14.4 °C
Atmini manu mīklu! Kas tas tāds – nedrīkst, bet gribas, bīstams, bet gribas, dārgs, bet gribas? Nuja – vecais draugs ātrums.
Gribas… Pat man – jau sirmam – reizēm nu tā gribas iemīt grīdā. Nu jau gan retāk…
Negribu skriet, ja nav jāsteidzas. Neredzu jēgu saspringt, lai mērķi sasniegtu dažas minūtes agrāk. Un par to atkal maksāt ar kādu lieku litru degvielas.
Negribu apdzīt likumpaklausīgos. Man tas šķiet kā grūstīšanās pie lielveikala kases. Negribu arī šādā riebīgā veidā provocēt tos, kas vairāk par mani ātrumkāri.
Kļūstu gluži rāms. Bet gribas… No sava auto pusgadsimta garajiem kilometriem gan atceros dažus simtiņus, kad negribējās. Kad klusītēm smēju par līdzpilsoņu bērnišķīgo dīdīšanos. Jo tikko biju pavingrojis tā, kā šiem pat sapņos nerādās. Jaunībā tas bija pēc treniņiem citai satiksmei slēgtos ralliju grants ātrumposmos. Naktī. Dubļos. Vai kupenās. Ar pilnu klapi. Cik ātri tas ir? Kangaru 11 kilometrus mēs braucām piecarpus minūtes. Ar žiguli. Labāk nemēģiniet atkārtot!
Vēlāk nāca Latvijas autopreses dzimšanas gadi, kad jaunu tirgus placi meklējoši globāli spēkratu ražotāji mūs, žurnālistus, lutināja ar kalnu serpantīniem, ar tuksnešu bezlimitu takām, ar īpašām augstu amatpersonu atļaujām vietās, kur limiti un kontrole tomēr pastāv. Latvijā pārbraucis, ātruma gribuli vairs nejutu. Sen tas bija…
Bet vēl joprojām forša vieta, kur, kā saka, tvaiku nolaist, ir mūsu pašu sporta trases.
Sevišķi ziemā, kad kaifam nevajag 200 km/h. Dažviet pietiek ar 90 km/h un pilnu vadāmu slīdi. Kaifs! Un ātruma gribuli vairs koplietošanas ceļos nemanu. Smaidu (reizēm lamājos arī) par delveriem.
Jūtat, kurp velku? Ātrums ir foršs tam piemērotās vietās. Nu kaut vai tie paši "Brīvkalni" vai Smiltenes "Tepers". Tikai šajā klimatā, kur mijas plusi un minusi, nebrauciet turp uz dullo. Vispirms pameklējiet atvērtu vārtu apstiprinājumu internetā.
Trasēs ir forši. Vien sacensību elementa – iespējas salīdzināt savas prasmes ar citiem – pietrūkst. Ja gribi to – arī visas iespējas atrast. Gan tepat Latvijā, gan kaut vai pašā Montekarlo. Tā sauktās amatieru ieskaites nu jau ir daudzos pasaules rallijos. Un ātrumkārākie letiņi turp brauc. Lūk, Agris Staņēvičs (Latvijas eksčempions īstā sporta rallijā) kopā ar stūrmani Jāni Kirkovaldu tikko atgriezušies no Beļģijas. Turienes "Legend Boucles Bastone" viņš atzinis par labāku (tuvāku, lētāku) nekā kādreiz arī izmēģināto "Montekarlo". Brauc joprojām ar "Žiguli". Un ar izcīnīto otro vietu divlitrīgu dzinēju konkurencē (absolūtā ieskaitē 16. vieta) ir gluži apmierināts. Lai gan jaudas reizēm tomēr trūcis… Un sacīkste esot kļuvusi visai smaga – dubļi, bedres, asi akmeņi uz ceļa… Jautāts, vai tā ir īstā vieta, kurp šādas izpriecas izmēģināt gribētājiem tēmēt, Agris tomēr rekomendē sākt ar kaut ko vienkāršāku. Somijas "Lahty Historic", piemēram.
Tātad – ātruma kāre ir dabiska un nez vai ar spēka paņēmieniem iznīcināma. Meklējiet un atrodiet šim priekam īsto vietu!
