāmos atkritumus nav iespējams izmantot pieprasītu produktu ražošanai. Turklāt tas apdraud ES izvirzīto mērķu izpildi un rada Latvijas valstij soda naudas risku.
Valsts vides dienests (VVD) lēš, ka būtisku pārtikas atkritumu un pārpalikumu daudzumu (aptuveni 180–200 tūkst. tonnu gadā) rada tirdzniecības un ēdināšanas uzņēmumu gala patēriņa posms, kā arī mājsaimniecības. Šie atkritumi tiek iejaukti nešķiroto sadzīves atkritumu masā. "Ne visiem pārtikas atkritumu radītājiem ir pienākums ziņot par radīto un apsaimniekoto atkritumu daudzumu," skaidro Valsts vides dienestā. "Tāpat patlaban nav ticamu datu par kompostēto, sadedzināto, dzīvnieku barībā izmantoto un citādi likvidēto atkritumu daudzumu ārpus formālās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas. Pēc atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam veiktajiem aprēķiniem secināms, ka pārtikas atkritumi veido aptuveni 35% no nešķirotiem sadzīves atkritumiem. Bet tikai atsevišķi savāktie pārtikas atkritumi tiek nogādāti uz atkritumu reģenerācijas iekārtām (galvenokārt biogāzes ieguvei)." Pēc aptuvenām aplēsēm, viens Latvijas iedzīvotājs gada laikā atkritumos izmet aptuveni 120–130 kg pārtikas produktu.
Lielveikali neatklāj daudzumus
Gandrīz 48 000 tonnu pārtikas atkritumu rada mazumtirdzniecība un "citāda izplatīšana", secināts pētījumā "Mērījumi pārtikas atkritumu un pārpalikuma noteikšanai", kur rezultāti par 2020. gadu iegūti bez reālā stāvokļa uzskaites, izmantojot citās valstīs izveidotos koeficientus.
Kur paliek šie atkritumi, skaidrojām pie lielākajiem pārtikas produktu mazumtirgotājiem – "Rimi Baltic", "Maxima Latvija" un "Lidl". Tirgotāji gan izvairījās nosaukt konkrētu atkritumos nonākušo produktu daudzumu. "Rimi Baltic" ziņoja, ka šīs grupas īpatsvars ir 2% no pārdotās pārtikas daudzuma. Latvijas Pārtikas bankai "Rimi" no 88 veikaliem un loģistikas centra ikdienā ziedo vairāk nekā 30 tonnas pārtikas. Ziedoti tiek pārtikas produkti pēc minimālā derīguma termiņa ("Ieteicams līdz ...) beigām, ko pieļauj likumdošana. Ziedoto produktu sarakstā ir maize, smalkmaizītes, makaroni, cepumi u. c. Arī "Maxima Latvija" pārstāve Laura Bagātā ziņoja, ka 0,01% no pārdoto produktu daudzuma ziedo labdarības organizācijām (pērn vairāk nekā 172 000 produktu vienību) un arī Rīgas Zooloģiskajam dārzam. Zanda Šadre, "Rimi Baltic" korporatīvās atbildības un komunikācijas vadītāja, uzsver, ka pārtikas produktu atkritumu daudzumu līdz 2025. gadam, piecus gadus agrāk, nekā paredzēts ES klimata mērķos, ir iecerēts samazināt vēl par 50%. Antra Birzule, veikalu tīkla "Lidl" pārstāve, nenosauca ne atkritumos izmesto produktu īpatsvaru, ne arī daudzumu.
Uz jautājumu, kuras pārtikas produktu grupas atkritumu apsaimniekošanā rada vislielāko izaicinājumu, A. Birzule nosauca trīs: iepakotie produkti ar īsu derīguma termiņu, bio produkti un maltītes (salāti, sviestmaizes).
Bet – kas notiek ar tiem veikalu plauktos bijušiem pārtikas produktiem, kas nav derīgi ziedošanai labdarībai?
