17.1 °C
Katra piektā bakteriālā infekcija ir rezistenta pret antibiotikām, tāpēc Eiropas Komisijas mērķis ir līdz 2030. gadam cilvēkiem samazināt pretmikrobo līdzekļu patēriņu par 20%.
"Antimikrobiālo rezistenci jeb AMR bieži dēvē par "kluso pandēmiju". Tā ir pret antibiotikām rezistentu baktēriju vairošanās. Tās var kustēties lēni, bet tām ir potenciāls apgriezt pasauli kājām gaisā. (..) Katru gadu vairāk nekā 35 000 ES pilsoņu nomirst no infekcijām, kas radušās antibiotiku rezistences dēļ. Šī iemesla dēļ 2019. gadā pasaulē dzīvību zaudēja 1,2 miljoni cilvēku. Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam AMR būs priekšlaicīgas nāves iemesls 10 miljoniem cilvēku. (..) Tātad jūs varat saprast, kāpēc AMR mēs esam izvirzījuši augstu ES darba kārtības sarakstā un esam apņēmības pilni virzīties uz priekšu ar steidzamu un vērienīgu rīcību," sacīja Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu aizvadītās nedēļas žurnālistu seminārā, kas bija veltīts cīņai ar antimikrobiālo rezistenci.
Pārnes arī no dzīvniekiem uz cilvēku
Eiropas Komisija (EK) jau 2017. gada jūnijā pieņēma Eiropas rīcības plānu "Viena veselība", lai apkarotu baktēriju rezistenci, kas radusies pārmērīgas un nepareizas antibiotiku lietošanas dēļ. Šī plāna uzdevums ir uzlabot koordināciju un dialogu starp cilvēku veselības, veterinārijas un vides nozares pārstāvjiem ES iestādēs, dalībvalstīs un ieinteresētajām personām mikrobu rezistences apkarošanas politikā. Plānā ir iekļautas vairāk nekā 70 darbības cilvēku un dzīvnieku veselības, kā arī vides jomā.
Arī Eiropas Parlaments pavisam nesen – 2023. gada 1. jūnijā – ir pieņēmis rezolūciju par ES rīcību cīņai pret antimikrobiālo rezistenci, lai līdz 2030. gadam cilvēkiem samazinātu pretmikrobu līdzekļu patēriņu par 20%.
Zināšanu līmenis par šo jautājumu ir jāpaaugstina ne tikai cilvēku ārstiem, bet arī veterinārārstiem un fermeriem, jo rezistentās baktērijas tiek pārnestas ne tikai no cilvēka uz cilvēku, bet arī no dzīvniekiem uz cilvēkiem un otrādi.
Slimnīcās – multiizturīgas infekcijas
Nereti tiek uzskatīts, ka cilvēks var kļūt rezistents pret antibiotikām, ja lieto tās pārāk daudz un nevajadzīgi, bet tā ir aplama pārliecība, jo rezistence rodas nevis pret antibiotikām, tā rodas baktērijām – noteiktas baktērijas var kļūt neuzņēmīgas pret antibiotikām. To dēvē par baktēriju rezistenci pret antibiotikām. Diemžēl uz rezistentu baktēriju izraisītām slimībām ārstēšana tikpat kā neiedarbojas, tās var kļūt par iemeslu pacienta nāvei.
EK pārstāve, rīcības plāna "Viena veselība" direktore Rozera Domeneka-Amado: "Šie izturīgie mikroorganismi var pārvietoties starp cilvēkiem, dzīvniekiem, pārtiku un vidi.
Slimnīcu, farmācijas un lauksaimniecības atkritumi var saturēt antibiotikas un rezistentas baktērijas, tās iepludināt ūdenī, kā arī augsnē. Savvaļas dzīvnieki, kas nonāk saskarē ar piesārņotu ūdeni vai augsni, var kļūt par rezistentu baktēriju nesējiem un izplatīt AMR caur dažādām ekosistēmām.
Arī klimata pārmaiņu izraisītā globālā sasilšana var paātrināt rezistentu baktēriju vairošanos. Plūdi palielina risku, ka ūdens krājumi var tikt piesārņoti ar rezistentiem patogēniem.
Nav pārspīlēts, ka AMR ir viens no lielākajiem draudiem, ar kuriem mēs pašlaik saskaramies pasaulē. Šobrīd Eiropā katra piektā bakteriālā infekcija ir rezistenta pret antibiotikām. Dažās dalībvalstīs, piemēram, Rumānijā un Grieķijā, šis rādītājs ir pat 40% (OECD). Aptuveni 10 gadu laikā ir pierādījies, ka deviņas no desmit slimnīcās iegūtajām bakteriālajām infekcijām ir multiizturīgas. Tas varētu nozīmēt, ka ir drošāk ārstēties mājās, nevis doties uz slimnīcu. Ja turpināsim pašreizējā trajektorijā, mēs dodamies atpakaļ uz pasauli bez antibiotikām."
