Norvēģijas "Moller Mobility Group" piederošā "Moller Auto" uzņēmumu grupa ir viens no lielākajiem auto tirdzniecības un servisa uzņēmumiem Baltijā. Ko autobraucēji pieprasa no auto dīleriem, cik tālu esam Eiropas Savienības noteikto zaļo mērķu sasniegšanā transporta jomā – par aktualitātēm auto pasaulē saruna ar "Moller Auto" uzņēmumu grupas izpilddirektori Baltijā Izīdu Gerkenu.

Kāda ir situācija auto tirdzniecībā – kādus auto klienti izvēlas šobrīd?

I. Gerkena: Lielāko aktivitāti joprojām novērojam mazlietoto auto segmentā. Šī tendence saglabājusies no pandēmijas perioda, taču ne tikai – tai ir daudz blakus apstākļu, sevišķi Latvijā. Taču vienlaikus izaugsme ir atgriezusies arī jauno auto tirgū. Lielākā daļa pērn pārdoto automašīnu bija ar iekšdedzes dzinējiem, taču arī pārdoto jauno elektroauto proporcija Baltijas mērogā palielinājās par nepilniem 10%.

Cik tas ir prātīgi šobrīd pirkt jaunu automašīnu ar iekšdedzes dzinēju, ja tas saskaņā ar Zaļā kursa mērķiem būtībā ir lemts utilizācijai, nevis tālākai pārdošanai?

Vēlme pēc personīgās mobilitātes un komforta nekur nav pazudusi, un nekas to tik labi nenodrošina kā personīgā automašīna. Jaunas automašīnas pērk gan fiziskas, gan juridiskas personas. "Moller Auto" gadījumā pašlaik aktīvākas ir privātpersonas. Piemēram, "Volkswagen" vēl pavisam nesen bija izteiktas uzņēmumu mašīnas, jo bija izveidotas speciālas programmas, ar kurām šis ražotājs stimulēja automašīnu pārdošanu uzņēmumiem. 

Šobrīd rūpnīcu atbalsta programmu apmērs un ietekme uz pirktspēju ir mazinājusies. Taču privātpersonu segmentā, salīdzinot ar 2021. gadu, vērojam skaidri saskatāmu pārdošanas pieaugumu.

Man tomēr nav skaidrs, kādēļ tagad būtu jāpērk jauna mašīna ar iekšdedzes dzinēju, ja saskaņā ar politisko darbakārtību viss ar fosilo degvielu darbināmais ir jāierobežo un tuvākajā laikā jāizskauž.

Manuprāt, runas par iekšdedzes dzinēju straujo aizliegšanu ir pārspīlētas.

Ir taču noteikti konkrēti termiņi sasniedzamajiem mērķiem 2030. un 2050. gadam.

Ar pašreizējo valsts atbalstu un pārmaiņu tempiem bezizmešu mērķus transporta sektorā izpildīt nebūs vienkārši. Zaļais kurss ir atbalstāms, taču tā praktiska atdeve uzņēmējdarbībā pagaidām jūtama minimāli. Elektromašīnām pagaidām cena ir augstāka nekā iekšdedzes dzinēju spēkratiem, un brauciena kilometri ar tiem ir ierobežoti. Ja skaties uz šo jautājumu kā uzņēmējs un tava uzņēmuma autoparkam nepieciešami kādi 100 auto, ir skaidrs, ka šobrīd īstenot ilgtspējas iniciatīvas uzņēmējiem ir finansiāli krietni sarežģītāk.

Elektroauto tiek ražoti, mēs klientiem Baltijā varam piedāvāt visplašākās izvēles iespējas, taču arī cena šiem modeļiem ir augstāka. 

Elektroauto iegāde pirmkārt ir ieradumu un domāšanas maiņa. Es pilnībā saprotu uzņēmumu neskaidrību saistībā ar šādu auto uzlādes iespējām.

