Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pagājušajā gadā Latvijā bija pakļauti 6,2% iedzīvotāju. Iepriekš – 2022. gadā – šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 7,8%.

Lai gan dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība ir mazinājusies, lielākā daļa jeb 59,9% iedzīvotāju uzskatīja, ka nevar atļauties sev nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām (2022. gadā šādu atbildi sniedza 58,1%), vēsta Centrālās statistikas pārvalde (CSP).

CSP dati liecina – 32,9% iedzīvotāju pērn nav varējuši atļauties katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, 27,7% – savā mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām, 7,7% – laikus segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu, 45,5% – segt neparedzētus izdevumus.

Iedzīvotāju īpatsvars, kuri naudas trūkuma dēļ nevar atļauties vismaz reizi mēnesī tikties ar draugiem vai radiniekiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, 2023. gadā bijis 5,3%, savām vajadzībām lietot vieglo auto – 10,8%, vieglo auto nelieto citu iemeslu, nevis naudas trūkuma dēļ – 20,1%. 

Aptaujā 4,8% iedzīvotāju norādījuši, ka nevar nodrošināt sev divus piemērotus apavu pārus.

49,4% iedzīvotāju varējuši regulāri piedalīties ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs ārpus mājām. Savukārt 17,4% to nevarējuši atļauties naudas trūkuma dēļ, bet 33,3% šo iespēju liedza citi iemesli, nevis naudas trūkums.

CSP informē, ka iedzīvotāji tiek uzskatīti par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātiem, ja viņiem piemīt vismaz septiņi no 13 nenodrošinātības pazīmēm. Pamatnepieciešamības ir segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu, katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, lietot savām vajadzībām vieglo auto, savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret jaunām, savas novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām), nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm, nelielu naudas summu tērēt tikai sev, kaut ko nopērkot vai darot sevis labā, regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas izmaksām, vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem/radiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, kā arī savā mājoklī nodrošināt privātai lietošanai internetu, kad tas ir nepieciešams.

Materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītāju datu avots ir CSP 2023. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10 200 respondentu vecumā no 16 gadiem no kopumā 5800 mājsaimniecību.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.