19 °C
Eiropas Savienība (ES) savām dalībvalstīm ir izvirzījusi ambiciozu mērķi – līdz 2035. gadam panākt, ka tiek pārstrādāti sešdesmit pieci procenti no kopējā atkritumu daudzuma, turklāt poligonos turpmāk būs atļauts noglabāt vien desmito daļu atkritumu.
Tādēļ pēdējais laiks ne tikai apspriest, bet arī sākt aktīvi rīkoties, lai šo mērķi sasniegtu. Vienlaikus nekavējoties starptautiskā līmenī jāmeklē arī jauni risinājumi enerģijas ražošanai, vairāk izmantojot atjaunojamos dabas resursus (sauli, vēju, ūdeni) fosilo enerģijas avotu vietā, tādējādi mazinot klimata pārmaiņu sekas pasaulē. Savukārt no nākamā gada 1. janvāra daudzstāvu namu pagalmos līdzās zaļajiem un dzeltenajiem šķirojamo atkritumu konteineriem parādīsies vēl viens – brūnais, kurā varēs nodot bioloģiskos atkritumus – neizlietoto pārtiku un dārzā radušos pārpalikumus.
Depozīta sistēma dod rezultātus
Uzrakstīt mērķi uz papīra kā vēlmi Ziemassvētku vecītim ir viena lieta, bet īstenot to dzīvē – pavisam kas cits. 2019. gadā katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji saražoja 439 kilogramus atkritumu, un pēdējo piecu gadu laikā atkritumu daudzums pieaudzis vairāk nekā par divdesmit procentiem. Cerēt, ka sabiedrība vienā mirklī mainīsies un visi kā viens pievērsīsies bezatkritumu dzīvesveidam, ir naivi, taču, virzoties soli pa solim, minētajā termiņā var arī izdoties būtiski samazināt atkritumu daudzumu, jo nu jau esam pieraduši šķirot gan stiklu, gan papīru, plastmasu un metālu, kā arī nodot tukšās stikla un plastmasas pudeles depozīta sistēmā, kurai par labu politiskā izšķiršanās prasīja daudzus gadus. Taču tās lietderība vairs nav apstrīdama, jo pusotra gada laikā kopš depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā apritē atgriezušies jau 79 procenti no visiem aktuālajiem iepakojumiem, un šim daudzumam tendence ir augt.
"Centralizētā depozīta sistēma sevi pierādījusi praksē kā visefektīvākā, jo tā ļauj ievērot patēriņa paradumu un iepakojumu savākšanas sinerģiju – patērētājs nodod iepakojumu tur, kur iegādājas savus ikdienas produktus.
Līdz ar to šis modelis palīdz samazināt arī CO2 pēdas nospiedumu, jo iedzīvotāji taras nodošanu apvieno ar veikala apmeklējumu. Vairumā gadījumu iepakojumi taromātos uzreiz tiek saspiesti un kompakti uzglabāti, kas nozīmē CO2 ietaupījumu arī no loģistikas viedokļa, tādēļ ka savākt iepakojumu atbrauks nevis četras, bet tikai viena kravas automašīna," šā gada oktobra sākumā Rīgā notikušajā konferencē teica starptautiskās platformas "Reloop" aprites ekonomikas attīstības vadītāja Anna Larsone.
Viņa atklāja, ka globālie aprites dati gan rāda diezgan skumju situāciju – 2020. gadā pasaulē atkārtotā apritē nonāca 8,6 procenti resursu, un paredzams, ka šogad tie būs tikai 7,2 procenti. "Tas liecina, ka aprites ekonomikas ieviešanas tempi atpaliek no patēriņa pieauguma, bet, pateicoties depozīta sistēmai, mums ir iespēja nodrošināt 80–90 procentu lielu iepakojumu apriti."