 Jārēķinās, ka šobrīd ierastie maršruti un grafiks, braucot ar elektroauto, būtu jāpielāgo uzlādes iespējām. Jāizveido un jāievieš pilnīgi jaunas metodes, kā uzņēmumā uzskaitīt un norēķināties par uzlādei patērēto elektroenerģiju, kā arī jāizstrādā procedūras, kā rīkoties situācijās, ja darba mašīnu uzlādē mājās. Savukārt, runājot par finansēm, Latvijā uzņēmumiem faktiski nav atbalsta. Norvēģijas piemērs demonstrē, ka nozīmīgus rādītājus transporta bezizmešu mērķu sasniegšanā var panākt tikai ar ļoti mērķtiecīgu nodokļu un atvieglojumu sistēmu e-auto pircējiem.

Savukārt, ja runājam par kravas transportu, vērā ņemamas, komerciāli īstenojamas alternatīvas fosilajiem dzinējiem pagaidām vispār nav. Par šīm lietām skaļāk sākuši runāt arī paši automašīnu ražotāji un tos pārstāvošās organizācijas. Iebildumus izsaka daudzi autoražotāji, tas liek domāt, ka Eiropas Komisija pievērsīs tam uzmanību.

Tad jau iznāks, ka dārgo elektromašīnu pircēji būs apkrāpti...

Katrā ziņā šobrīd nav pamata domāt, ka nopirkto jaunu auto ar iekšdedzes dzinēju pēc pieciem sešiem gadiem vairs nevarēs pārdot. Pārejai uz elektroauto mums vēl garš ceļš ejams. Jāņem vērā arī tas, ka jaunās iekšdedzes dzinēju automašīnas paliek arvien modernākas, ekoloģiskākas un, protams, arī dārgākas, tāpēc proporcionāli pieaug arī ražošanas izmaksas un auto cena. Tieši tādēļ nekur nezudīs arī lietoto automašīnu tirgus, vienmēr būs pircēju segmenti, kuri cenas dēļ izvēlēsies arī mazlietotus transporta līdzekļus. Piemēram, 2023. gada pirmajos trīs mēnešos "Moller Auto" pārdoto mazlietoto auto skaits audzis par 76%, un pazīmes liecina – pieprasījums augs vēl.

Kā tas izskatās Baltijas mērogā?

Igaunijā jaunu auto tirgus ir vislielākais. Jāsaka – tradicionāli. Salīdzinot ar Latviju, pat divas reizes. Viņiem viss autoparks ir jaunāks, tur ievērojami biežāk mašīnas arī maina. Arī Lietuvā autotirgus ir lielāks, jo tur ir vairāk iedzīvotāju. 

Jauno auto ziņā Baltijā esam pēdējie. Savukārt lietoto auto tirgū secība ir citāda. Pirmie ir lietuvieši, otrie – latvieši, trešie – igauņi.

Vai latviešiem izdevīgāk būtu pirkt Igaunijā vai Lietuvā?

Mūsu gadījumā ne, jo cenas ir pilnīgi vienādas – "Volkswagen" un "Audi" Baltijā importē par vienādu cenu. Atšķirības ir nodokļos. Pie mums, piemēram, ir tā saucamais luksusa nodoklis. Mašīna virs 60 499 eiro Latvijā maksās daudz dārgāk nekā Lietuvā vai Igaunijā. Līdz ar to arī "premium" klases autotirgus pie kaimiņiem ir lielāks.

Latvijā pēdējais slavenākais "premium" klases pirkums bija tieši "Audi e-tron" lidsabiedrībai "Air Baltic".

Jā, tieši mēs uzvarējām šajā iepirkumā.

Kompānijas vadītājam Gausam medijiem gan bija cits stāsts – ļoti izdevīgs esot bijis tiešais rūpnīcas piedāvājums.

Tas nav cits stāsts, jo automašīnas pie klienta vienmēr nonāk caur dīleri. Proti, kad ir liels iepirkums, dīleris vēršas pie importētāja. Prasa rūpnīcai lielāku atbalstu, izdevīgākus noteikumus. Taču rūpnīca jeb importētājs neveic klientu apkalpošanu un pārdošanu, tas ir dīleru uzdevums.

Vai arī citi varētu šo "Audi" elektromašīnu nopirkt par "Air Baltic" piedāvāto cenu?