Ko dara ar nederīgo pārtiku
VVD ziņo, ka pavisam 20 uzņēmumu ir saņēmuši atļaujas bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanai, pārvadāšanai un pārstrādei. Savukārt PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Inga Platpīre precizē, ka Latvijā pavisam par "agrākās pārtikas" (ABP) starpuzņēmumiem ir atzīti 15 uzņēmumi, toskait vien četriem ir tiesības savākt agrāko pārtiku, uzglabāt to un transportēt uz atbilstošu pārstrādes uzņēmumu. (ABP jeb "agrākā pārtika" ("former food" – angļu val.) ir dzīvnieku izcelsmes produkti vai pārtika, kurā ir dzīvnieku izcelsmes produkti, kas vairs nav lietojama uzturā.)
Cik daudz un kādi cilvēku patēriņam nederīgi pārtikas produkti nonāk pārstrādē, devāmies lūkot uz Olaini, kur darbojas viens no pārtikas produktu savākšanas un apstrādes uzņēmumiem SIA "Moss&Moss". Uzņēmuma īpašnieks Jānis Moss jau 20 gadus darbojas ar ēdinātāju un ražotāju izlietoto pārtikas eļļu vākšanu. Šo produktu pērk visā Latvijā un sūta uz Poliju vai Igauniju. SIA "Moss&Moss" Latvijā pavisam ir 3000 klientu.
"Mūsu savākto izlietoto pārtikas eļļu tālāk izmanto ļoti daudzās nozarēs, piemēram, ķīmijas rūpniecībā, farmācijas nozarē, medicīnā un, protams, biodīzeļdegvielas ražošanā.
Eļļu kotē birža. Eļļā ir augu tauki, pievienota dīzeļdegvielai, tā sadeg ar lielu jaudu," teic uzņēmējs.
Pagājušā gada nogalē Olainē darbību sākusi uzņēmuma "Moss&Moss" nederīgās pārtikas pirmapstrādes ražotne. Tā ik dienu pieņem aptuveni 15 tonnas nederīgu pārtikas produktu – galvenokārt no "Maxima Latvija" un "Lidl" veikalu tīkliem. Ražotne izveidota bez ES fondu naudas atbalsta. "Atbalsta programmas ir. Tomēr, kas "augšā" maļ, tie visu paredz," smejot saka J. Moss. "No malas piekļūt atbalstam pārtikas atkritumu pārstrādei ir diezgan sarežģīti. Projekta pieteikuma gatavošanas laikā daudz sola, slavē par labajām idejām, tomēr beigās izmet no laivas."
Pārmaļ un izkarsē
Visi atvestie lietošanai uzturā nederīgie pārtikas produkti, arī maize, konditorejas produkti, augļi, dārzeņi, gaļas pārstrādes un citi, atrodas iepakojumā. Daudz ir pārstrādei nederīgā iepakojuma – nedēļas laikā aptuveni sešas tonnas. To ved apglabāt uz Getliņu poligonu, maksājot 170 eiro par tonnu.
Atgādināšu, ka ikviens Latvijas nodokļu maksātājs no savas naudas apmaksā nepārstrādājamo iepakojumu lietojumu, gada laikā soda naudās Eiropas Komisijai no valsts budžeta maksājot 15–20 miljonus eiro.
Vienkāršāk un dabai draudzīgāk, lai arī uzņēmējiem sarežģītāk, valstij būtu atļaut vien pārstrādājamu plastmasas iepakojumu.
Uzņēmumā "Moss&Moss" pārtikas atkritumus ievieto jaudīgā malšanas iekārtā. Tās jauda ir 75 tonnas astoņās stundās. Visus produktus samaļ putrā. Tās ir apmēram trīsreiz vairāk nekā atvesto produktu, jo ticis pievienots ūdens. Masu novada uz 24 tonnu ietilpības konteineru. Patlaban ik dienu divus šādus konteinerus no Olaines ved uz biogāzes ražotnēm Mārupē, Lestenē un Skrīveru pusē. No šīs masas atļauts ražot biogāzi pēc tam, kad tā vēl vienu stundu ir karsēta vismaz 70 grādu temperatūrā. Karsēšanas laikā likvidē iespējamo infekciju.