Jāpalielina atkritumu pārstrādes apjomi
Lai izvērtētu un diskutētu par Latvijas iespējām straujāk virzīties uz Eiropas Savienības izvirzītajiem mērķiem atkritumu apsaimniekošanā, novembra beigās notika Latvijas Zaļā punkta konference "Latvija – valsts bez atkritumiem", kurā piedalījās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ekonomikas ministrijas un vairāku uzņēmumu pārstāvji.
"Ja salīdzinām pēdējos datus par atkritumu pārstrādi Eiropas valstīs, kas apkopoti 2019. gadā,
Latvija pašlaik atrodas diezgan zemās pozīcijās, spējot nodrošināt pārstrādi tikai aptuveni 40 procentus no kopējiem atkritumiem.
Savukārt Lietuva pārstrādā jau teju 50, bet Vācija – tuvu 70 procentiem visu atkritumu. Viens no iemesliem, kas ļauj citām valstīm poligonos apglabāt procentuāli mazāk atkritumu, ir tas, ka citviet plūsma, ko nav iespējams atgriezt apritē kā jaunas izejvielas, tiek izmantota arī siltumenerģijas ražošanai. Protams, tas nav galvenais un vienīgais virziens. Tikpat būtiski ir veicināt to, lai iespējami daudz preču tiktu ražotas no pārstrādei derīga materiāla. Jāturpina strādāt pie riepu apsaimniekošanas sistēmas darbības uzlabošanas, kā arī visām iesaistītajām pusēm jāturpina izglītot sabiedrību par to, kā mainīt savus paradumus uz videi draudzīgākiem," konferencē skaidroja Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.
Lielveikalu loma sabiedrības izglītošanā
"Lai mazinātu savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu, veicam dažādas aktivitātes gan uzņēmuma telpās, gan "Maxima" veikalos un loģistikas centros, izglītojot savus klientus par ilgtspējīgāku iepirkšanos un sadzīves atkritumu samazināšanu. Šobrīd XXX un XX veikalos pircējiem piedāvājam bezmaksas papīra maisiņus augļiem un dārzeņiem. Kopš 2021. gada pie mums var arī izmantot savus līdzņemtos traukus sveramajiem produktiem un maltītēm," vēsta "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Raina Anna Ločmele.
Viņa uzsver, ka visās uzņēmuma telpās tiek veikta kartona, papīra, plastmasas, sadzīves atkritumu un trešās kategorijas atkritumu šķirošana, norādot, ka
šīs kategorijas atkritumi nonāk biomasas ražošanā, savukārt pārtikas taukvielas, kas rodas kulinārijas produktu gatavošanas procesā, – biodegvielas ražošanā.
"2022. gadā "Maxima" veikalos savācām 16,2 tūkstošus tonnu bateriju un 5,36 tūkstošus tonnu mazo elektroierīču. Sadarbībā ar SIA "Latvijas Zaļais punkts" nodrošinām arī vienu no plašākajiem depozīta punktu tīkliem visā Latvijā – pavisam 134 vietas, kur pārstrādei var nodot stikla un plastmasas iepakojumus, saņemot atlīdzību."
Kopējos atkritumos visvairāk pārtikas
Tā kā pats bieži apmeklēju "Maxima" lielveikalus, lai iepirktos, nereti vakariņu maltītei izvēlos produktus ar norādi "Samazināta cena", kuru derīguma termiņš tuvojas beigām vai beidzas tieši todien. Bet kas notiek ar pārtikas produktiem, kuriem termiņš jau beidzies? "Tos produktus, kuri atbilst Ministru kabineta noteikumiem "Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām", ziedojam dažādām labdarības organizācijām Latvijas reģionos. 2022. gadā vien tām novirzījām vairāk nekā 172 tūkstošus pārtikas vienību, kuras tālāk tiek izmantotas pārtikas pakām un zupas virtuvēm trūcīgiem un maznodrošinātiem cilvēkiem. Tāpat jau vairākus gadus sadarbojamies arī ar Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu, ziedojot nestandarta augļus un dārzeņus, ko vairs nevaram piedāvāt saviem klientiem," atbild Raina Anna Ločmele.