"Air Baltic" gadījumā bija divpadsmit elektroauto iepirkums. Ja pērn līdzīgs iepirkums būtu arī kādam citam Latvijas uzņēmumam, domāju, ka arī tas saņemtu līdzīgu "Audi" piedāvājumu. Importētājs labi orientējas mūsu tirgū un saprot, ka tas Baltijas mērogā bija vērā ņemams iepirkums.

Vācijas koncernam divpadsmit mašīnas – liels pasūtījums?

Baltijai ir savs tirgus un kvotas. 

"Air Baltic" veica iepirkumu, skatījās un rūpīgi izvērtēja. Mēs sagatavojām labu piedāvājumu, un priecājos, ka iepirkumā uzvarējām. 

"Audi" cena ir ļoti atkarīga no komplektācijas, pērn visi dīleri varēja izmantot tieši "e-tron" modeļa pārdošanas kampaņas atlaides.

Kāda tad ir jūsu vīzija par automašīnu tirgus attīstību līdz 2035. gadam?

Tas ir plašs jautājums. Varētu sākt ar to, ka šis tirgus turpina mainīties, tajā ienāk jauni dalībnieki un pakalpojumi. Paredzu, ka automašīnas arvien vairāk pirks digitālajā vidē – šīs tendences attīstību redzam jau šobrīd. Kā pilnīgi jaunu pakalpojumu pie mums varētu minēt auto abonēšanu. Šodien gribu "Audi", pēc trim mēnešiem – "Volkswagen". Tas viss ar vienu līgumu, mainās tikai mēneša maksa – nav citu saistību. Šo tendenci jau redzam jaunajā paaudzē, kas negrib ilgtermiņa saistības, tāpēc pārsvarā izvēlas īstermiņa nomu.

Sekojot paradumu maiņai, mainīsies arī auto pēcpārdošana, jo mašīnas paliek arvien "gudrākas". Kādreiz servisā bija desmit mehāniķi un viens elektriķis, drīz būs pilnīgi otrādi. Jo arvien modernākas kļūst arī automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem – nav runa tikai par e-auto. Pati arī izmantoju automašīnu ar iekšdedzes dzinēju – pat par buktēm virsbūvē tagad man ziņo borta elektronika, visur ir sensori, nesertificētā servisā šādas automašīnas nemaz vairs nevar salabot.

Vairs nav nekāds noslēpums, ka digitalizācijas ēra jau ir sākusies. Ja runājam par auto pārdošanu – pirms pandēmijas klients, lai nopirktu auto, uz salonu atnāca vidēji septiņas reizes. Šobrīd atnāk vienu – parakstīt līgumu un saņemt automašīnu. Darījumi arvien vairāk notiek interneta vidē. Tāpēc arī klientu vajadzībām visi nepieciešamie pakalpojumi ir jānodrošina arī digitālajā vidē. 

Paredzu, ka tieši digitalizācijas rezultātā iznīks pelēkās zonas servisi, jo arvien vairāk jāinvestē tehnoloģijās, lai mašīnas vispār varētu remontēt. Jau tagad piecgadīgu "Audi" nesertificētā, pelēkās zonas servisā saremontēt īsti nevar.

 Izteikta servisu specializācija, nelieli pārdošanas saloni ar vienu divām jaunām automašīnām salonā – tādu paredzu rūpnīcas dīleru darbības nākotni.

Kādēļ tad "Moller Auto" Mārupes novadā tagad ceļ jaunu centru, ieguldot tajā 15 miljonus eiro? Tas vēršoties vaļā šā gada rudenī – iznāk tā kā pretruna?

Iespējams, ka tas būs viens no pēdējiem lielajiem autosaloniem. Savā ziņā šis centrs ir "Audi" importētāja solījums Latvijai. Jau no 2017. gada Latvijā vēlējāmies vienu centralizētu un modernu "Audi" salonu. Jaunajā centrā uz vietas būs arī specializēts virsbūves serviss, bez tiem nākotnē gan neiztiksim.

Arī turpmāk plānojam attīstīties un investēt citos vērienīgos projektos. Jau tagad zinām, ka investēsim mazlietotu auto tirdzniecības centros, virsbūvju servisos, kā arī moderno auto remontu centru attīstībā.