J. Moss teic, ka nākotnē, iespējams, pārtikas atkritumu pārstrādei Olainē būvēs biogāzes staciju un ražos ļoti pieprasīto biometānu. Viņš vērš uzmanību uz Vācijas kolēģu stāstīto, ka pārtikas produktu atkritumus pārstrādei nav izdevīgi vest tālāk par 30 km.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ziņo, ka karsēšanas process prasa lielus kapitālieguldījumus, tāpēc Latvijā nav biogāzes ražotņu, kuri šādu agrākās pārtikas apstrādes procesu spētu nodrošināt.
Pieciem biogāzes uzņēmumiem gan ir atļauts kā izejvielu izmantot agrāko pārtiku, tomēr vien jau agrāk termiski apstrādātu citā uzņēmumā. Latvijā ir tikai viens dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmums, kurš pats veic termisko apstrādi, bet pēc tam produktu pārstrādā savā biogāzes ražotnē, – SIA "Grow Energy" Limbažu pagastā.
PVD arī ziņo, ka biogāzes ražotnēs nonāk ļoti maz pārtikas atkritumu.
Neizdevīgo kārtību nemaina
Kā pērn jūnijā norādīja Valsts kontrole, Latvijā "ir izveidota iedzīvotājiem neizdevīga un videi nedraudzīga bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas sistēma". Turklāt patlaban nav pazīmju, ka situācija mainītos.
Lai gan jau pēc pusgada ir pēdējais termiņš, kad jāsāk šķirot pārtikas produktu atkritumus, un Rīgas mērs Mārtiņš Staķis savulaik solīja šo pakalpojumu galvaspilsētā jau 2021. gadā, situācija ir satraucoša. Latvijas cilvēki aizvien nav ieinteresēti pārtikas atkritumu konteineru uzstādīšanā tāpēc, ka maksa par to savākšanu ir vien par 20% zemāka nekā par nešķiroto atkritumu vākšanu. Pierīgas Getliņu atkritumu poligona eksperti ziņo, ka no nešķirotajiem sadzīves atkritumiem atdalītie pārtikas atkritumi ļauj ražot vien zemas kvalitātes pircēju nepieprasītu kompostu, jo tajā ir plastmasas, stikla un citi piemaisījumi. Aizvien nav arī statistikas par Latvijā radītajiem pārtikas un citiem bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem (BNA).
Turklāt pārsteidz, ka tiek domāts par dārgas atkritumu dedzināšanas rūpnīcas būvniecību Ropažu novadā. Šādās rūpnīcās dedzinātos atkritumus no 2027. gada vairs neuzskatīs par pārstrādātiem, kas ir svarīgi saistībā ar valsts apņemšanos ES klimata mērķu sasniegšanā.
Pēc dedzināšanas paliek toksiski pelni, kas veido aptuveni desmito daļu no dedzināto atkritumu daudzuma un kuri ir jāapglabā atkritumu poligonā. Turklāt atkritumu dedzināšana, kā rāda citu valstu pieredze, nemotivē cilvēkus tos šķirot.
Arī jaunā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka vadītā un par nozari atbildīgā ministrija līdz šim nav paudusi aktīvu pozīciju par atkritumu saimniecības nozarē vajadzīgajām izmaiņām.
Vien pērn augustā sākta ES "LIFE" programmas projekta īstenošana, kura ietvaros vairāku Rīgas daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji saņēmuši nelielus konteinerus mājsaimniecībā radušos virtuves atkritumu ievietošanai, kas tālāk nonāk pārstrādē biogāzes rūpnīcās. Savukārt vairāk nekā 100 privātmāju iedzīvotāji Liepājā un Preiļos ir iesaistīti savu virtuves un dārza atkritumu kompostēšanā.
Latvijā radītais pārtikas atkritumu daudzums 2020. gadā* (t)
Primārā ražošana 333 701
Pārtikas pārstrāde un ražošana 66 107
Pārtikas mazumtirdzniecība un citāda izplatīšana 47 852
Restorāni un ēdināšanas pakalpojumi 10 627
Mājsaimniecības 156 528
* rezultāti iegūti bez reālā stāvokļa uzskaites, izmantojot citās valstīs izveidotos koeficientus.
Avots: Pētījums "Mērījumi pārtikas atkritumu un pārpalikuma noteikšanai".
